Praktiskas nodarbes - nozīmīgs rīks bērnu ar īpašām vajadzībām izaugsmei
Foto: Shutterstock

Nodarbības, kurās bērniem ir iespēja praktiski darboties, ir nozīmīgs rīks ne vien bērnu zināšanu līmeņa paaugstināšanai, bet arī emocionālās labsajūtas veicināšanai, tā uzskata Rīgas Montessori sākumskolas direktore Kate Pelēce.

"Praktiska darbošanās grupās un pasaules iepazīšana ar eksperimentu palīdzību ir labākais, ko varam dot bērniem un jauniešiem, neatkarīgi no vecuma, spējām un tā, vai mūsu priekšā ir vesels bērns, vai bērns ar īpašām vajadzībām. Jebkura iespēja līdzdarboties dod iespēju pasauli izzināt un iepazīt pašiem, nevis pieņemot lietu kopsakarības kā vispārpieņemtas no pieaugušajiem un mācību grāmatas", bērnu uztveres principus skaidro Pelēce.

"Mūsu novērojumi darbā bērniem ar īpašām vajadzībām liecina, ka veselības problēmas īpaši neierobežo viņu spējas mācīties. Viņi ir tikpat spējīgi kā vienaudži bez veselības problēmām, turklāt dažkārt viņi ir pat daudz centīgāki," pieredzē dalās Pauls Irbins, zinātnes centru "Zinoo" un "Zili brīnumi" veidotājs. Arī Pelēce atbalsta šo viedokli, taču piebilst, ka viens no būtiskajiem šķēršļiem bērniem ar invaliditāti dažādu maņu apgūšanā ir kautrība un sabiedrības uztvere.

"Kautrīgs vai mazāk kautrīgs, motivēts vai mazāk motivēts esam mēs katrs, neatkarīgi no tā vai esam cilvēki ar īpašām vajadzībām vai nē. Taču, ja runājam par sabiedrības struktūru, kurā dzīvojam, jāatzīst, ka daudzos gadījumos, mēs – "veselie", radām iemeslu cilvēkiem ar invaliditāti būt kautrīgiem un mazāk motivētiem. Tādēļ nodarbības, kurās bērniem ir iespēja praktiski darboties, ir nozīmīgs rīks ne vien bērnu zināšanu līmeņa paaugstināšanai, bet arī emocionālās labsajūtas veicināšanai," komentē Pelēce.

Mūsdienu dāņu psihologs un ģimenes psihoterapeits Jespers Jūls (Jesper Juul) saka, ka bērni nemācās kā skolēni, bet gan kā zinātnieki un pētnieki.

"Mēs vēlamies, lai bērni pieaugot, darbotos ķīmijas un fizikas jomās, taču mācām viņus kā skolēnus un neļaujam mazajam zinātniekam jau no mazotnes piedzīvot dabas zinātnes praktiski, kā rezultātā daudzi tā arī paliek ar dabaszinātnēm "uz jūs". Bērni un jaunieši mācās tāpat kā zinātnieki, iepazīstot, pētot un veidojot savu pasaules skatījumu. Tāpēc, ļaujot to darīt praktiski, mēs, pieaugušie, dodam iespēju izzināt pasauli un attīstīt mazajos pētniekos zinātkāri. Praktiski piedzīvojot zinātni un to, kā notiek procesi uz Zemes, bērni veido jaunas kopsakarības, analizē redzēto un piedzīvoto, un var vispārināt zināšanas atkal uz citiem līdzīgas norises procesiem," norāda Pelēce.

Mēs vēlamies, lai bērni pieaugot, darbotos ķīmijas un fizikas jomās, taču mācām viņus kā skolēnus un neļaujam mazajam zinātniekam jau no mazotnes piedzīvot dabas zinātnes praktiski, kā rezultātā daudzi tā arī paliek ar dabaszinātnēm "uz jūs". Kate Pelēce

Praktiskām dabaszinātnes izzinošām nodarbībām ir liela nozīme arī bērnu savstarpējo attiecību veidošanā. Visa kopīgā darbošanās, kur bērni sanāk kopā, komunicē un kopīgi darbojas, veido viņu savstarpējās attiecības. Turklāt, ja darbošanās notiek ar konkrētu mērķi, tas palīdz mācīties, respektēt vienam otru, ievērot grupas noteikumus, attīsta empātiju. Turklāt, darbojoties grupā, tiek attīstītas arī valodas prasmes, uzsver Pelēce.

Ikvienam bērnam, jo īpaši bērniem ar īpašām vajadzībām, ir svarīga garīgā attīstība. Bet, lai palīdzētu bērniem pilnvērtīgi attīstīties, ir nepieciešams kas vairāk, nekā standartizētā skolas mācību programma – praktiskām nodarbībām ir liela svarīga loma mācību procesā.

Tieši tādēļ "Narvesen" sadarbībā ar zinātnes centriem "Zinoo" un "Zili brīnumi" rīko ziedojumu vākšanas kampaņu "Diena ziliem brīnumiem pilna", kuras mērķis ir sniegt iespēju bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām no visas Latvijas piedalīties inovatīvās nodarbībās, iepazīt dabaszinātnes un piedzīvot zilus brīnumus.

Līdz 14. aprīlim ikviens ir aicināts ziedot "Narvesen" veikala tipa tirdzniecības vietās. Tā ir iespēja bērniem celt savu pašapziņu, un, iespējams, ielūkoties savā nākotnes profesijā, iedvesmoties saistīt savu dzīvi ar tik aizraujošām zinātnēm, kā fizika un ķīmija, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad valstij trūkst cilvēku, kas augstskolā dotu priekšroku studijām eksakto zinātņu jomā.

Source

Cālis.lv

Tags

Labdarība Montessori
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form