Ikviens vecāks klusībā pie sevis cer – "ar manu bērnu nekas nenotiks" – domājot to visai plašā tēmu diapazonā. Mūsu ģimenē taču viss ir kārtībā, kādēļ gan, lai manu bērnu kāds aizskartu, pavedinātu, izmantotu, izsmietu un izķengātu teju pa visu pasauli. Bet diemžēl tā notiek. Interneta vide jau sen vairs nav nekas atrauts no realitātes, līdz ar to arī tajā zeļ dažāda veida pārkāpumi. Viens no tiem – bērnu seksuālā izmantošana, kuru veic, tiesa, dažreiz pat ļoti neapzināti, gan paši bērni, gan par tādiem maskējušies pieaugušie.
"Centrs Dardedze" sācis sociālo kamapņu "Par vērīgiem vecākiem. Pamani, KAD esi vajadzīgs!". Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiem faktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai. Kampaņas īstenošanas gaitā tika organizēta dažādu ekspertu diskusija, kuras laikā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane uzsvēra, ka internets ir kā iela, uz kuras par cietušajiem jeb upuriem var kļūt ikviens. Arī pieredze rāda, ka par seksuālās izmantošanas upuriem tiešsaistē kļūst dažādu sociālo grupu un vecumu bērnu – gan no labi nodrošinātām ģimenēm, kurās bērni labi mācās un apmeklē ārpusskolas nodarbības, gan bērni ar īpašām vajadzībām un ģimenēm, kuras atrodas kādā no daudzām sociālā riska zonām.
Lai gan biežāk no šāda veida pārkāpumiem cieš pusaudžu vecuma bērni, tomēr policijai ik pa laikam nākas strādāt arī ar daudz jaunākiem bērniem. Pagājušajā gadā policija esot izmeklējusi lietu par bērnu seksuālu izmantošanu, kurā bija iesaistīti sešus un septiņus gadus veci bērni. Tomēr tipiskākais vecums, kad šādos nodarījumos cieš bērni, ir pusaudžu periods, bet nereti gadās arī, ka policijā pēc palīdzības vēršas pieaugušie, kuri nokļuvuši nepatīkamās situācijās, kādam neapdomīgi nosūtot savu kailfoto, kas vēlāk pārsūtīts plašajās interneta dzīlēs.
Ko sevī ietver seksuāla izmantošana internetā? Tas ir process, kurā pieaugušais ar interneta vai tālruņa starpniecību nodibina attiecības ar bērnu ar mērķi izmantot bērnu seksuāli, tostarp demonstrēt pornogrāfiska rakstura materiālus, ļaunprātīgi iegūt intīmas fotogrāfijas, piespiest fiksēt seksuāla rakstura ierakstus vai piespiest uz seksuālo kontaktu tikšanās laikā. Jaunās tehnoloģijas pāridarītājiem ļauj vieglāk nodibināt tuvas, intīmas attiecības ar bērnu, vecākiem par to nezinot. Pāridarītāja attiecībām ar bērnu var būt dažādas formas, tostarp emocionālas attiecības, kurās pāridarītājs uzņemas drauga/draudzenes lomu un cenšas bērnā izraisīt iemīlēšanās sajūtas, vai mentora attiecības, kurās pāridarītājs pozicionē sevi kā personu, kura bērnu saprot, atbalsta un māca.
Seksuāla uzmākšanās internetā ir sarežģīts process – attiecību ilgums, intensitāte un to gaita ir atkarīga gan no pāridarītāja personības un nolūkiem, gan upura vajadzībām un uzvedības. Lai sasniegtu savu mērķi, pāridarītājs nodibina tuvas attiecības un emocionālu saikni ar bērnu, izmantojot manipulācijas tehnikas un viltojot savu identitāti, piemēram, norādot jaunāku vecumu.
