Mārupiete Jeļena Boriseviča – februārī publicētā raksta "Meitene, kuras nav. Vairāk nekā divus gadus bērnam nepiešķir personas kodu" varone – 28. aprīlī svinēja dzimšanas dienu. Viņa saņēma dāvanu, par kuru bija cīnījusies trīs ilgus gadus: Jeļenas meitiņai, kas dzimusi Latvijā, tomēr valsts skatījumā it kā neeksistēja, tika piešķirts personas kods. Tagad mazo Elizabetu varēs deklarēt dzīvesvietā, viņa varēs apmeklēt ģimenes ārstu un bērnudārzu, bet viņas mamma saņems pabalstu.
"Kad saņēmu oficiālo vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, nespēju noticēt savām acīm! Nekavējoties to nosūtīju Vladimiram Buzajevam (Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs, kurš agrāk strādājis ar vairākām līdzīgām lietām un konsultēja Jeļenu – red.) un lūdzu, lai viņš paskatās – vai es visu pareizi esmu sapratusi. Viņš apskatījās un pateica, ka viss kārtībā. Meitai piešķirts personas kods," stāsta Jeļena.
Iepriekšējo reizi ar Jeļenu runājām februārī. Tobrīd cīņa par bērna statusu bija nonākusi strupceļā. Problēma bija tajā, ka meitas dzimšanas brīdī Jeļena bija Latvijas nepilsone, savukārt bērna tēvs – Šveices pilsonis.
Lai atzītu mazās Elizabetas valstspiederību Latvijai, bija jāizpilda virkne dažādu nosacījumu, viens no tiem – izziņa no Šveices, ka bērns nav šīs valsts pilsonis un nepretendē uz to. Vēstniecībā, kā stāsta Jeļena, sievietei paziņoja, ka šādas izziņas netiek izsniegtas.
"Absurda situācija," februārī sacīja Jeļenas dzīvesbiedrs Salvators di Stefano. "Visvairāk biedē tas, ka situācijā, ja kaut kas atgadīsies, nav skaidrs, vai bērns saņems medicīnisko palīdzību. Tūlīt pēc dzimšanas piedāvāju noformēt Šveices pilsonību, bet Jeļena negribēja. Neuzstāju, jo galu galā dzīvosim Latvijā. Tagad kā ģimenes galva jūtos absolūti bezspēcīgs. Nekādi nevaru palīdzēt savam bērnam, jo šajā valstī esmu svešais. Šveicē šo jautājumu es nokārtotu divās trīs nedēļās! Visu šo laiku mana māte ne reizi nav redzējusi mazmeitiņu. Mēs nevaram noformēt pasi un aizlidot ciemos, bet viņa veselības stāvokļa dēļ nevar braukt pie mums. Šī situācija padara traku! Pat manam sunim ir pase!"
Pēc tam, kad iesaistījās "Delfi", ar ģimeni sazinājās Vladimirs Buzajevs, kā arī Iekšlietu ministrija. "Man zvanīja no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Iesniedzu viņiem prasīto informāciju, solīja visu atrisināt. Pagāja mēnesis. Klusums. Pēc tam saņēmu vēstuli, ka sakarā ar koronavīrusa izraisīto situāciju manas lietas izskatīšana var tikt atlikta līdz 3. jūlijam. Maigi izsakoties, situācija nebija nekāda iepriecinošā. Tobrīd spriedu, ka droši vien tomēr nāksies visu risināt caur tiesu. No rīta sazvanījos ar Buzajevu, pēc tam atvēru pastkastīti, bet tur vēstule no PMLP," stāsta Jeļena.
PMLP oficiālajā lēmumā teikts, ka, pamatojoties uz 3. martā saņemto iesniegumu no vecākiem, un Šveices vēstniecības sniegto informāciju par to, ka vecāki nav vērsušies ar lūgumu piešķirt viņu meitai Šveices pilsonību, nolemts Elizabetai di Stefano piešķirt personas kodu un Latvijas nepilsoņa statusu.
Šo informāciju portālam "Delfi" apstiprināja arī Iekšlietu ministrijā. "Pēc bērna vecāku iesnieguma par bērna reģistrēšanu par Latvijas nepilsoni saņemšanas PMLP nosūtīja pieprasījumu Šveices vēstniecībai Latvijā un Šveices vēstniecībā Zviedrijā ar lūgumu sniegt informāciju par bērna piederību Šveices pilsoņu kopumam (ir/nav un ir/nav bijis Šveices pilsonis). Pēc atbildes saņemšanas un tās izvērtēšanas tika pieņemts lēmums par bērna atzīšanu par Latvijas nepilsoni. Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību bērna vecākam nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegt iesniegumu un dokumentu, kas apliecina bērna pastāvīgo dzīvi Latvijā. Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai var nosūtīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pa pastu vai iesniegt izmantojot portāla www.latvija.lv pakalpojumu – iesniegums iestādei," skaidro IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole.
"Domāju, ka pēc svētkiem iesniegsim nepieciešamos dokumentus un, iespējams, jau maija beigās Elizabetai piešķirs pilsonību," spriež Jeļena. "Tas, ka bērnam piešķirts personas kods un viņa var saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību, ir kā no sirds novēlies slogs. Jo īpaši – ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē."
Situācija, kādā nonākusi Elizabeta di Stefano, nav unikāla. Pēc PMLP datiem, 2019. gadā (no 1. janvāra līdz 30. septembrim) Latvijā bija septiņi bērni, kuriem dzimšanas brīdī vienam no vecākiem bija Latvijas nepilsoņa statuss, bet otrs vecāks bija citas valsts pilsonis. Šie bērni tika reģistrēti kā Latvijas nepilsoņi, un viņiem tika piešķirts personas kods. 2018. gadā Latvijā bija 14 šādi bērni, 2017. – 17, bet 2016. – 18.
Visticamāk, Elizabeta di Stefano ir pēdējā jaunā Latvijas nepilsone, proti – bērns, kuram šis statuss piešķirts piedzimstot. No 2020. gada 1. janvāra visi jaundzimušie, kas nākuši pasaulē Latvijas pilsoņu un nepilsoņu ģimenēs, iegūst valsts pilsonību. Tomēr, ja bērns piedzimis ģimenē, kurā viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis, shēma paliks iepriekšējā: vecākiem jāvienojas par bērna statusu un jāvēršas PMLP. Atšķirība vien tajā, ka bērns nekļūs par nepilsoni.
Par tiesībām iegūt meitai personas kodu Jeļena cīnījās teju trīs gadus. "Protams, ka nevienam nenovēlu šādu pieredzi. Bet, ja kāds nonāk līdzīgā situācijā – cīnieties un nepadodieties!" teic sieviete. 4. aprīlī Jeļenas un Salvatora ģimene kļuva vēl kuplāka – piedzima vēl viens brālītis. Tā kā Jeļena ir ieguvusi Latvijas pilsonību, ar bērna dokumentu noformēšanu vairs nebija nekādu problēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
