Pirms un pēc biedējošās leikēmijas. Megijas un viņas ģimenes lielā uzvara
Foto: Privātais arhīvs

Ģimene dzīvo laimīgi, audzina divas meitiņas, līdz kādā pievakarē gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – analīžu rezultātu veidolā – asins aina liecina, ka vecākajai meitai, kurai toreiz bija vien pieci gadi, ir leikēmija. Pirmais šoks, slimības pieņemšana, ārstēšanās divu gadu garumā un ilgi gaidītā uzvara. Vēzis ir uzveikts!

Megija Grīga ir deviņus gadus veca meitene, kura šogad sāks iet 3. klasē un kura pavisam noteikti dzīvē ir uzvarētāja. Viņa spēja cīnīties un piemānīt leikēmiju jeb asins vēzi, liekot tam atkāpties, un nu meitene var dzīvi baudīt ar pilnu krūti, tieši tāpat kā visa viņas ģimene, kura gājusi cauri smagiem brīžiem. Tie jau pagātnē, bet tāpat jau ik palaikam atkal un atkal atmiņās uzjundī "tas" laiks nodaļā...

Kā par Megiju saka dakteris Klauns jeb dzīvē uzņēmējs Raimonds Jirgensons, kurš ar meiteni bijis kopā visu slimošanas laiku: "Megija ir uzvarētāja! Ziņkārīga, aktīva, forša meitene. Ir daudz līdzīgu meiteņu pasaulē, bet Megija ir uzvarētāja!"

Mūsu dzīve noteikti tagad iedalīta pirms un pēc slimības, saka Alvils Grīgs, Megijas un piecus gadus vecās Odrijas tētis, vīrs sievai Laurai. Ar Alvilu tiekamies neilgi pēc tam, kad viņš atgriezies no Maskavas, kur pavadīja Megiju Vispasaules Uzvarētāju spēlēs. Tās katru gadu norisinās Krievijā, pulcējot vēzi uzvarējušus bērnus no daudzām pasaules valstīm. Megija šajās spēlēs piedalījās jau otro reizi. Lai gan bērni šķietami sacenšas, patiesībā viņi visi ir uzvarētāji, jo pievarējuši savu lielāko ienaidnieku – vēzi.

Saruna notiek ar Megijas tēti, kurš, pēc paša teiktā, ir runātīgāks un ātrāk spējis tikt pāri notikušajam, savukārt mamma Laura viņu atbalsta, sakot, ka viņu veiksmes stāsts, iespējams, kādai ģimenei, kas ir tikai ceļa sākumā jeb nesen kā uzzinājusi briesmīgo diagnozi – tavam bērnam ir vēzis, sniegs iedrošinājumu, cerību cīnīties un uzvarēt. Un ir pilnīgi skaidrs – to sarunas laikā netieši apliecina arī Alvils – cīņā ar smago slimību neiztikt bez lielās mīlestības ģimenē, kas pilnīgi noteikti pavada Grīgus visu laiku. No nevar nejust, to nevar neredzēt.

Slimība pieklauvējusi pie Grīgu ģimenes namdurvīm

Nepazīstot Megiju dzīvē, no fotogrāfijām vien redzams, cik viņa ir dzīvespriecīga, enerģiska meitene. Jā, tāda viņa bijusi kopš dzimšanas, līdz pēkšņi viņu bieži piemeklējis vājums, miegainība, uz ķermeņa iegūtie zilumi neizzuda. Tētis tagad smejas: toreiz bērnudārzā pat uzdevuši jautājumu, vai ģimenē nav vardarbības, jo meitenei ilgi neuzsūcās dauzīšanās laikā iegūtie zilumi. Megija toreiz, piecu gadu vecumā, apmeklējusi jāšanas nodarbības, bet, lai gan tās vienmēr radījušas patiesu prieku, arvien biežāk viņa atteikusies doties pie zirgiem, aizbildinoties, ka nāk miegs. Vecāki nolēma nodot asins analīzes, un, kad atnāca atbilde, pat neejot pie ārsta, visi bija šokā. "Mana māsa ir ārsts, un, ieraugot analīžu rezultātus, viņa teica, ka nav citu variantu – tā ir leikēmija," atminas Alvils.

Megijai toreiz bija pieci gadi, un tikai tagad, kad slimība jau aiz muguras, vecāki saprot, ka daži simptomi jau kādu laiku liecināja, ka ar meitiņas veselību kaut kas nav kārtībā. "Bija pievakare, pēcpusdiena, mēs bijām iepriekš uztaisījuši analīzes, un tad atnāca atbildes," atminas Alvils, kurš asins analīžu rezultātus nekavējoties parādīja māsai, kura savukārt atzina, ka patiesībā izskatās – nav citu variantu, tā ir leikēmija. Protams, tam visam sekoja liels šoks.

Patiesībā nav nekas svarīgāks par veselību. Viss pārējais ir otršķirīgs – darbs, mašīna, māja.. Alvils Grīgs

Ģimene devās uz slimnīcu, un atklājās, ka Megijai ir leikēmijas vieglākā forma. "Pirmā nakts slimnīcā, pārlej asinis, tad viss lielā putrā, tad nākamajā rītā satiec onkologu, kurš tev pasaka – tā, jādara būs tas, tas, tas, tik un tik procenti izdzīvo. Un viss, 70–80 procentus velkam ārā, pārējos... Stāvējām ar sievu kā pļauku pa seju dabūjuši. Tagad par to var parunāt, bet kamols jau tāpat raujas, un nekur jau tas tāpat nepaliek. Man kā vīrietim tās lietas notiek nedaudz citādi, bet sievai... Ja jāsalīdzina emocionālā trauma, kas bija man un sievai, skaidrs ir viens – sievai bija grūtāk. Varbūt tāpēc, ka viņa vairāk ar Megiju slimnīcā bija tieši sākumposmā..." domā Alvils.

Tomēr Megijas tētis arī atzīst, ka ārstēšanu jau patiesībā nevar iedalīt nekādos posmos, tie visi bijuši smagi, ārstēšanās process aizņēmis ilgu laiku. "Pirmajā periodā slimnīcā esi iekšā pa trīs mēnešiem, tad ir grūti noskatīties, kā tavam bērnam mati krīt ārā, kā viņš pats to pārdzīvo. Vakarā palātā taisījām ciet žalūzijas, lai bērns atspulgā pats sevi neredz. Tas viss iet uz priekšu. Bērni neticami ātri adaptējas dzīvei nodaļā. Jau kādā trešajā dienā bērni pa nodaļu staigā, iet spēlēties ar iekārtu, kurā iekārta sistēma. Paši sevi pieskata. Bērnam it kā ir pieci gadi, bet viņš to spēj, adaptējas pat vēl mazāki bērni. Līdz nonākšanai nodaļā es pat nenojautu par tādas pasaules eksistenci. Varbūt kaut kad bija dzirdēts, bet tas neskāra mani, un tas viss tā aizslīd. Visumā... skarbi," saka Alvils.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģijas nodaļā nonāk bērni no visas Latvijas. "Tā ir baigā skola pašiem, bērnam, tas noteikti tevi pamaina kā cilvēku. Tajā laikā lasīju daudz grāmatu, pievērsos literatūrai, ko pirms tam nelasīju, piemēram, izlasīju Dalailamas grāmatu. Domājot par sievu, viņa noteikti sevi mobilizēja tai laikā, bet pēc tam, kad viss palaižas vaļā, tad nāk tāds kā depresijas vilnis. Slimnīcā jau arī, tu tur nonāc, tev ir bērns, viņš guļ gultā, tu apzinies, kas ir noticis, un tad, ja tu raudi, viņam jau ir sliktāk. Tāpēc tev ir jāspēj savākties," par pirmo laiku slimnīcā stāsta Megijas tētis. Arī mazā māsa Odrija toreiz vēl bija pavisam maziņa, bet ģimenei tolaik ļoti daudz palīdzējuši vecvecāki. "Tā mēs caur dažādām aplikācijām telefonā sazinājāmies ar mājām, tā arī dzīvojām. Kāds slimnīcā bija visu laiku – 24/7. Uz maiņām slimnīcā dzīvojām, bet Laura sākumposmu vairāk uz sevi paņēma, un psiholoģiski tas bija grūtāks," atzīst Alvils.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Cilvēkstāsti Dakteris Klauns Ģimene Lasāmgabali Leikēmija Tēvs Vēzis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form