Problēma – aktuāla un visai plaša mēroga
Tie, kurus neskar minētais temats, var būt vien pateicīgi par šādu veiksmi, un viņiem, iespējams, šķiet, ka šī jau nav nekāda dižā problēma, taču tām ģimenēm, kurām nācies piedzīvot faktu, ka viņu bērns ir kļuvis par šādu upuri, ir citas domas. Turklāt šādu kampaņu mērķis ir aptvert iespējami plašāku sabiedrības loku, lai profilaktiskos nolūkos jau pirms kas tāds atgadījies, varētu izrunāties ar bērniem, izskaidrojot sekas – gan pašam nosūtot savu kailfoto, gan to, kāda atbildība iestājas, ja šādu bildi esi pārsūtījis vēl kādam.
"Dardedze" informē – 2017. gadā 43 pasaules valstīs, tostarp Latvijā, ir saņemti 87 930 ziņojumi par internetā pieejamiem nelegāliem materiāliem, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana. Vairums – 79 procenti materiālos redzamie bērni nebija sasnieguši pubertāti un viņu vecums bija no trīs līdz 13 gadiem. Visbiežāk ziņojumi iesniegti par nelegālā satura atrašanos attēlu uzglabāšanas vietnēs (72 procenti), mājaslapās (pieci procenti), reklāmkarogu vietnēs (trīs procenti) un interneta tērzētavās (trīs procenti).
Latvijas Drošāka interneta centrs ir starptautiskās INHOPE asociācijas biedrs, un pērnā gada laikā "Drossinternets.lv" ziņojumu līnijā iesniegti 180 ziņojumi par bērnu seksuālas izmantošanas saturošu materiāliem. Šie ziņojumi veido ap 35 procentiem no kopējo sūdzību skaita, un no šiem ziņojumiem 15-20 procenti bija par materiāliem, kuri tiek uzturēti Latvijā. 74 ziņojumi bijuši par bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu saturu vietnēs, kas tika uzturētas uz serveriem Latvijā. "Tās jau ir sekas, ko redzam," sacīja Andris Šillers no "Drošsinternets.lv", netieši pieļaujot, ka šo gadījumu, ļoti iespējams, ir vēl vairāk.
"Centrs Dardedze" Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode akcentē, ka par šo problēmu ir jāuztraucas, ko apliecinot arī centrā sastaptie klienti, kuri kļuvuši par seksuālās izmantošanas upurim internetā. "Tā šobrīd ir pietiekami liela problēma. Reizēm vecākiem šķiet, ka bērni jau ir lieli, jau pusaudži, taču viņiem joprojām ir vajadzīga redzīga acs. Reizēm pusaudži apjūk, iesaistās riskantās attiecībās, bet tas ir šis pusaudžu vecums," saka Balode.
Dace Landmane no policijas diskusijas laikā uzsvēra, cik ļoti svarīgas šādos gadījumos ir emocionāli tuvas attiecības starp vecākiem un bērniem. Ja bērni radušos problēmu mēģina risināt paši, nemeklējot pieaugušo palīdzību, visbiežāk situācija tikai vēl vairāk pasliktinās, un šīs riskantās attiecības nav iespējams pārtraukt. Nils Konstantinovs no Pusaudžu resursu centra gan vēlējās atzīmēt, ka tā ir pusaudžu daba – iesaistīties riskantās attiecībās, taču biežāk tas notiekot ar pusaudžiem, kuriem jau pirms tam ir parādījusies trauksme, depresija, viņiem ir zems pašvērtējums, tieši šādi bērni ir vairāk pakļauti riskam tikt izmantotiem internetā. Kā rādot pasaulē apkopotie dati, ap 8-10 procentiem jauniešu ir garīgās veselības traucējumi, tāpēc tiek pieļauts, ka šie paši skaitļi attiecas uz Latviju. Tomēr, kā norādīja Konstantinovs, Latvijā pusaudžu garīgā veselība ir stigmatizēts temats.
