Pērn dzemdībās vai pēc tām mirušas četras sievietes; arī jaundzimušo mirstība joprojām augsta
Foto: Shutterstock

2020. gadā grūtniecības laikā, dzemdībās vai perinatālajā periodā, kas ir 42 dienas pēc dzemdībām, mirušas četras sievietes, kas ir par trīs mazāk nekā 2019. gadā, kad dzīvību zaudēja septiņas sievietes. No pērn mirušajām četrām sievietēm divām nāves cēlonis ir tieši saistīts ar grūtniecību, proti, sākusies asiņošana, bet divām – netieši ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ – vienā gadījumā grūtniecei bijusi onkoloģiska saslimšana, bet otrā – asinsrites sistēmas slimības, liecina pieejamie statistikas dati Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2019. gadā piecas no mirušajām sievietēm bija vecumā no 20 līdz 34 gadiem un divas vecumā virs 35 gadiem. Piecu sieviešu nāve bija tieši saistīta ar grūtniecību, bet divu – netieši ar grūtniecību saistīto cēloņu dēļ. Dati par to, kādās vecuma grupās pērn mira grūtnieces, vēl nav apkopoti.

Par šiem traģiskajiem gadījumiem reti kad tiek publiski ziņots uzreiz pēc tam, kad tas noticis, tomēr dažādu iemeslu dēļ nereti šādas ziņas tomēr parādās publiskajā telpā. Tāds bija arī gadījums pērn jūlijā, kad mājdzemdībās Jelgavā dzīvību zaudēja 37 gadus veca sieviete. Vēl nesen portāls "Cālis" Valsts policijā interesējās par šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitu, taču policija informācijas sniegšanā par šo procesu ir skopa, norādot vien to, ka turpinās izmeklēšana.

2018. gadā mira trīs grūtnieces, 2017. gadā – viena, bet vislielākais mirušo grūtnieču bija 2015. gadā un 2009. gadā – attiecīgi 12 un 10.

Jaundzimušo mirstība

Pagājušajā gadā nedzīvi piedzima 92 mazuļi, bet kopējā perinatālā mirstība bija 128 bērniņi. Tas nozīmē, ka 36 mazulīši nomira pēc dzimšanas līdz sestajai dzīves dienai. Ja apskata statistikas datus par jaundzimušo mirstību, jāatzīst, ka pēdējos gados šādu gadījumu ir mazāk. Piemēram, 2010. gadā perinatālā mirstība bija 222 mazuļi, bet 2018. un 2019. gadā – attiecīgi 126 un 118, taču pērn atkal vērojams pieaugums.

Nedzīvi dzimis ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām (pēc 154 dienām, kad augļa svars ir vismaz 500 g). Auglis pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes (sirdsdarbība, nabas saites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības), liecina SPKC skaidrojums.

Bērniņu dzimst mazāk

Pagājušajā gadā visā Latvijā kopumā bijušas 17 344 dzemdības, kurās pasauli ieraudzīja 17 472 dzīvi dzimuši mazuļi. Jā, diemžēl, bet gadās arī skumji dzemdību rezultāti – 92 mazulīši piedzimuši nedzīvi, liecina SPKC statistikas dati par mātes un bērna veselību par 2020. gadu. Pērn gan dzemdību, gan jaundzimušo skaits ir samazinājies, ja salīdzina ar 2019. gadu, kad reģistrētas 18 458 dzemdības, kurās pasaulē nāca 18 621 dzīvi dzimis bērniņš. 2019. gadā nedzīvi piedzima 82 mazulīši.

Pērn dzemdībās vai pēc tām mirušas četras sievietes; arī jaundzimušo mirstība joprojām augsta
Foto: Shutterstock

Pagājušajā gadā Rīgas reģionā notikušas 6891 dzemdības, Pierīgas – 3515, Vidzemes – 1544, Kurzemes – 1953 , Zemgales – 2012 un Latgales – 1427. Savukārt 2019. gadā Rīgas reģionā reģistrētas 7586 dzemdības, Pierīgas – 3326, Vidzemes – 1702, Kurzemes – 2093, Zemgales – 2142, bet Latgales – 1604.

Visvairāk bērnus dzemdē sievietes vecumā no 30 līdz 34 gadiem, mazgadīgo dzemdētāju skaits desmitgadē samazinās

Vislielākais dzemdību skaits pērn reģistrēts sievietēm vecumā no 30 līdz 34 gadiem – 5785, kā arī vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem – 4899. 105 dzemdības pagājušajā gadā bijušas arī jaunajām mammām līdz 17 gadu vecumam, bet 2019. gadā – 145. Tomēr, raugoties desmit gadu perspektīvā, samazinās gados pavisam jauno grūtnieču skaits. Tā, piemēram, 2010., 2011. un 2012. gadā līdz 17 gadu vecām sievietēm dzemdības attiecīgi bijušas 279, 273 un 270 reizes.

Toties pēdējā desmitgadē novērojams tā saukto vēlo mammu skaita pieaugums. Ja 2010., 2011. un 2012 gadā sievietēm vecumā no 40 līdz 44 gadiem attiecīgi tika reģistrētas 531, 513 un 540 dzemdības, tad pērn, piemēram, šis skaits sasniedza jau 818, bet 2019. gadā šādu mammu bija vēl vairāk – 847. Uz pusi vairāk dzemdību pēdējā desmitgadē bijušas arī sievietēm pēc 45 gadu vecuma. 2010. gadā šajā vecumā sievietes piedzīvoja 26 dzemdības, bet pērn 57 sievietes vecumā pēc 45 gadiem nolēma laist pasaulē mazuli.

Mātes slimības, grūtniecības un dzemdību sarežģījumi

Pagājušajā gadā 35 sievietes dzemdējušas mazuli ar Covid-19 diagnozi. Ar katru gadu pieaug aptaukošanās grūtnieču vidū – pērn šāda diagnoze noteikta 1002 sievietēm, bet 2019. gadā – 926. Savukārt 2013. gadā aptaukošanās noteikta 574 grūtniecēm. Tāpat ik gadu vērojams diagnozes – grūtnieču diabēts jeb grūtniecības cukura diabēts pieaugums. Ja 2010. gadā šāda diagnoze tika noteikta 177 grūtniecēm, tad 2019. un 2020. gadā – attiecīgi 1009 un 1180. Pērn 59 grūtnieces bija slimas ar HIV. Šie rādītāji gan kopš 2010. gada ir samazinājušies: toreiz šādas jaunās mammas bija 72.

Tags

Grūtniecība Slimību profilakses un kontroles centrs Dzemdības Jaundzimušais (0-1 mēnesis)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form