Foto: DELFI
Lai gan mācību process pandēmijas dēļ neapstājās, bērnu atgriešanos skolas solā vecāki gaida piesardzīgi. Kopumā 71 procents vecāku ir pārliecināti, ka gaidāmā mācību gada uzsākšana būs atšķirīga no iepriekšējiem gadiem, liecina mobilo sakaru operatora un IKT pakalpojumu sniedzēja BITE veiktā aptauja*. Pēc aptaujāto domām, attālināto mācību formāts ir mainījis skolas ikdienas dzīvi un tā vairs nekad nebūs tāda kā agrāk. Arī Nils Sakss Konstantinovs, psihoterapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, uzsver, ka šogad lielāka uzmanība jāvelta gan bērnu adaptācijai, gan prasmēm, jo īpaši skolēniem pusaudžu vecumā.

Situācija, kad pēc ilgstošas attālinātas mācīšanās bērni atgriežas mācīties klātienē, iepriekš nekad nav bijusi, tāpēc aizvien nav skaidri zināms, kā skolas gaitu atsākšana izvērtīsies realitātē. Vaicāti, vai, ņemot vērā ieilgušās attālinātās mācības, šogad jaunā mācību gada uzsākšana klātienē atšķirsies no citiem gadiem, 45 procenti vecāku atzinuši, ka tā tas noteikti būs, jo attālināto mācību formāts ir mainījis skolas ikdienas dzīvi. Vienlaikus 26 procenti tam drīzāk piekrīt un, viņuprāt, mācības pēc attālinātā gada nekad vairs nebūs tādas kā agrāk. Tikmēr 16 procenti uzskata, ka attālināto mācību pieredze nebūs ietekmējusi jauno mācību gadu, jo mācību process netika apstādināts, kamēr 13 procenti atzīst, ka nezina, vai kaut kas būs mainījies, tomēr jauno mācību gadu gaida ar bažām.

Gatavojot bērnu mācībām klātienē pēc aizvadītā attālinātā mācību gada, respondenti:

  • visbiežāk (43 procenti) norādījuši, ka vislielākā uzmanība jāpievērš bērnu mācību sekmēm - proti, iekavēto zināšanu apgūšanai un mācību rezultātu uzlabošanai u.tml.;
  • kā otru biežāk izvēlēto variantu vecāki atzīmējuši bērnu adaptāciju (34 procenti), neatkarīgi no viņu vecuma, jo atgriešanās skolā klātienē ir arī atgriešanās lielākā kolektīvā, atšķirīgā dienas režīmā u.c. jaunos apstākļos;
  • trešais biežāk izvēlētais aspekts, kam, pēc vecāku domām, jāvelta būtiskākā uzmanības daļa, ir bērnu sociālajām prasmēm (29 procenti) – spējai draudzēties, sarunāties u.tml.

Līdzīgās domās vecāki ir arī par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību bērnu pašorganizācijas prasmēm (28 procenti) – spējai salikt pašiem savu skolas somu, laicīgi pamosties, plānot dienu utt.

Psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka neatkarīgi no vecuma gads bērna attīstībā ir ļoti ilgs laika posms. Tāpat jāņem vērā, ka bērni adaptējas visu laiku, un šobrīd ir pielāgojušies "mājas dzīves" nosacījumiem. Lai arī katram tas būs atšķirīgi, adaptācija atkal jauniem apstākļiem – skolas dzīvei klātienē – prasīs noteiktu laiku, kā arī sagādās stresu, spriedzi.

"Lai gan sekmes ir svarīgas, socializēšanās, draudzēšanās un virkne citu prasmju ir regulāri jātrenē. Ja bērni to pienācīgi nav darījuši veselu gadu, būs skolēni, kuri ienāks skolā un gluži vai nostāsies uz starta līnijas maratonam, neesot sagatavojušies skrējienam. Jau gaidot jauno mācību cēlienu, pieaugušie var laikus pavērot, kuras prasmes bērniem, atbilstoši viņu vecumam, būtu jātrenē visvairāk. Vienam tā var būt draudzēšanās, citam – pašorganizēšanās, socializēšanās vai noteikumu ievērošana. Vēlos uzsvērt, ka arī atgriešanās pie iepriekš apmeklētiem pulciņiem, sporta nodarbībām, kas bērniem patīk un fiziski nodarbina, ir ļoti būtiska, tāpēc vecākiem jāiedrošina savas atvases to darīt. Tāpat atkalredzēšanās skolā noteikti sagādās bērniem spriedzi, un sekošana līdzi viņu emocionālajai pašsajūtai, ir vienlīdz nozīmīga," saka Nils Sakss Konstantinovs.

Psihoterapeits piebilst, ka jaunākie bērni attālināto mācību režīmu pārdzīvoja vieglāk, jo varēja būt ilgāk kopā ar vecākiem, savukārt vislielākos izaicinājumus atgriešanās skolas solā nesīs tieši pusaudžiem, kuri aizvadīto mācību gadu pavadīja mājās visilgāk no visiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Viņš arī atzīst, ka šogad, vairāk nekā citus gadus, pieaugušajiem jābūt īpaši pacietīgiem. Atgriešanās skolas dzīvē nozīmēs arī jaunu noteikumu ieviešanu visu vecumposmu bērniem, piemēram, attiecībā uz uzvedību stundās vai sarunās ar skolotājiem. Tāpēc šajā mācību gadā vecākiem un pedagogiem ir jābūt gataviem bērniem vairākkārt soli pa solim paskaidrot, kas no viņiem tiek sagaidīts.

*Aptauju veica BITE sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat Latvija". Tā īstenota 2021.gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir skolas vecuma bērni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!