Psihologu padomi nogurušām mammām, kurām viss krīt uz nerviem, pat pašas bērns
Foto: Shutterstock

Mammas reti kad atzīstas, ka viņām ir grūti būt māmiņām un ka aiz laimīgām fotogrāfijām sociālajos tīklos slēpjas vienveidīga ikdiena, dusmas bērna kliegšanas un mūžīgās nekārtības dēļ, un pat īgnums par to, ka bērns pretendē uz simtprocentīgu tavu laiku.

Šis raksts nebūs par to, kā audzināt bērnus, bet gan par to, kā atbalstīt pašai sevi. Portāls "Adme" rekomendē neignorēt savas jūtas un emocijas, bet attiekties pret tām īpaši uzmanīgi. Lūk, zemāk atradīsi septiņus psihologu ieteikumus, kā tikt pāri stāvoklim, kad mammas enerģija ir "nulle" stāvoklī!

Kā izpaužas vecāku izdegšana


Līdz ar bērna ienākšanu ģimenē ikviens vecāks sajūt, ka pats sev vairs nepieder. Piemēram, tu vēlies ieiet dušā, bet mazulis pamodies un sācis raudāt. It kā jau nekas briesmīgs, bet, ja šādas situācijas noris nemitīgi un ilgu laiku, tad arī nogurums liek par sevi zināt, un šāds stāvoklis ar laiku var pāriet nervu izsīkumā, kad viss krīt no rokām ārā, nekam nepietiek spēka, bet bērns kaitina jau ar to vien, ka viņam pastāvīgi no tevis kaut ko vajag. Tam visam klāt vēl pievienojas sajūta – "esmu slikta māte" un vainas sajūta, bet apkārtējiem tavas žēlabas šķiet izdomātas: tev taču ir veļas mašīna un autiņbiksītes, bet agrāk bērnus dzemdēja klajā laukā – un nekas!

Bet nervu sistēma ir tāds pats orgāns, kā visi pārējie, un arī tā var saslimt. Hronisks nogurums bieži noved pie emocionālas izdegšanas. Šis stāvoklis ir iekļauts Starptautiskajā slimību klasifikatorā un tam piemīt vairākas stadijas: no aizkaitinājuma par sīkumiem līdz pilnīgai apātijai. Un lai gan universāla veida, kā sevi "saremontēt" nepastāv, tomēr daži norādījumi, kā rīkoties, pastāv.

Paņem sevi "uz rociņām"


Parasti mēs esam gatavi atbalstīt visus, kas mums ir apkārt, bet pašiem sev mums paliek vien komandas aptuveni šādā stilā: "Savācies, lupata!", un vainas sajūta par kārtējo emocionālo sabrukumu. Bet vainas sajūta iztukšo un atņem spēkus, bet visas izmaiņas ceļā uz kaut ko labāku noris tikai tad, kad dvēseles stāvoklis ir uz viļņa, kad gribas dzīvot un pašam ir pārliecība par saviem spēkiem. Kad piemeklē kārtējās dusmas vai aizkaitinājums, psiholoģe Ludmila Petranovskaja iesaka ieklausīties savās jūtās un nevainot sevi, bet no sirds sevi pažēlot.

Pavaicā pati sev, kā tu tagad, šajā brīdī vari par sevi parūpēties, ko izdarīt – nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tev to gribas un tas ir patīkami. Rezultātā rūpes par sevi tās ir arī rūpes par tuvākajiem, jo ir taču tā – lai ar kādu dalītos savā enerģijā, tā sākumā ir jāsaņem. Atceries par lidmašīnu! "Sākumā uzvelciet skābekļa masku sev, bet pēc tam tikai bērnam!"

Tags

Bērnu audzināšana Ģimene Izdegšanas sindroms

Comment Form