Pasaku diena: kāpēc tās jālasa un kāpēc tām piemīt dziedinošs spēks
Foto: Shutterstock

Jocīgo dienu kalendārs rāda, ka 26. februāris ir Pasaku diena, tādēļ arī portāls Cālis.lv aicina ikvienu pieaugušo savam bērnam šodien izlasīt kaut vienu pasaku.

Pasakas, tā ir tautas gudrība, ko nodod no paaudzes paaudzei. Šodien zinātnieki ir atzinuši, ka pasaku var nosaukt par vissenāko terapijas veidu. Ka pasaka ir tā, kas dziedē dvēseli. Senās pasaku teicējas un zāļu tantiņas miesu dziedēja ar tējām, bet dvēseli – ar pasakām. Tas, ka šodien tik populārs ir Harijs Poters, seriāli, kuros ir ļoti daudz pasaku elementi, liecina tikai par to, ka cilvēki ir ļoti izslāpuši pēc pasakām, pēc brīnumiem, tā pieļauj psiholoģe Iveta Gēbele, kura savus "pacientus" ārstē gan ar pasaku, gan smilšu terapiju.

Kāpēc pasakas ir tik nepieciešamas?

Visvairāk pasakas stāstām bērniem. Tās var stāstīt arī, bērniņam vēl atrodoties mammas vēderā. Bērni pasakas uztver vislabāk, jo līdz 12 gadu vecumam dzīvo maģiskā simbolu, metaforu un slepenu zīmju pasaulē, tāpēc tieši tur viņus vislabāk var atrast. Tas ir saistīts ar to, ka viņiem dominējošā ir labā smadzeņu puslode, kas atbild tieši par radošumu un emocijām. Domāšanas process viņiem notiek caur emocionāli spilgtiem tēliem. Tā bērni labāk uztver pasauli. Tāpēc bērnu attīstībai un socializācijai svarīgākā informācija ir jāpasniedz spilgtu tēlu veidā.

Caur neiedomājamiem, brīnumainiem tēliem bērns pirmo reizi iepazīstas ar labo un ļauno, viltību un gudrību, nodevību un drošsirdību. Ar visām šīm īpašībām bērns ne vienreiz vien iepazīstas dzīvē, bet tā gudrība, kas pirmo reizi iepazīta caur pasakām, veidos pareizu attieksmi pret dzīves vērtībām, palīdzēs bērnam atšķirt labo no ļaunā, viņa dvēselē jau būs ielikta informācija, ka no jebkuras situācijas ir izeja. Dvēsele spēs pieņemt īsto lēmumu.

Tā kā pasakās ir viss, ar ko bērns sastapsies reālajā dzīvē, viņa zemapziņā veidojas sava veida "informācijas banka" par dzīves situācijām. Tās ir zināšanas par iekšējiem dinamiskajiem procesiem, savstarpējo attiecību modeļiem, iespējamo pašrealizāciju un pasaules iekārtu. Ja vecāki apspriež ar bērniem pasakas, tad šī informācijas banka atrodas aktīvā stāvoklī. Tas nozīmē, ka bērns var apzināti rīkoties, redzēt cēloņu un seku savstarpējo sakarību, spriest par savu lietderību, izzina savas spējas un iespējas. Apzināti un neapzināti izvēlas labākos risinājumus. Ja bērni tikai paši lasa vai klausās pasakas, tad šī banka atrodas pasīvā stāvoklī.

Caur neiedomājamiem, brīnumainiem tēliem bērns pirmo reizi iepazīstas ar labo un ļauno, viltību un gudrību, nodevību un drošsirdību. Ieva Gēbele, psiholoģe

Arī pieaugušajiem, māmiņai vai tētim no tā visa kaut kas tiek, jo piekļaujoties mazam, mīļam cilvēciņam, stāstīt kādu brīnišķīgu stāstu ir tikpat jauki, kā to klausīties. Mūsu pašu eksistenciālās bailes šajā patvērumā zūd, vienalga, vai šo patvērumu mēs saņemam no citiem vai radām paši.

Tādā veidā pasaka izveido neredzamu tiltu starp bērnu un pieaugušo, un, šādi veidojot kontaktu, vecāki labāk iepazīst bērna iekšējo pasauli, rodas labākas savstarpējās attiecības un droša, laba vide izaugsmei. Pasaka tiek stāstīta patīkamas tuvības noskaņā un bērns apgūst dzīves gudrības, pats to nemaz neapzinoties.

Vislabāk, ja vecāki bērniem lasa vai stāsta pasakas un pēc tam tās analizē un apspriež ar bērniem, ja pasaku notikumus salīdzina ar notikumiem reālajā dzīvē. Paļāvība un emocionāla drošība ir viens no vissvarīgākajiem resursiem bērna vispārējai attīstībai.

Vai pasaka ir domāta tikai bērniem?

Noteikti nē, jo katrā no mums ir iekšā bērns, pat tad, kad esam jau sirmā vecumā. Un viņam arī ir vajadzīga "garīgā barība". To pierāda daudzo seriālu un realitātes šovu popularitāte, kuros ir ļoti daudz brīnumpasaku elementu.

Viena no mūsdienu efektīvākajām metodēm, kā palīdzēt stiprināt kontaktu ar savu iekšējo pasauli, ir pasaku terapija. Un šeit nav nekāda vecuma ierobežojuma, jo mūsu iekšējais bērns ir noilgojies pēc kaut kā skaista un jauka. Pasaku terapija ir iekšējās un ārējās pasaules atvēršana un atspoguļošana, jēgas piešķiršana pārdzīvotajam, nākotnes modelēšana. Tā palīdz pārvarēt krīzes un atreaģēt pārdzīvotās traumas. Terapijas laikā dalībnieki paši atrod izeju no dažādām grūtām situācijām dzīvē, modelē savu nākotni.

Source

Cālis.lv

Tags

Pasakas Sarakstu karuselis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form