Jau kādu laiku medijos tiek spriests par to, ka latviešu bērniem ir mazāk iespēju tikt pašvaldības finansētā bērnudārzā nekā cittautiešu bērniem. Opozīcijā esošie Rīgas domes deputāti lūdza sniegt skaidrojumu par šīm bažām, kā arī meklēt un rast risinājumus.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti 7. jūlija sēdē lēma, ka departamentam sadarbībā ar Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājām jāveicina grupu atvēršana ar latviešu mācību valodu. Savukārt iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu ar krievu mācību valodu, jāizskata iespēja licencēt programmu arī latviešu mācību valodā.
Neraugoties uz to, ka Rīgā pēc iedzīvotāju etniskā sastāvā latvieši ir 46,2 procenti, ievērojami lielākajā daļā pirmsskolas izglītības grupu Rīgā mācību valoda ir latviešu valoda, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija.
Ceturtdien, 7. jūlijā, Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātiem tika sniegts skaidrojums, ka no 150 pašvaldības dibinātajiem bērnudārziem, 70 izglītības programmu īsteno valsts valodā, 45 iestādes īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu (tostarp ir arī pa vienai iestādei, kas īsteno apmācību ukraiņu un poļu valodā), bet 35 pirmsskolas izglītības iestādēs tiek īstenotas programmas gan valsts valodā, gan mazākumtautību (krievu) valodā.
"Ģimenei ir tiesības brīvi izvēlēties izglītības iestādi un mācību valodu. To nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums un Izglītības likums. Novērojumi liecina, ka pirmsskolas programmās ar latviešu mācību valodu vecāki reģistrē bērnus arī no tādām ģimenēm, kurās saziņa nenotiek latviešu valodā. Līdz ar to faktiskais pieteikumu skaits uz vietu bērnudārzā nenorāda statistiku par latviešu ģimeņu bērniem, kuri nav nodrošināti ar izglītības iespējām, jo reģistrāciju rindā neveic pēc etniska iedalījuma. Vieta vecākiem tiek piedāvāta tikai tajā bērnudārzā, kurā vecāks savu bērnu ir reģistrējis. Turklāt pēdējos gados, atverot jaunās bērnudārzu grupas, ir ņemts vērā vecāku pieprasījums attiecībā uz mācību valodu," uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.
No 2009. gada līdz 2016. gadam Rīgā no jauna atvērtas 152 grupas ar latviešu mācību valodu, savukārt ar krievu mācību valodu – 37 grupas.
Pēdējos gados, atverot jaunās bērnudārzu grupas, ir ņemts vērā vecāku pieprasījums attiecībā uz mācību valodu.
Tā kā pirmsskolas izglītības programmas ir licencētas vēl 18 Rīgas pašvaldības skolās un vienā interešu izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības programmas apguvi pašvaldības izglītības iestādēs šobrīd iespējams nodrošināt 26 360 pirmsskolas vecuma bērniem.
Papildus tam Rīgas pašvaldība ir noslēgusi 130 sadarbības līgumus ar privātajiem bērnudārziem, kas paredz katru mēnesi maksāt 173,10 eiro lielu līdzfinansējumu par katru bērnu (šī summa ir vienāda ar to, cik izmaksā viens audzēknis pašvaldības uzturētā bērnudārzā). Šā gada jūnijā pašvaldība maksāja līdzfinansējumu 5 909 bērniem, uzsver komitejas pārstāvji.
Turklāt no 1. jūnija arī auklēm ir iespēja pieteikties uz Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma – 116,07 eiro par vienu bērnu mēnesī – saņemšanu, ja bērns ir vismaz pusotru gadu vecs un ir reģistrēts rindā uz pašvaldības izglītības iestādi.
Rindu garums uz pirmsskolas izglītības iestādēm un brīvo vietu esamība ir saistīta ar apkaimes infrastruktūru, dzīvojamo fondu, iedzīvotāju blīvumu, vecumu, mikrorajona iedzīvotāju nacionālo piederību un sabiedriskā transporta pieejamību, norāda Rīgas domes Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
