Psiholoģe atklāj, kā rīkoties vecākiem, kura bērnam konstatēts cukura diabēts
Foto: Shutterstock

Kad mamma un tētis uzzina par cukura diabētu savam bērnam, vecākiem nepieciešams laiks fakta izsērošanai, jo nekas nevar būt bēdīgāks un satraucošāks par bērna veselības un dzīvības apdraudējumu. Ģimenei tā ir īsta krīze. Vecāki var justies vainīgi, ka tā ir noticis, un uztraukties, ka bērnam nebūs iespējama normāla dzīve. Par to, kā būt vecākiem, kuru bērns slimo ar cukura diabētu, atklāj psiholoģe Dr. Ilona Sprūģe.

Viena no svarīgākajām lietām ir meklēt palīdzību un atbalstu. Brīdī, kad bērnam tiek konstatēts cukura diabēts, ģimene satiek daudzus speciālistus - bērnu endokrinologu, ģimenes ārstu, pediatru, medicīnas māsu, dietologu vai uztura speciālistu. Visi iepriekš minētie speciālisti var būt nozīmīgs atbalsta avots un palīdzēt ģimenei pieņemt bērna slimību, kas palīdzēs samazināt un attālināt cukura diabēta sarežģījumus, kā arī nodrošināt bērna attīstību kopumā. Svarīga ir sadarbība ar visiem speciālistiem, un tam palīdz, ja visi kopā ir orientēti uz nepārtrauktu izziņu, jo arī mediķi piedzīvo plašu emociju amplitūdu, esot kopā ar slimu bērnu.

Jau pagājušā gadsimta vidū tika konstatēts, ka bērna, kas nonāk slimnīcā ar ketoacidozi (dzīvību apdraudošs pirmā tipa cukura diabēta sarežģījums), emocionālajām vajadzībām jāpievērš tikpat liela uzmanība, kā vajadzībai pēc ēdiena vai zālēm. Nevienam vairs nav šaubu, ka vismaz vienam vecākam šajā brīdī jābūt blakus bērnam, lai savai atvasei sniegtu mīlestību un tik nepieciešamo atbalstu. Ja neviens no vecākiem laikā, kad bērns atrodas slimnīcā, nespēj viņam būt blakus, atvase var piedzīvot bailes tikt pamestam, kas viņam izraisa lielāku stresu nekā pati saslimšana.

Pirmajā gadā pēc cukura diabēta diagnozes nereti jaunākiem skolas vecuma bērniem tiek novēroti depresijas un trauksmes simptomi. Taču no tā ir iespējams arī izvairīties. Lai bērns slimības dēļ neieslīgtu depresijā, nepieciešams jau savlaicīgi meklēt atbilstošu palīdzību.

  • To, kā atpazīt depresijas izpausmes bērna uzvedībā, lasi šajā rakstā.

Mūsdienās bērni var saslimt arī ar otrā tipa cukura diabētu. Tas vairāk ir sastopams to bērnu vidū, kuri cieš no palielinātas ķermeņa masas. Ja ārsts konstatējis otrā tipa cukura diabētu, ģimenei nekavējoties ir jāmaina savi ēšanas paradumi, kā rezultātā slimība ietekmē ne tikai bērnu, bet visu ģimeni. Varētu pat teikt, ka par pacientu kļūst visi ģimenes locekļi.

Nereti, rūpējoties par slimo bērnu, mammas rūpēm pievienojas pašas neatpazīta trauksme un bailes, un bērns tiek apkalpots un appuišots neatbilstoši sava vecuma vajadzībām, tāpat tiek pārlieku kontrolēts, liedzot viņam pašam atklāt pasauli un līdz ar to attīstīties. Ja mamma ir baiļu pārņemta, viņa neredz, ka bērns kaut ko var arī pats. Tā ir hiperaprūpe jeb pāraprūpe, kas var nākotnē radīt pārāk lielu atkarību no citiem un bezspēcību dzīves izaicinājumu priekšā, no kuriem viens no lielākajiem ir būšana kopā ar hronisko slimību. Svarīgi bērnam jebkurā vecumā dot tik daudz brīvības, cik viņš spēj pats tikt galā.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Ģimene Psiholoģe Cukura diabēts
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form