Foto: Privātā arhīva foto

Deviņus gadus veco Elīnu pagājušā gada vasarā sakoda odze, sagādājot ne mazums pārdzīvojumu gan meitenei, gan visiem viņas tuviniekiem. Elīnas mamma Laura Ošiņa savu pārdzīvojumu stāstu publicēja sociālajā tīklā "Facebook" un piekrita ar to dalīties arī ar "Cālis" lasītājiem. Laura ļoti cer, ka viņas stāsts palīdzēs citiem būt uzmanīgākiem un pasargāt sevi no nelaimes.

Odzes kodums var būt ļoti bīstams, tāpēc ir jābūt uzmanīgiem, uzturoties brīvā dabā, uzsver speciālisti. Gadījumā, ja čūska iekož, ir ļoti svarīgi ātri un pareizi reaģēt: jādara viss, lai neveicinātu indes izplatīšanos un cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā.

Putnu vērošanas torņa apmeklējums beidzas ar čūskas kodumu

Foto: Privātā arhīva foto

"Skaistā, siltā vasaras dienā kopā ar saviem bērniem un draugu meitiņu devāmies baudīt dabu. Izstaigājuši Baskāju taku, paēduši pusdienas priecīgi prātojām – ko iesākt tālāk," raksta Laura. Kāda kundze, pamanot kompānijas rosību, piedāvāja palīdzēt un ieteica apmeklēt pastaigu pa laipu un putnu novērošanas torni pie Kaņiera ezera. Ģimene devās turp.

No vietas, kur novietota mašīna, līdz tornim kāds gabaliņš jāiet pa grants ceļu caur mežu. "Redzot ezeru, tūlīt sākām meklēt, kur ir putnu vērošanas tornis," atceras Laura. Torni kompānija drīz vien arī pamanīja. "Bija vajadzīgas nieka piecas sekundes novērst uzmanību no ceļa," viņa turpina. Uz ceļa gulēja odze, kam Lauras meita Elīna uzkāpa tieši virsū. Pēc brīža tās aste jau nozuda niedrēs. "Sākumā izbīlis, tad pat smiekli un pēkšņi saprotam, ka Elī ir sakosta."

Tālāk notikumi attīstījās strauji: "Elīna bija pārbijusies un arī mēs visi. Nevilcinoties devāmies atpakaļ uz auto un uz Rīgu, pa ceļam piestājot pie kāda ciema ārsta kabineta, kurā teica tūdaļ braukt uz Rīgu un nekavēties, tikai tur mums kāds varēs palīdzēt. Sekundes ritēja kā minūtes un minūtes kā stundas. Aiznesot Elī līdz mašīnai, viņai bija notirpusi kāja. Aptuveni pēc 20 minūtēm viņai sākās slikta dūša un vemšana, tad pēc brīža viņa jau bija šoka stāvoklī un mēģinājām noturēt pie samaņas, cik nu varējām."

Pa ceļam auto apturēja ceļu policija, kas uz viņu skaidrojumu par sakosto meitu, atbildēja ar lūgumu parādīt koduma vietu, lai pārliecinātos, ka vecāki nemelo. Kad ģimene ieradās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS), Elīna jau bija zaudējusi samaņu. "Uzņēma mūs zibenīgi, nevilcinoties un pēc mirkļa jau viņa bija saslēgta pie aparatūras. Pie samaņas viņa nāca tikai uz mirkļiem – lūdzot ūdeni, bet tiklīdz dzēra, vēma," atceras Laura.

Varēja tikai lasīt pasakas un lūgties

Foto: Privātā arhīva foto

"Elīna tika ievietota reanimācijā, jo saprata – tas nebūs vienkārši. Čūskas inde pa stundām cēlās no potītes augstāk un augstāk, līdz nonāca jau līdz iegurnim un tuvu ribām. Pa šo laiku ārsti bija izlasījuši visus zinātniski pētnieciskos darbus, sazinājušies ar visām slimnīcām tepat Latvijā un arī kaimiņos, sameklējuši seruma devu, kas nav uzreiz pieejama. Pieņēma lēmumu caur sistēmu ievadīt pretindes devu – vai palīdzēs, neviens nezināja."

Nākamajā dienā ārsti, saprotot, ka meitenei labāk nekļūst, un inde turpina darboties, vēlējās ievadīt vēl vienu pretindes devu, bet galu galā nolēma to nedarīt, jo pagājis pārāk ilgs laiks. "Atlika gaidīt, sēžot blakus, lasot pasakas, un lūgties. Jā, tieši lūgšanu grāmatas ir vienīgais, kas ir atpūtas telpās. Tur, reanimācijā, tu redzi savas sāpes un citu sāpes, sirds sažņaudzas un tev asaras birst par saviem tuvajiem un līdzi raudi arī māmiņai, kas astoņas stundas no vietas dzied šūpuļdziesmas savam zīdainītim. Tas bija smagi – emocionāli, garīgi un arī fiziski," sajūtās dalās Elīnas mamma.