Vecāku ieteicamā rīcība – aizskaitīt līdz 10 un atbalstīt
Tagad iedomājies, kā rīkotos tu, ja uzzinātu, ka tava bērna kailfoto ceļo pa internetu? Kliegtu, moralizētu, atgādinātu par ētikas normām un piemēru ģimenē? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad tev jāmēģina mainīt savs iespējamais uzvedības modelis, jo tieši šāda reakcija vēl vairāk pasliktinās bērna emocionālo stāvokli. "Kad vecāki atrod šādu bildi telefonā vai kur citur, pirmais, ko vajadzētu izdarīt – aizskaitīt līdz 10 un atlikt uz vēlāku laiku audzināšanas prāvas, jo šajā brīdī bērnam ir jājūt vecāku atbalsts," uzsver Landmane, ar piemēru par sešus un septiņus gadus vecu bērnu seksuālu izmantošanu skaidrojot – šādā vecumā vesela, normāli attīstīta bērna intelektuālās spējas vēl nevar apjēgt, kas patiesībā ir noticis.
Arī Laila Balode akcentē, cik ļoti svarīgi ir tas, kā vecāki reaģē, kad atgadījusies šāda situācija. Reizēm vecākiem emocijas var būt tik daudz, ka ar savu rīcību bērnam var tikt nodarīts vēl lielāks kaitējums. Turklāt esot arī jāņem vērā, ka nevar izslēgt – seksuāla izmantošana internetā var atstāt tikpat graujošas sekas, kā tikt izmantotam tiešā kontaktā.
"Dardedzes" pārstāve Daina Dziļuma norāda, ka īsceļu nepastāv, kā vecākiem pareizāk rīkoties. Bet sarunās ar pusaudžiem ir skaidri izkristalizējies, ko viņi vēlas sagaidīt no vecākiem – vairāk kopīgi pavadīta laika, mazāku spiedienu gūt panākumus, kā arī skaidrot kādu noteiktu robežu novilkšanu. Plašāk par to, cik svarīga ir saruna – īsta, kad bērns tiek sadzirdēts, lasi šajā rakstā.
Dziļuma uzsver, ka dažreiz arī pašiem vecākiem nepieciešams emocionāls atbalsts, lai veidotu labas attiecības savu bērnu. Kas ir emocionāli tuvas attiecības starp bērnu un vecākiem? "Ja pusaudzis var teikt, ko domā, pat, ja viņa viedoklis ir citādāks nekā vecākiem, tā ir kopības izjūta, ka pusaudzis jūtas pieņemts gan ar savām pozitīvajām, gan negatīvajām īpašībām. Un vēl kas ir svarīgi – pusaudzim nav jāsatraucas par vecākiem, viņam nav jāraizējas par to, kā vecāki tiek galā ar savu dzīvi," uzsver speciāliste.
Kur vērsties pēc palīdzības
Policija
Kad zinām vai nojaušam, ka kāds seksuāli uzmācas mūsu bērnam internetā, par to noteikti jāziņo policijai, noformējot iesniegumu par iespējamu noziedzīgo nodarījumu. Šādā iesniegumā jāiekļauj pēc iespējas vairāk informācijas par situāciju, kurā bērns ir nonācis. Paziņojumam jāpievieno visi pierādījumi par seksuālo uzmākšanos – sarunu ieraksti (ekrānuzņēmums), fotogrāfijas vai saites uz tīmekļa vietnēm, kuras bērns ir lietojis.
Vecākiem, kā nepilngadīgā pārstāvjiem, ir tiesības saņemt informāciju par procesa materiāliem, piedalīties nepilngadīgā nopratināšanās, ja tāda notiek, vai pārsūdzēt tiesībsargājošo iestāžu lēmumus.
116 111 ir uzticības tālruņa numurs, uz kuru zvanot, iespējams saņemt anonīmu bezmaksas palīdzību bērniem un pusaudžiem, kuriem nepieciešams atbalsts, aprūpe vai aizsardzība. Uzticības tālrunis nodrošina zvanītājam iespēju parunāt par svarīgām lietām un sazināties, kad ir radusies problēmsituācija.
