Visi mēs nākam no bērnības. Katram no mums tā bijusi atšķirīga – kādam laimīga un bezbēdīga, kādam grūta un pilna dažādiem pārbaudījumiem. Bet tieši tajā laikā mēs pirmo reizi saskārāmies ar ģimenes mītiem, kuri tagad sarežģī mums dzīvi.
Kā vienu no ģimenes mītiem savā grāmatā "Paradokss un kontrparadokss" raksta itāļu terapeiti, tā dēvētā "Milānas grupa" – Māra Palacoli, Džuliana Prata, Luidži Boskolo un Džanfranko Čekins. Tomēr izaugt ģimenē ar saviem dzīves scenārijiem un priekšstatiem nepavisam vēl nenozīmē zināma veida spriedumu, un visu situāciju var labot, tostarp palīdzot tuviniekiem izrauties no šī apburtā loka.
Portāls "Adme" piedāvā aplūkot astoņus vistoksiskākos un bīstamākos mītus par laimīgu ģimenes dzīvi. Šajā rakstā pamēģināsim saprast, no kurienes rodas šie mīti un ko ar tiem iesākt.
Viens par visiem un visi par vienu
Šādā ģimenē tiek maskēti visi konflikti. Strīdus uz āru neizrāda, attiecības netiek noskaidrotas. Tuviniekiem ir jājūt tikai mīlestība, maigums, pateicība vienam pret otru. Nekādu aizvainojumu, dusmu un sarūgtinājumu nav un nevar būt.
Lūk, tikai šāda veida attiecības ģimenē ļoti līdzinās nepakļaušanās līgumam! Problēmas sākas, kad kāds izjūt negatīvas emocijas pret tuviniekiem. Tā rezultātā – sākas nožēla, sirdsapziņas pārmetumi, trauksmaini-depresīvi traucējumi un agresīva uzvedība.
Ko darīt?
Būt godīgam vienam pret otru un atzīties, ka strīdi un konflikti ir neizbēgami ikvienā ģimenē. Atklāti runāt par savām jūtām un nepieprasīt no tuviniekiem absolūtu sevis dievināšanu. Piedot citu vājības un dot tiesības kļūdīties.
Uz mūžu kopā bēdās un priekos
Trīs paaudzes zem viena jumta, un lai tikai kāds pamēģina aizbēgt no ērtās ģimenes ligzdas! Tā būs īsta nodevība, jo ģimenei taču jāpavada visa dzīve vienam otram blakus, jāpalīdz, jāatbalsta jāpadod ūdens glāze un jāauklē brāļa sievas bērnus, kamēr viņa gatavo pusdienas 12 cilvēkiem.
Psiholoģe Diāna Baumrinda ir norādījusi par zemūdens akmeņiem tiem bērniem, kuras audzina autoritāri. Jā, viņi izaug paklausīgi un prasmīgi, taču ir daudz mazāk laimīgi un ir mazāk sociāli kompetenti, un vēl viņiem ir zema pašapziņa. Meita var sapņot par karjeru citā valstī, bet dēls ir gatavs doties pasaules apceļošanas ceļojumā. Bet viņus pat nelaiž mācīties citā pilsētā, jo ģimene – tas taču ir viens vesels.
Ko darīt
Sēsties pie pārrunu galda un izskaidrot savu pozīciju. Savas vietas zem saules meklējumi nepavisam nenozīmē, ka tu esi pārstājis mīlēt savus tuviniekus. Pastāsti viņiem par to, kas tev patiešām ir svarīgi, padalies ar saviem plāniem, pavaicā viņu padomu un parādi, ka viņi tev joprojām ir dārgi, pat, ja jūs šķirs simtiem kilometru.