No uzpampuma uz meitenes kājas sāka veidoties ūdeņainas čūlas, ārsti pārbaudīja, vai viņa jūt pirkstus, kas lika mammai saprast, ka arī speciālisti ir noraizējušies. "Ejot dienām, mūsu lūgšanas bija sadzirdētas, Elīnas gribasspēks uzveica indes izplatību, un pampums sāka atkāpties. Vēl pāris dienas reanimācijā, tad parastajā nodaļā un pēc tam – laimīga mājās, lēkājot uz vienas kājas," atceras Laura.

Koduma sekas jūt arī pēc astoņiem mēnešiem

Foto: Shutterstock

"Elīna ir veiksmīgi atkopusies un vairs neplāno atgriezties putnu vērošanas tornī, kas atrodas Kaņiera ezerā. Milzīgs paldies bērnu slimnīcas personālam, viņi izdarīja labāko, ko varēja," tagad raksta Laura. Tomēr sacīt, ka viss ir jau ir beidzies, gluži nevar. Notikums ir atstājis ietekmi uz meitenes veselību.

"Pēc reanimācijas bija jāpavada pāris dienas parastajā nodaļā un ratiņkrēslā, jo slodzi likt uz kājiņas nedrīkstēja. Atbraucot mājās, turpinājām ievērot visus ārsta norādījumus un staigāt uz divām kājām atļauts bija vien, tad kad noiet pampums. Pēc atlabšanas novērojām izmaiņas vielmaiņā, Elīnai pieauga svars, kas lēnām, bet tomēr atkāpjas, nu jau pagājuši ir gandrīz astoņi mēneši, bet svars ļoti negribīgi samazinās," novērojusi mamma.

Viņa saka – ja neskaita izmaiņas svarā, meitene ir fiziski vesela. Tomēr notikums nav aizmirsts. Elīna ar milzu izbīli reaģē pat uz vārdu "čūska". Bailes no šiem rāpuļiem ir palielinājušies visai ģimenei.

Čūskas kodumi – ļoti bīstami

Foto: Shutterstock

BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Antra Bārzdiņa skaidro, ka odzes kodumi ir ļoti bīstami, tāpēc cietušo personu pēc iespējas ātrāk nepieciešams nogādāt slimnīcā. Tas, cik čūskas kodums ir bīstams, ir atkarīgs ne tikai no vietas, kur tā iekodusi, bet arī no tā, kā tas noticis, jo no tā atkarīgs tas, cik daudz indes nonācis cilvēka organismā. Var gadīties, ka čūska tikai ieskrāpējusi, iekodusi ar vienu zobu un daļa indes nemaz nav nonākusi cilvēka organismā.

Odzes inde sastāv no teju 30 dažādām sastāvdaļām un ir ļoti bīstama. Tā bojā asinsvadus un ietekmē asins recēšanas procesu. Audu deģenerācijas procesā rodas papildu toksīni, kas negatīvi ietekmē organismu. Ir ļoti svarīgi pēc čūskas koduma pēc iespējas ātrāk uzsākt terapiju, lai neļautu indei izplatīties pa organismu un radīt jaunus bojājumus.

Bārzdiņa norāda, ka pastāv vairāki pretindes seruma veidi, starp kuriem ir arī tādi, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Speciālisti vienmēr cenšas izmantot metodi, kas pacientam ir vispiemērotākā. BKUS sadarbojas arī ar citām ārstniecības iestādēm gan Latvijā, gan ārpus tās, lai mazajam pacientam būtu iespējams saņemt labāko iespējamo palīdzību – gadījumos, kad serums nav pieejams, to operatīvi var iegūt, sazinoties ar citām medicīnas iestādēm.

Jautāta, par to, cik bieži bērni cieš no čūsku kodumiem, Bārzdiņa atbild, ka pērn mediķi palīdzēja vienam bērnam, kuram pēc čūskas koduma bija izveidojušies nopietni draudi veselībai un dzīvībai.

Iemācies sevi pasargāt

Foto: DELFI Aculiecinieks

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) skaidro, ka Latvijas mežos mīt tikai viena indīga čūska – odze. Parasti šie rāpuļi nav agresīvi un neuzbrūk, tomēr NMPD aicina cilvēkus būt uzmanīgiem. Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tikai tad, ja sajūt draudus vai ja tai uzkāpj, pieskaras, ņem rokās.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, staigā zābakos vai apavos un vilnas zeķēs! Čūskas jūt siltumu, un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Ej smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigā pa mežu vai pļavām basām kājām.

Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām: mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām.

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un varēs redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vieta var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, proti – ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā:

  • Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
  • Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
  • Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
  • Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
  • Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
  • Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!