Vērtējot alkohola lietošanas izmaiņas pēdējā gada laikā, 31 procents aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem sniedza atbildi, ka pēdējā gada laikā viņi alkoholu ir sākuši lietot vairāk (apjoms ievērojami palielinājies – 14 procenti, nedaudz palielinājies – 17 procenti), bet starp tiem jauniešiem, kas lieto alkoholu, 39 procentiem ir palielinājies arī alkohola lietošanas biežums (alkoholu lieto ievērojami biežāk – 16 procenti, alkoholu lieto nedaudz biežāk – 23 procenti), tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Tikmēr 23 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem alkohola lietošanas apjoms nav mainījies, 26 procentiem tas ir samazinājies (apjoms ievērojami samazinājies – 20 procenti, nedaudz samazinājies – seši procenti), bet vēl 20 procenti respondentu šajā vecuma grupā alkoholu nelieto vispār. Attiecībā uz alkohola lietošanas biežumu – 31 procentam jauniešu tas nav mainījies, bet vēl 31 procentam alkohola lietošanas biežums pēdējā gada laikā ir samazinājies (alkoholu lieto ievērojami retāk – 23 procenti, alkoholu lieto nedaudz retāk – astoņi procenti).
Sabiedrībā kopumā alkohola lietošanas daudzums pēdējā gada laikā ir palielinājies 14 procentiem aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (apjoms ievērojami palielinājies – trīs procenti, apjoms nedaudz palielinājies – 11 procenti), 34 procentiem tas nav mainījies, 26 procenti alkoholu lieto mazāk (apjoms ievērojami samazinājies – 15 procentiem, apjoms nedaudz samazinājies – 11 procentiem), 24 procenti alkoholu nelieto vispār, bet vēl divi procenti konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr alkohola lietošanas biežums to iedzīvotāju vidū, kas alkoholu lieto, ir palielinājies 18 procentiem iedzīvotāju (alkoholu lieto ievērojami biežāk – pieci procenti, alkoholu lieto nedaudz biežāk – 13 procenti), 41 procentam šajā ziņā nekas nav mainījies, 38 procenti alkoholu sākuši lietot retāk (alkoholu lieto ievērojami retāk – 22 procenti, alkoholu lieto nedaudz retāk – 16 procenti), bet vēl trīs procenti konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka gan ilgstošā Covid-19 pandēmija, gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kā arī bažas par ekonomisko krīzi ir radījuši nopietnus triecienus cilvēku psihiskajai veselībai un emocionālajai labsajūtai. Vērtējot aptaujas rezultātus, eksperts skaidro, ka kopumā sabiedrībā alkohola lietošanas apjoms un biežums pēdējā gada laikā drīzāk ir nedaudz samazinājies, jo līdz ar Covid-19 izplatības un ierobežojumu mazināšanos cilvēkiem bija vairāk iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, socializēties un atpūsties.
Vienlaikus satraukumu rada alkohola lietošanas tendences jauniešu vidū – eksperta vērtējumā Covid-19 pandēmija visvairāk ietekmējusi tieši gados jaunus cilvēkus, jo viņiem īpaši svarīgi ir kustēties un komunicēt ar draugiem un vienaudžiem, savukārt kara sākums jauniešiem lielā mērā ir radījis grūtības atrast mērķi un dzīves jēgu, kā arī licis viņiem uz pasauli raudzīties sliktā gaismā, tādēļ alkoholā tiek meklēts mierinājums. Regulāri lietojot alkoholu pārmērīgās devās, cilvēkam šķiet, ka pašsajūta uzlabojas un spriedze mazinās, bet ilgtermiņā rodas atkarību riski un cilvēks bez alkohola vairs nespēj atslābināties un justies labi. Regulāra un pārmērīga alkohola lietošana apzog cilvēka dzīvi – pastiprinās depresijas un citi veselības riski, degradējas personība un dzīve "skaidrā" kļūst grūti paciešama. Ja cilvēks izjūt paaugstinātu trauksmi, stresu vai regulāri pārņem bezcerības sajūta, Veselovskis aicina nekautrēties meklēt speciālista palīdzību un izvēlēties nodarbes, kas rada prieku – fiziskas aktivitātes, tikšanos un sarunas ar tuviem cilvēkiem, lielāku uzmanības veltīšanu vaļaspriekiem un laika pavadīšanu svaigā gaisā.
Oktobra beigās aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