Radinieki tev taču vēl tikai labu
Šis scenārijs ir populārs konservatīvās ģimenēs, kuras godina tradīcijas, zina savu vēsturi un asi reaģē uz citu cilvēku domām. Viņi par katru cenu cenšas saglabāt savu autoritāti un labo vārdu, tāpēc visiem ir jāievēro konkrēti uzvedības noteikumi. Psiholoģe Sjūzana Forvarda savā grāmatā "Toksiskie vecāki" šāda tipa vecākus nosauc par kontrolējošiem. Un viņu mīļākās frāzes ir: "Es zinu, kā būs labāk" un "Mums ģimenē tā nav pieņemts".
Lūk, bet laiki tikai mainās, un pat ģimene ar visbagātākajām tradīcijām var iekļūt šajā pārmaiņu vētrā!
Ko darīt
Neatlaidība, ticība savai pareizajai izvēlei un kompromisu meklēšana – lūk, atslēga šādas ģimenes panākumiem!
Visvaronīgākā ģimene pasaulē
Īsti "varoņi" var būt tikai drāmās un traģēdijās. Viņiem ir jāpiedzīvo visspēcīgākās jūtas: nevis simpātiju, bet mīlestību līdz nāvei, nevis skumjas, bet nepanesamas sāpes. Ģimene, kura dzīvo pēc šāda mīta noteikumiem, bieži glabā stāstus par varonīgiem senču gājieniem: tie var būt bijuši revolucionāri, zinātnes spīdekļi un cilvēki, kurā savas dzīves ceļā pārvarējuši visnopietnākos pārbaudījumus.
Šādas ģimenes locekļiem grūtības ir vajadzīgas "kā ēst", viņi stingri audzina bērnus, viņi uzskata, ka par visu ir jācīnās, un nekas viņiem nevar atnākt viegli. Viņi gadiem ilgi var būt sastrīdējušies, bet piedot viens otram nespēj un pat lepojas ar savu principialitāti un izturību.
Ko darīt
Atcerēties, ka pie altāra līgava un līgavainis viens otram apsola būt kopā gan bēdās, gan priekos. Svarīgi ir ne tikai kopā pārvarēt šķēršļus, bet arī prast apstāties un gūt baudījumu no visvienkāršākajām lietām – rīta kafijas, kino apmeklējuma, tikšanās ar draugiem. Pārmērīga drāma ir laba kino, bet reālajā dzīvē tā nogurdina.
Mūsu dzīves jēga – bērni
Šis ir bīstams scenārijs, ko var sastapt ģimenēs, kurās tēvs vai māte jaunībā nav sasnieguši savus mērķus un uzskata, ka viņu darbu jeb centienus turpinās bērni. Mamma vēlējās kļūt par balerīnu un nodeva savu mazo meitiņu baletskolā. Tēvs sapņoja par dēlu-palīgu, bet piedzima meita, un tagad dienām viņš apmāca viņu makšķerēšanas gudrībās un motokrosā. Ļoti bieži pašu bērnu domas netiek ņemtas vērā.
Psihoterapeite Elisone Džonsa ir pārliecināta, ka nav nekā sliktāka, kā savus mērķus uzvelt uz kāda cita pleciem. Jā, ir jāpalīdz gan vecākiem, gan bērniem, bet viņu dzīve – nav tavs mērķis, un tava dzīve arī nav tavu bērnu mērķis. Pretējā gadījumā mēs iegūstam apburto loku: mūsu dzīves jēga – ir bērnos, bērnu dzīves mērķis – ir viņu bērnos, un tā bezgalīgi. Bet, ja bērnu nav, tad arī dzīves jēgas nav, tā sanāk?
Ko darīt
Centies realizēt savas vēlmes un mērķus pats, nevis tos pārliekot uz bērniem. Parunā ar savu bērnu un uzzini: bet ko vēlas tieši viņš? Un pat ja viņa vēlēšanās tevi nepavisam neiedvesmo, ļauj viņam pamēģināt.
