Pētījums: jaunieši sāk smēķēt ziņkāres un vēlmes pašapliecināties nolūkā
Foto: DELFI

Vairums skolēnu un studentu, kas smēķē, uzsāk to darīt regulāri apmēram 16 līdz 18 gadu vecumā ar tradicionālo cigareti, kam dod priekšroku arī turpmākajos gados. Tas noskaidrots Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas profesores Aijas Zobenas vadībā veiktā pētījumā par jauniešu tabakas produktu lietošanas paradumiem. Tādejādi pašlaik nav pietiekami pamatotu pierādījumu, ka bezdūmu produkti mudina pusaudžus sākt smēķēt.

Pāreju no pirmās vienaudžu pulkā izsmēķētās cigaretes uz regulāru smēķēšanu būtiski ietekmē sociāli faktori un pusaudžu un jauniešu vecuma sociālās un psiholoģiskās īpatnības. Jaunieši, kas piedalījās pētījumā, kā galveno motivāciju norāda ziņkāri un vēlmi pašapliecināties, labāk iekļauties vienaudžu vidē un neuzskata, ka plaša cigarešu pieejamība un smēķēšana pilsētvidē mudinātu jauniešus uzsākt smēķēt.

Jaunieši ir labi informēti par jaunumiem tabakas izstrādājumu tirgū – gan piedāvājumu kā tādu, gan cenām, lietošanas un ietekmes uz veselību un apkārtējiem aspektiem. Tāpat jaunieši atzīst, ka ir izmēģinājuši gan e-cigaretes, gan iQOS. Tomēr ikdienā tos nelieto.

Tam, kāpēc jauniešu vidē populārākas ir parastās cigaretes, iemesli kopumā ir trīs. Pirmais – cigaretes ir viegli iegūt, bet e-cigaretes un iQOS grūtāk pieejami. Piemēram, cigaretes var "nočiept", "aizņemties uz neatdošanu" no vecākiem. Turpretī e-cigaretes vai iQOS, lai arī jauniešu skatījumā tiem ir savas labās īpašības – "nesmird" un ir veselībai ievērojami mazāk kaitīgi -, var nopirkt tikai specializētos veikalos. Otrais iemesls ir cena – lai gan arī cigaretes jaunieši neuzskata par "lētu prieku", tomēr tām var kaut vai "samesties uz vairākiem", savukārt bezdūmu iekārtas jauniešiem ir pārāk dārgas. Smēķēšanu jaunieši visbiežāk uzsāk laikā, kad viņiem nav vēl algota darba un viņi iztiek no vecāku dotās kabatas naudas. Visbeidzot trešais iemesls ir tāds, ka bezdūmu tehnoloģijas jauniešu ieskatā nav ērtas lietošanā – tās regulāri jāuzlādē un jātīra.

"Latvijā risinājumi smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšanai atsevišķos aspektos iet diametrāli pretējos virzienos nekā citās valstīs. Tā pamatā ir bieži lietots apgalvojums, ka e-cigaretes ir atraktīvas, tāpēc veicina smēķēšanas uzsākšanu jauniešu vidū. Savukārt šis pētījums atklāj, ka smēķēšanai jauniešu vidū nav nekāda sakara ar e-cigaretēm vai atraktivitāti, to vairāk nosaka vecuma posma īpatnības, saka socioloģijas profesore," pētījuma autore Aija Zobena.

Arī Lielbritānijā veikta pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 1,7 procenti no par 18 gadiem jaunākiem smēķētājiem e-cigaretes smēķē ik nedēļu vai biežāk. To jauniešu vidū, kuri agrāk nekad nav smēķējuši, e-cigaretes regulāri izmanto tikai 0,2 procenti. Savukārt, pētījumos par e-cigarešu smēķētāju subkultūrām ir atklāts, kā e-cigarešu lietotāji savā starpā socializējas, spriež par dažādu aksesuāru priekšrocībām vai trūkumiem. Šajā vidē dominē viedoklis, ka bezdūmu produkti ir domāti tiem, kas nevar atmest smēķēšanu un e-cigaretes uztver kā "veselīgāku", pasīvo smēķēšanu ierobežojošu, tabakas lietošanas veidu.

"Tātad, e-cigarešu lietotāji labi apzinās smēķēšanas kaitīgumu un meklē iespējas izvairīties no vismaz dažām negatīvajām tabakas lietošanas blaknēm. Piemēram, nepatīkamas smakas, dzelteniem traipiem uz pirkstiem, pasīvās smēķēšanas. Tāpat to lietotāji uzskata e-cigaretes par veidu, kā atmest vai vismaz ierobežot smēķēšanas negatīvo ietekmi uz savu un apkārtējo veselību," tā Zobena.

Pētījums: jaunieši sāk smēķēt ziņkāres un vēlmes pašapliecināties nolūkā
Foto: Shutterstock

Sociālā smēķēšana?

Smēķēšanu lielākā daļa jauniešu uzsāk impulsīvi un nejauši – brīdī, kad kāds draugs piedāvā cigareti, lai vienkārši pamēģinātu, kā tas ir, kā arī apliecinātu vīrišķību, pieauguša cilvēka statusu. Tāpat smēķēšanu jaunieši bieži uzskata par veidu, kā mazināt stresu un atslābināties.

Saskaņā ar pētījumu jauniešu vidū dominē tā sauktā sociālā smēķēšana, kad smēķēšana ir viens no elementiem attiecību uzsākšanā un uzturēšanā, un pašam smēķētājam ir sajūta, ka viņš nav atkarīgs no smēķēšanas, nedomā, ka būtu nepieciešams atmest šo ieradumu.
"Praksē tā visbiežāk diemžēl izrādās pāreja uz regulāru smēķēšanu," saka profesore Zobena. "Ģimenēs attieksme pret pusaudžu un jauniešu smēķēšanu pat tad, ja vecāki paši smēķē, pārsvarā ir negatīva. Tomēr jaunieši ne vienmēr to respektē. Negatīva attieksme ir arī skolotājiem un bieži arī skolas biedriem. Taču kopumā smēķējošie jaunieši apkārtējo attieksmi pret sevi raksturo kā iecietīgu. Piemēram, lai gan pārdot tabakas izstrādājumus nepilngadīgajiem ir aizliegts, pārdevējas mazos veikaliņos, kā arī pieaugušie lielākos veikalos bieži pusaudžiem "izpalīdzot."

Par pētījumu

2018. gada maijā tika veikts pētījums par smēķēšanas paradumiem, kas ļāva izdarīt secinājumus, ka motivācija smēķēšanas uzsākšanai un smēķēšanas paradumi dažādās vecuma grupās atšķiras. 2019. gada februārī tika organizēts pētījums par vidusskolēnu (vecumā virs 18 gadiem) un studentu smēķēšanas paradumiem. Tajā tika iegūta papildus informācija par jauniešu smēķēšanas uzsākšanas pieredzi, tabakas produktu lietošanas paradumiem un attieksmi pret alternatīviem tabakas izstrādājumiem (ar zemāku nikotīna saturu, e-cigaretēm, karsējamo tabaku).

Source

Cālis.lv

Tags

Pusaudzis Smēķēšana Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form