Lai gan medikamenti jau sen nodrošina iespēju arī HIV pozitīvām sievietēm piedzimt veseliem bērniem, pērn Latvijā ir konstatēti pieci gadījumi, kad piedzimuši HIV pozitīvi bērni. Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem AGIHAS uzskata, ka tā ir nepiedodama nolaidība gan no šo sieviešu, gan mediķu puses, kas pieļauj šādu situāciju.

Latvijā visām grūtniecēm ir noteikts obligāts HIV tests, tā ir viena no nedaudzajām grupām, kam paredzēts šis pienākums, jo tas tiešā veidā ietekmē cita cilvēka – bērna – veselību un dzīvību. "Ja piecos gadījumos gada laikā tiek konstatēti HIV pozitīvi bērni, kas infekciju ieguvuši vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceļā, tas signalizē, ka šis monitorings netiek veikts pietiekami labi, pēc labākās sirdsapziņas," saka Andris Veiķenieks, AGIHAS vadītājs. "Ir briesmīgi lasīt šādus datus, zinot, ka pastāvēja reāla iespēja piedzimt veseliem bērniem bez vīrusa organismā."

Iemesls infekcijas nodošanai pamatā ir nezināšana – nepietiekama informācija topošajām māmiņām par to, kāda ir viņu iespējamā rīcība un sekas. "Droši vien ir gadījumi, kad sievietes neizprot speciālās HIV ārstēšanās nozīmi, bet ārstu pienākums šajos gadījumos būtu nenovērsties, bet gan runāt, dot padomus un skaidrot neskaitāmas reizes, lai tomēr motivētu sievieti dzert zāles un ļaut piedzimt veselam bērnam," saka Veiķenieks.

Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, ārste infektoloģe Inga Ažiņa jau gadiem vērsusi uzmanību HIV pozitīvo bērnu problemātikai: "Viena izskaidrojuma šai problēmai nav – ir gan sieviešu neizpratne, gan riska uzvedība, gan infekcijas noliegšana. Lai novērstu iespēju, ka māte nodod HIV infekciju bērnam ar pienu, biedrība AGIHAS uzsāka, un tagad jau valsts turpina programmu "Mātes piens" – tas ir, jaunās HIV pozitīvās māmiņas var bez maksas saņemt piena maisījumus saviem mazuļiem. Taču ir jārisina arī grūtniecības laika problemātika, tam gan Latvijas Infektoloģijas centrs, gan Veselības ministrija šogad plāno pievērsties pastiprināti." Taču ir vēl otra problēmas puse, piebilst Ažiņa: "Tie ir pusaudži, kas HIV iegūst tīņu gados nedroša seksa vai narkotiku lietošanas laikā, un viņus veselības aprūpes sistēma vispār "nenoķer" – pie ārstiem speciālistiem viņi vēl neiet, ģimenes ārsti dažkārt par HIV neiedomājas, un tad mēs Infektoloģijas centrā beigās sastopam divdesmitgadīgu HIV pacientu ļoti smagā stāvoklī. Arī šī ir nopietna problēma, pēdējo trīs gadu laikā divi trīs HIV inficēti pusaudži ir ņemti uzskaitē Latvijas Infektoloģijas centrā."
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī laika gaitā HIV ir kļuvusi par hronisku, bet ar medikamentiem vadāmu infekciju, tās klātbūtne jaundzimušā organismā nozīmē, ka bērnam no pirmās mūža dienas līdz pat pēdējai būs jālieto speciālie medikamenti. 2017. gadā Latvijā tika konstatēti trīs gadījumi, kad piedzimuši HIV pozitīvi bērni. Pērn tendence diemžēl pasliktinājusies.

Igaunijā 2018. gadā nav bijis neviena jaundzimušā ar HIV, Zviedrijā jau gadiem ilgi nenotiek HIV pārnese no mātes bērnam. Latvijā šobrīd kopumā ir vairāk nekā 89 bērni līdz 18 gadu vecumam, kas dzīvo ar HIV. Salīdzinājumam – Lietuvā tādi ir astoņi, tas ir, desmit reižu mazāk, uzsver Veiķenieks: "Latvija tiešām ir HIV karaļvalsts – mums ir ne tikai lielākais jauno HIV gadījumu skaits pret iedzīvotāju skaitu Eiropā, bet arī apkaunojoši dati par HIV pozitīvajiem jaundzimušajiem."

Dati par HIV

Latvijā HIV infekcija sen pārkāpusi "riska grupu" robežas – aptuveni 33 procentu gadījumu inficēšanās notiek heteroseksuālās transmisijas ceļā, tā rezultātā strauji palielinoties HIV jauno gadījumu skaitam tieši sieviešu populācijā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir lielākais sieviešu īpatsvars no jauna reģistrēto HIV pacientu grupā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Šodien HIV pozitīva sieviete Latvijā ir gan grūtniece un jaunā māmiņa, gan karjeras sieviete un dāma pusmūžā. Viņu kopīgais stāsts – infekcija iegūta attiecībās vai kopdzīvē, kas nebūtu uzskatāmas par riskantām. 2018. gadā no kopējā jauno HIV gadījumu skaita 326 gadījumi aptuveni trešā daļa bija sievietes – 105 gadījumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit