Veselības ministrijas sagatavotā plāna projekta mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī veicinot agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju. Ņemot vērā esošo situāciju mātes un bērna veselības jomā, plāns ietver četrus rīcības virzienus:
- veselības veicināšana un profilakse;
- grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpe;
- ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošana bērnu veselības aprūpē;
- hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana.
Veselības veicināšanas un profilakses jomā plānota sabiedrības un ārstniecības personu informēšana un izglītošanas pasākumi par mātes un bērna veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī par bērnu drošību un vakcināciju. Tāpat šajā virzienā plānots uzlabot valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem.
Grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanai iecerēts izvērtēt nepieciešamību papildināt grūtniecības laikā nozīmējamos izmeklējumus, uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti, kā arī nodrošināt "zaļā koridora" principu speciālistu konsultācijām grūtniecības periodā. "Zaļais koridors" ir pakalpojumu saņemšana ārpus kopējās gaidīšanas rindas, un šī sistēma jau darbojas onkoloģijā.
Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo skrīninga aptveri un paplašināt jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu ar jauniem izmeklējumiem agrīnai ārstējamu patoloģiju diagnosticēšanai. Plāns paredz uzlabot riska pacientu aprūpi un pilnveidot Mātes mirstības konfidenciālās analīzes darbību, kā arī ieviest perinatālās mirstības konfidenciālo analīzi.
Saskaņā ar plānu paredzēts uzlabot jaundzimušo veselības aprūpes pēctecību posmā dzemdību nodaļa – ģimenes ārsts, kā arī uzlabot multisektoriālu sadarbību ar sociāliem dienestiem un pašvaldībām riska, neaprūpēto grūtnieču un jaundzimušo identificēšanai.
Ambulatoro pakalpojumu pieejamības bērnu veselības aprūpē uzlabošanas nolūkā paredzēts nodrošināt papildu izmeklējumus bērniem veselības problēmu agrīnai identificēšanai, piemēram, agrīnai sirds un asinsvadu slimību diagnostikai u.c., kā arī izvērtēt pediatra pieejamību Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā (BKUS) un II un III līmeņa slimnīcu uzņemšanas nodaļās un primārajā aprūpē.
Savukārt hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paredzēts izstrādāt kritērijus bērnu sadalījumam veselības grupās un datu sniegšanas kārtību, un noteikt arī dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar hroniskām slimībām. Plānots uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu, savlaicīgas novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas uzsākšanu, iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai – augsta riska jaundzimušo grupā un bērniem, kuriem ir konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku.
Lai realizētu plāna projektā minētos pasākumus un uzlabotu mātes un bērna veselību, nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 2018. gadam – 6,9 miljoni eiro, 2019. gadam – 10,2 miljoni eiro, 2020. gadam – 10, 2 miljoni eiro.
Plāna projekts izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām (Slimību profilakses un kontroles centru, Nacionālo veselības dienestu), nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Neonatalogu biedrību, Latvijas Pediatru asociāciju, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju) un nozares profesionāļiem.
