Joprojām aktuāls ir arī zemo algu jautājums – par to minēts 21 procentā gadījumu (iepriekš 24 procentos), par pedagogu trūkumu runāts 11 procentos publikāciju (iepriekš 13 procentos), savukārt pēdējos mēnešos aktualizējies jautājums par skolotāju streiku.
Pozitīvajos rakstos par pedagogiem lielākoties tiek minēts, ka pedagogi spēj iedvesmot un aizraut, skolotāji tiek pozicionēti kā līderi un bērnu elki, tāpat tiek uzsvērti šīs profesijas ieguvumi un priekšrocības. Atlikušajos 43 procentos rakstu, kuros minēti pedagogi, konteksts ir neitrāls – tiek skaidrotas dažādas izmaiņas normatīvajos aktos, arodbiedrības nostāja u.tml.
"Eiropā kopumā skolotāju trūkums ir tikpat liela problēma kā Latvijā. Tiek veidotas jaunas programmas un iniciatīvas skolotāju profesijas prestiža celšanai, tādējādi veicinot jaunu skolotāju ieplūšanu skolās. Mūsu biedrība, izprotot situācijas nopietnību, visa šī mācību gada laikā organizējusi viedokļrakstu sēriju. Apzināmies, ka sakāpinātās emocijas ap skolotāju algu pacelšanu nenāk par labu profesijas prestižam. Skolotājiem ir jāpelna labi – tā ir aksioma, bet reizē vēlamies akcentēt arī citus kritērijus, ar ko izmērīt profesijas prestižu. Pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi par profesiju prestižu Latvijā (SKDS, LIZDA u.c.), un kā viens no izmērāmiem rādītājiem ir tās atspoguļojums medijos. Apņēmīgi turpināsim šo situāciju uzlabot, koncentrējot mūsu biedru zināšanas un daloties ar tām publiski," stāsta NIB valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.
Pētījuma ietvaros tika analizēti publikāciju virsraksti laikrakstā "Diena", portāla "Delfi" sadaļā "Cālis" un "Vesti.lv", kas publicēti laika posmā no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 1. martam. Šis ir atkārtots pētījums, lai salīdzinātu izmaiņas mediju vidē. Pirmais pētījums tika veikts par publikācijām no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. augustam.
