Kopš 2010. gada strauji palielinājies vienas personas mājsaimniecību skaits, tāpat pieaudzis bezbērnu pāru īpatsvars. Pirmdzimto bērnu kļuvis mazāk, taču pieaudzis otro, trešo vai ceturto jaundzimušo īpatsvars, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
"Lvportāls" apkopojis CSP pētījuma "Bērni Latvijā, 2019" datus, lai uzzinātu sīkāku informāciju par bērnu labklājību, veselību, dzimstību, mirstību un citiem svarīgiem rādītājiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Pagājušajā nedēļa skolas durvis vēra un skolas gaitās devās ap 215 tūkstošiem skolēnu. Lai gan, salīdzinot ar 2018./2019. mācību gadu, skolēnu skaits īpaši nav mainījies, CSP dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā bija 359 tūkstoši bērnu, kas ir par 16 tūkstošiem jeb četriem procentiem mazāk nekā 2010. gadā.
Diemžēl tas, ka ik gadu samazinās bērnu mirstības rādītāji (tostarp zīdaiņu mirstība), kā arī emigrējušo bērnu skaits, kopumā nav veicinājis lielāku bērnu un jauniešu īpatsvaru.
No visiem Latvijas reģioniem 2019. gada sākumā vislielākais bērnu un jauniešu īpatsvars bija Pierīgā (21 procents), vismazākais – Latgalē (17 procenti). Novadu griezumā tas variēja no 13 procentiem Neretas novadā līdz 31 procentam Mārupes novadā.
Lai gan bērnu skaits turpina sarukt, visstraujāk ir pieaudzis tieši vismazāk izplatīto – daudzbērnu – mājsaimniecību īpatsvars: pāri ar trim un vairāk bērniem.
Kā iepriekš "LVportālam" prognozēja demogrāfs Ilmārs Mežs, nākamajos gados saglabāsies Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Pēc "Eurostat" aplēsēm, jau 2030. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā saruks līdz 1,635 miljoniem. "Kaut arī pamazām uzlabosies migrācijas bilance, tomēr turpinās samazināties dzimušo skaits, jo 90. gados piedzīvotās zemās dzimstības dēļ potenciālo māmiņu skaits tuvākajā desmitgadē būtiski kritīsies," vērtē Mežs.
