Pētījums publicēts šī gada jūlijā un tajā piedalījušies kopumā 160 mazuļi vecumā no 25 līdz 32 mēnešiem. Bērniem prasīts veikt dažādas darbības un uzdevumus, kuros jārisina nedrošības sajūta, gluži kā to dara vecāki bērni un pieaugušie, pat ja mazuļi nespēj artikulēti pastāstīt, kas notiek viņu prātos. Lai gan ir zināms, ka bērni mazuļu vecumā (līdz trīs gadiem) ir spējīgi pieņemt gudrus lēmumus – prasīt palīdzību pieaugušajam, kad paši nezina, ko darīt, daudz mazāk zināms par to, kā mazuļi šādu lēmumu vispār pieņem un cik apzināti viņi ir paši par savu nedrošību.
"Mazi bērni parāda uzvedību, kas rosina domāt, ka viņi var atbildēt uz šaubu situācijām," stāsta bērnu attīstības psiholoģe Simona Getija no Deivisas Kalifornijas universitātes. "Bet vai šīs uzvedības ir balstītas uz acīmredzamā izvērtēšanu? Un kā pavisam mazi bērni apzinās, ka viņus māc šaubas?" jautājumus izvirzījusi Getija.
Lai to noskaidrotu, Getija ar komandu veica dažādus eksperimentus, bērniem rādot dzīvnieku un sadzīvisku priekšmetu pārīšus, katru attēlu aptumšojot ar pelēku kvadrātu. Mazajiem pētījuma dalībniekiem pēc tam lūgts atrast konkrēto dzīvnieku vai priekšmetu. Izmantojot ierīces, kas seko līdzi acu skatienam, skārienjutīgās palīgierīces un īpašu modeli, pēc kura raksturo akurātuma un reakcijas laiku lēmuma pieņemšanā, pētnieki ieguva ieskatu tajā, kā mazuļi izdara savas izvēles.
"Varam raudzīties uz uzvedību, piemēram, kā mazuļi sniedz skatienu, lai noskaidrotu noderīgu informāciju, kā viņi pārcilā turp un atpakaļ attēlus, ietur lielāku pauzi pirms reaģēšanas," skaidro viena no pētniecēm, psiholoģe Sāra Lekija. Pēc mazuļu uzvedības var arī noteikt, cik pārliecināti viņi ir savās darbībās.
Līdzīgi kā pieaugušie, pētījums parādīja, ka mazuļiem nepieciešams ilgāks laiks, lai pieņemtu sarežģītāku lēmumu. Tajos uzdevumos, kur izvēlēti, piemēram, nepareizie varianti, mazuļiem bija nepieciešams ilgāks laiks, lai vērotu attēlus. Kad divi redzamie objekti bija līdzīgi, mazuļi veltīja ilgāku laiku, lai "ievāktu pierādījumus", bet viņiem vajadzēja mazāk priekšmetu, lai izdarītu izvēli.
Pēc sniegtajām atbildēm pētnieki secinājuši, ka mazuļi sāk apzināties savu nedrošību, veicot tādas pašas darbības, kas novērojamas lielāku bērnu un pieaugušo uzvedībā un lēmumu pieņemšanā – pieaugušie arī mēdz veltīt vairāk laika, lai izdarītu izvēles par lietām, kurām nav pilnībā pārliecināti un radušās šaubas un nedrošība. Pētījums arī ļāvis izdarīt secinājumus un vilkt paralēles starp to, kā lēmumus spēj pieņemt pieaugušie, kā šī prasme attīstās.
Lēmumu pieņemšana nav vienīgā prasme, ko mazuļi iemācās agrāk, nekā psiholoģijas pētnieki domājuši, piemēram, tā ir arī skaitīšanas prasmes, kas parādās pēc 12 mēnešu vecuma.
Nozīmīgākais, ko Deivisas Kalifornijas universitātes pētniekiem izdevies secināt, ir tas, ka apdomāšanas procesā, mazuļi parāda uzvedības repertuāru, kas atspoguļo pierādījumu vākšanu un vērtēšanu, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu, kas savukārt cieši sasaistīti ar atklātu nedrošības sajūtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
