Pētījums: Kur ved skolu absolventu tālākie ceļi?
Foto: Shutterstock

Latvijas skolēni ir atsākuši mācības, un lielākā daļa no skolēnu tās ir atsākuši pēc deviņu mēnešu mācīšanās mājas apstākļos. Divpadsmito klašu skolēni, parādot apbrīnojamu izturību un mērķtiecību, pabeidza skolu, mācoties mājās. Līdz ar mācību gada pirmo mēnesi, ir vērts atcerēties, kādus plānus pēc skolas beigšanas minēja pagājušā gada absolventi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2021. gada aprīlī un maijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un BICEPS pētnieki projekta ietvaros veica aptauju, lai noskaidrotu jauniešu plānus pēc skolas beigšanas gan attiecībā uz studijām un darbu, gan attiecībā uz iecerēm dzīvot ārpus Latvijas. Šī gada aptaujā piedalījās 489 skolēni no skolām Rīgā, Pierīgā, kā arī reģionos; Latviešu valodas un mazākumtautību skolām; vidusskolām un ģimnāzijām.

Pēc vidusskolas beigšanas 84 procenti jauniešu plānoja turpināt studijas, un no tiem, kas plānoja studēt, 47 procenti bija nodomājuši studijas apvienot ar darbu jau pirmajā studiju gadā. Pieci procenti plānoja uzsākt darba gaitas un nestudēt. Pavisam nelielam skaitam vidusskolu absolventu vidusskolas beigšanas brīdī nebija plānu par nākamo studiju gadu, bet citi, retāk sastopami plāni (tomēr minēti vairāk par vienu reizi), bija izmantot brīvu gadu, lai izlemtu pār tālākajiem dzīves plāniem, ceļot, profesionāli nodarboties ar sportu, kā arī uzsākt savu uzņēmējdarbību. Neskatoties uz Covid-19 zīmē pavadīto studiju gadu, absolventu plāni 2021. gadā no iepriekšējiem gadiem radikāli neatšķīrās.

Lielākā daļa – 83 procenti absolventu – studijas plānoja turpināt Latvijā, tomēr arī salīdzinoši lielam skaitam jauniešu bija nodoms doties studēt uz ārzemēm. Starp populārākajiem studiju galamērķiem līderes joprojām ir Lielbritānija, tai skaitā Skotija, tām seko Dānija, Nīderlande un Krievija. Studenti apsvēra studiju iespējas arī ASV, Īrijā, Zviedrijā, Vācijā, Igaunijā un Kanādā. Pēdējos gados tiek minēta arī Polija. Aptuveni trešdaļa no tiem, kas plānoja mācīties ārzemēs, uz aptaujas brīdi vēl nebija precīzi izlēmuši, kurā valstī turpinās izglītību.

Emigrācija jeb došanās dzīvot ārpus Latvijas ir satraucošs lēmums visiem – gan pašiem jauniešiem, gan viņu ģimenēm, gan sabiedrībai kopumā. Jauniešu emigrācija no valsts tiešā veidā apdraud valsts nākotni. Tāpēc viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot jauniešu attieksmi un plānus attiecībā uz dzīvi ārpus Latvijas. 18 un 19 gadu vecumā, protams, ir salīdzinoši neiespējami plānot un paredzēt konkrētus migrācijas ceļus un periodus, tāpēc mēs absolventiem jautājām "Vai kādu periodu nākotnē Tu plāno dzīvot ārpus Latvijas?", tīšuprāt atstājot laiku un ilgumu nenoteiktu, tādējādi mēģinot novērtēt jauniešu sajūtas un attieksmi pret migrāciju. 58 procenti jauniešu atbildēja apstiprinoši – gandrīz 30 procenti no jauniešiem teica "noteikti jā", un 30 procenti "drīzāk jā" plāniem dzīvot ārzemēs. Turklāt vēl 28 procenti atbildēja ar nenoteiktu "varbūt jā, varbūt nē". Tātad vērtējam, ka tikai septītā daļa (14 procenti) jauniešu noteikti (2 procenti) vai drīzāk (12 procenti) neplāno dzīvot ārzemēs kaut kad nākotnē.

Vēlme dzīvot ārzemēs tradicionāli tiek pamatota ar racionāliem iemesliem – pievelkošie faktori migrācijas mērķa zemē (augstāks atalgojums, labākas karjeras iespējas u. tml.) un stumjošie iemesli mājās (bezdarbs, zems atalgojums, diskriminācija u. tml.) Saskaņā ar migrācijas teoriju, tos dēvē par "push" and "pull" faktoriem. Tomēr arvien biežāk, un īpaši attiecībā uz jauniešiem, starptautisku mobilitāti vairs nenosaka ekonomiska loģika. Jauniešiem svarīga ir vēlme kļūt par daļu no globālas kultūras, vēlme iegūt un izbaudīt kosmopolītisku un starptautisku dzīvesveidu. Tāpat tā tiek saistīta ar vēlmi realizēt savus individuālos mērķus, pieredzēt un izvēlēties savu dzīvesstilu, kā arī koncepts, ko varētu dēvēt par "piedzīvojuma garu". Bez tam, mūsdienās mobilitātes un ārvalstu pieredze pati par sevi tiek uzskatīta par vērtīgu kapitālu darba tirgū, un mobilitāte/migrācija ir kļuvusi likvīdāka – cilvēki daudz vieglāk cirkulē un maina vairākas apmešanās valstis.

Latvijas jauniešu minētie iemesli vēlmei (pa)dzīvot ārpus Latvijas cieši saskan ar pētījumiem citās valstīs. Biežāk atzīmētā atbilde (72 procenti respondentu) ir "es vēlos pieredzēt kaut ko jaunu", kam seko vēlme "pieredzēt dzīvi ārvalstīs" un "sastapt citas kultūras". Tomēr vienlaicīgi bieži sastopama atbilde ir arī apgalvojums, ka ārzemēs ir vairāk attīstības iespēju (60 procenti), ka dzīve ārpus Latvijas ir dinamiskāka (22 procenti) un "Latvija ir pārāk maza maniem mērķiem" (16 procenti). Kā norāda viens no absolventiem: "Ir biedējoši domāt, ka visu savu dzīvi pavadīšu vienā valstī, kad pasaule ir tik liela un iespēju pilna."

Starp atbildēm sastopam arī citus iemeslus – vēlme studēt ārzemēs kā iemesls pats par sevi, labāks atalgojums, klimats, ģimene un draugi, homoseksuālu cilvēku tiesības. Satraucoši, ka 12 procentu jauniešu, īpaši runājošie mazākumtautību valodās, apgalvo, ka nejūtas saistīti ar Latviju.

Rezumējot secinām, ka Latvijas jaunieši vēlas būt daļa no plašākas, starptautiskas sabiedrības un plaši izmantos mobilitātes iespējas. Politikas veidotāju, darba tirgus un sabiedrības uzdevums ir radīt apstākļus, lai jauniešiem būtu interese atgriezties ar savu starptautisko pieredzi Latvijā.

Tags

Augstākā izglītība Skola Emigrācija studijas Pētījumi Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form