Tāpat ikviens – gan bērni, gan pieaugušie, kuri nonākuši šādās nepatīkamās situācijās, var vērsties "Drosinternets.lv", to var darīt gan anonīmi, gan atklājot savu identitāti.
Par dzimumnoziedzniekiem jau 14 gadu vecumā?
Landmane apliecina, ka Latvijā likumdošana ir ļoti stingra attiecībā uz bērniem un pret viņiem vērstiem dzimumnoziegumiem. Turklāt jau no 14 gadus vecuma jau var iestāties kriminālatbildība, tostarp par citu personu kailfoto pārsūtīšanu, jo tā ir seksuāla rakstura materiālu izplatīšana. Bērni parasti nesaprot, ka paši jau 14 gadus vecumā var kļūt ar "dzimumnoziedznieka zīmogu" uz mūžu. Viņiem bildīšu pārsūtīšana šķiet joki, tāpēc policija cenšas strādāt ar skolēniem, skaidrojot lietas nopietnību. Policijā izmeklēts gadījums par vienas bildes pārsūtīšanu, un noslēgumā to bija aplūkojuši gandrīz 1000 bērnu, jo tā tika pārsūtīta no vienas saziņas vietnes uz citu, līdz "aizklejoja" no Rīgas līdz pat Latgalei.
Saskaņā ar Krimināllikuma 166. pantu, par nepilngadīgā pamudināšanu, iesaistīšanu, piespiešanu piedalīties vai izmantošanu pornogrāfiskā priekšnesumā vai pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu, iesaistīšanu, piespiešanu piedalīties vai izmantošanu pornogrāfiskā priekšnesumā vai pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā vainīgā persona var tikt sodīta soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Ja iepriekšminētās darbības izdarījusi organizēta grupa vai tās izdarītas, lietojot vardarbību, personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Biežākie upuri – zēni; meitenēm atkailināšanās līdz krūšturim vairs nešķiet nekas īpašs
Andris Šillers no "Drošsinternets.lv" atklāj, ka biežāk par šādas seksuālas izmantošanas upuriem internetā kļūst zēni. Un ļoti daudzos gadījumos viņi pēc tam tiek šantažēti – vai nu pieprasot samaksu vai citu materiālu nosūtīšanu. Protams, cieš arī meitenes, taču attiecībā par viņu attieksmi, piemēram, par fotogrāfijām, kurās nepilngadīga meitene redzama, atkailinājusies līdz krūšturim, mūsdienu paaudzei tas vairs nešķiet nekas nepiedienīgs.
Teju visi speciālisti piekrīt, ka mūsdienās pusaudži ir pilnīgi citādāki, runājot par jautājumiem, kas skar seksualitāti. Un tikpat skaidrs, ka bilžu apmaiņu neizdosies pilnībā izskaust, taču ar šāda veida kampaņām tiek cerēts izskaidrot, kādēļ tās nevar izplatīt tālāk. Biežāk kailfoto nopludināšana notiek, kad izjūk pusaudžu draudzība, tiesa, ir arī gadījumi, kad kāds to dara ar tiešu mērķi – nodarīt pāri kādam bērnam. Bieži laiks, kad aktivizējas šādu bilžu pārsūtīšana, ir vasaras nometnes, stāsta Landmane. Tad bērni kaut ko sabildē, safilmē un izdomā pajokoties.
Nils Konstantinovs, kurš ikdienā strādā ar pusaudžiem, iesaka, – ja reiz nevar iztikt bez foto nosūtīšanas, tad vismaz fotografēt tā, lai neredz seju, vai arī to pēcāk aizkrāsot ar kādu mīmu.
Lūk, šeit kampaņas video, ko vērts noskatīties vecākiem kopā ar saviem bērniem!
