Nometnes mūsdienās ir tik aizraujošas, ka bērns, tikko atgriezies no vienas, vecākiem jau vaicā: "Nākamgad varēšu piedalīties? Apsoli!" Un vecāki apsola, bet tad gada laikā vairāku notikumu ķēdīte sagriež pasauli kājām gaisā un solījumu izpilde ir stipri apgrūtināta. Divus gadus teju visu pasauli apstādināja Covid-19 ēra, bet šā gada februārī risinājās vēl dramatiskāks scenārijs – sākās karš Ukrainā, kas turpinās vēl tagad. Un sekas izjūtam visi – gan traušot asaras par kara upuriem, gan ielūkojoties savos maciņos – itin visa dzīve kļuvusi dārgāka. Izņēmumu nav – no piena līdz degvielai, no maizes rieciena līdz kedām, no kartupeļiem līdz apkures rēķiniem. Bet to jau jūs visi paši zināt!

Un tieši tas pats attiecas uz bērnu vasaras nometnēm – to cenas augušas, pietiekami daudzus vecākus noliekot sāpīgas izvēles priekšā – sagādāt bērnam ilgi gaidīto prieku un nosūtīt viņu atpūtā vai jau vasaras sākumā sākt iekrāt nākamajai apkures sezonai. Īpaši smeldzīgi cenu kāpums ietekmē vecākus, kuri audzina vairāk par vienu bērnu.

Par to arī šajā rakstā – vecāki dalās pieredzē, kā gatavojas vai negatavojas nometņu sezonai, pašvaldību stāstītais par līdzfinansējuma nometnēm apmēru, pašu nometņu organizatoru atzīšanās, ka citādi nevar – maksa jāceļ, lai nodrošinātu kvalitāti un paši arī nopelnītu, bet psiholoģe sniegs ieteikumus, kā bērnam mazāk sāpīgi paskaidrot, kādēļ šogad viņš nebrauks uz nometni.

Nometņu skaits samazinās, cenas aug