Pētījums: 44,3 procenti Latvijas nodarbināto jauniešu negatīvi vērtē savu psihisko veselību
Foto: Shutterstock

Jauniešu organizācijas "Global Shapers Riga projekta Full" veiktais pētījums par mentālo labsajūtu darbā* liecina, ka 17% nodarbināto iedzīvotāju Latvijā negatīvi novērtē savu mentālo veselības stāvokli, savukārt vecumgrupā līdz 24 gadiem šis rādītājs sasniedz 44,3%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Būtiski, ka nav novērojama tendence tam, vai lielāku labsajūtu rada darbs mājās vai birojā. Rezultāti norāda, ka izaicinājumus rada abi varianti, turklāt 23% respondentu uzskata, ka darbs paņem tik daudz laika, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz privāto dzīvi, un 33% darbinieku nākas atbildēt uz e-pastiem un zvaniem arī ārpus darba laika. Turklāt 21% respondentu norāda, ka bieži uztraucas, ka varētu zaudēt darbu.

Lai gan vadītājiem vēl biežāk jāstrādā pēc darba laika beigām, viņi savu darbu novērtē pozitīvāk un savu mentālo veselību kā labāku.

Ārste-rezidente bērnu psihiatrijā Liene Vītola komentē: “Ir prieks redzēt, ka aizvien vairāk darba devēju un citu organizāciju cenšas izprast darbinieku labklājību profesionālajā vidē. Skaidri saprotams, ka cilvēka psihisko labsajūtu ietekmē arī darba apstākļi un, tos uzlabojot, ir iespējams veicināt cilvēku apmierinātību ne tikai ar savu darbu, bet arī ar dzīvi. Noteikti īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu nodarbinātībai, ņemot vērā, ka šajā vecuma periodā ir jāattīsta daudz būtisku spēju jākļūst patstāvīgākam, jāuzņemas lielāka atbildība par sevi. Nereti jaunieši atzīst, ka šī iemesla dēļ izjūt pastiprinātu stresu un spiedienu no apkārtējiem, kas ar laiku var negatīvi ietekmēt psihisko veselību. Šajā vecuma periodā smadzenes aizvien turpina nobriest, tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir tā atbalsta sistēma, kas palīdz ikdienas grūtībās, kā vislabāk mazināt negatīvu notikumu ietekmi uz savu ikdienu.”

Pētījuma rezultāti liecina, ka būtiska loma mentālās veselības novērtējumā ir amatam. Lai gan vadītājiem vēl biežāk jāstrādā pēc darba laika beigām, viņi savu darbu novērtē pozitīvāk un savu mentālo veselību kā labāku.

45% respondentu norāda, ka darba apjoms nav sadalīts godīgi. Pozitīvi, ka 86% aptaujāto uzskata, ka vajadzības gadījumā var saņemt palīdzību no kolēģiem.

Pētījuma autoru, projekta “Full”, pārstāve Paula Elksne atzīst: “Mums ir liels prieks redzēt, ka daudzi uzņēmumi ir ieinteresēti izmērīt to, kā darbinieki vērtē savu labsajūtu. Tas jau ir pirmais solis pretim motivējošākai darba videi, tāpēc aicinām arī citus uzņēmumus kļūt arvien atvērtākiem pret darbinieku viedokli.”

Projektu “Full” brīvprātīgi īsteno jauniešu organizācija “Global Shapers Riga”, kas ir daļa no Pasaules Ekonomikas foruma aizsāktas iniciatīvas ar mērķi veicināt jauniešu iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot vidi, kurā tie dzīvo. Organizācija ir pārstāvēta 154 valstīs, apvienojot vairāk nekā 7000 jauniešu visā pasaulē.

Tags

Trauksme Jaunietis Garīgā veselība Pētījumi Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form