Dusmīgs tētis un labsirdīga mamma. Vai otrādi…
Mamma sarāja un sodīja par tapešu apzīmēšanu. Tēvs paziņoja amnestiju un jauno mākslinieku uzcienāja ar konfektēm. Katrs no vecākiem uzskata, ka tieši viņš pareizi audzina savu bērnu, bet par vienotu politiku viņi nespēj vienoties. Rezultātā, bērns vienu no vecākiem uzskata par sliktu, bet otru – par labu. Turklāt, ja mammas domas ir likums, ievērojami samazinās tēva autoritāte. Un sanāk, ka "labo" vecāku bērns mīl, bet no "ļaunā" – baidās.
Ko darīt
Vecākiem obligāti vienam ar otru jāparunā un jāvienojas par savu rīcību attiecībā pret bērna prasībām un uzvedību. Ja par kaut ko sodīt, tad darīt to divatā, piedot – tieši tas pats – kopā.
Draudzēsimies pret
Sociologs Georgs Zimmels savulaik apgalvoja, ka nekas tā neapvieno ļaužu grupu, kā kopīgs ienaidnieks. Psiholoģijas profesora Marka Landau pētījumi to apliecina. Bet, kas var būt briesmīgāks, ja par šo kopīgo ienaidnieku kļūst viens no ģimenes locekļiem? Piemēram, tēvs aizgājis pie citas sievietes, un māte bērnos audzina aizvainojuma un naida sajūtu pret viņu. Vai vīrietis atved uz vecāku mājām līgavu, un topošā vīramāte viņai sarīko specoperāciju "Izdzīvot par katru cenu".
Šis ģimenes scenārijs ir bīstams ne tikai tādēļ, ka tas cilvēkus baro ar negatīvām emocijām, bet arī tāpēc, ka "kopīgais ienaidnieks" kļūst par vienīgo saikni, kas vieno šādas attiecības.
Ko darīt
Pirmkārt, nevienam neuzspiest savas domas par vienu vai otru cilvēku. Ļauj saviem tuviniekiem pašiem izlemt, kuru uzskatīt par varoni, bet kuru par nelieti. Pacenties, lai jūs vienotu nevis kopīgs mērķis kādam nodarīt ko sliktu, bet tieši pretēji, vēlme palīdzēt, atbalstīt un darīt vienam otru laimīgus.
Glābējs un upuris
Ģimenē noteikti jābūt cilvēkam, kurš atbalsta ģimeni – morāli vai materiāli. Bet, lai palīdzētu, jābūt "upuriem" – tiem, kuri cieš un gaida viņa palīdzību. Viņš "glābj" viņus, piemēram, ar naudu vai padomiem. "Upuri" pateicas par palīdzību un turpina dzīvot tā, kā dzīvojuši.
Ja "upuris" tuvumā neatrodas, "glābējs" nosaka to pats un sāk palīdzēt visiem, īpaši tiem, kuri prasa to nedarīt. Īpaši ielaistos gadījumos "glābējs" pats uz sevi uzņemas "upura" lomu: sāk demonstratīvi slimot, pieprasīt sev pastāvīgu uzmanību un sūdzēties, ka bez tuviniekiem pavisam pazudīs.
Ko darīt
Pirmkārt, kritiski novērtē savu uzvedību: vai tu pats neuzvedies šādā veidā? Ja tomēr esi kādam no mājiniekiem pamanījis vienu no šīm lomām, pacenties saprast: kādam mērķim viņi seko? Mamma-glābēja vēlas tevi pārliecināt par to, ka bez viņas pazudīsi? Parādi, ka tu lieliski tiec galā un ka mīli viņu arī bez viņas bezgalīgajiem padomiem, un vienkārši par to, ka viņa tev ir.
Vai tev nācies sastapties ar šādiem ģimenes mītiem arī savā dzīvē? Kā tu uzskati, kurš no tiem ir visbīstamākais? Dalies savā pieredzē komentāros!
