Lai kliedētu pēdējo nedēļu laikā medijos skaļi izskanējušos apgalvojumus, ka bērnu nami un rehabilitācijas iestādes ir pārpildītas ar bērniem, turpretim ir daudz tukšo audžuģimeņu, Rīgas bāriņtiesa ir sagatavojusi statistiku par situāciju Rīgā šā gada pirmajā pusgadā, kas liecina – salīdzinājumā ar pagājušo gadu audžuģimeņu skaits aug, turpretim sociālās aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaits sarūk.

Šī gada laikā audžuģimeņu skaits arvien pieaug un šobrīd Rīgā ir 88 audžuģimenes, turklāt deviņas vēl atrodas statusa iegūšanas procesā. Turpretim pagājušajā gadā beigās tādas bija 82.

Ārpusģimenes aprūpē šā gada pirmajos sešos mēnešos kopumā atradās 1653 bērni. Tai skaitā :

• Audžuģimenēs – 284;
• Aizbildņu ģimenēs – 1233;
• Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās – 210, kas ir par 25 bērniem mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt reģistrā uz bērnu adopciju pašreiz ir iekļautas 62 ģimenes, kas ir atzītas par adoptētājiem. Septiņas no šīm ģimenēm gaida četrus vai vairāk gadus uz adopciju, kam ir dažādi iemesli. Sešas ģimenes gaida – trīs gadus, savukārt 20 ģimenes gaida divus gadus uz bērniņa adopciju. Vislielākais skaits – 29 – ir to ģimeņu, kas reģistrā iekļautas tikai pagājušajā gadā un gaidīšanā ir nepilnu gadu.

Rīgas bāreņtiesas pārstāve Dace Ankipāne skaidro, ka Rīgā ir sastopamas arī tā sauktās tukšas audžuģimenes, bet tam ir vairāki iemesli, piemēram, audžuģimenes sadzīves apstākļi vai veselības stāvoklis. Iespējams, audžuģimene konkrētajā brīdī nevēlas uzņemt nevienu bērnu, bet, saglabājot statusu, vēlas atpūsties. Ir audžuģimenes, kuras jau audzina bērnus, un, kritiski neizvērtējot savas spējas, vēlas uzņemt vēl kādu, taču Rīgas bāriņtiesa, izvērtējot audžuģimenes spējas un kapacitāti, uzskata, ka viņi nespēs parūpēties par bērnu. Diemžēl ir sastopami arī gadījumi, kad rūpīgi neizvērtējot audžuģimenes kapacitāti un ievietojot audžuģimenē vēl kādu bērnu, pēc īsa laika perioda audžuģimene atsakās turpmāk rūpēties par bērnu, tādējādi bērnam tiek radīti smagi emocionāli pārdzīvojumi.

Jāsaprot arī tas, ka audžuģimenes statusa iegūšana ir komplicēts un laikietilpīgs process. Sākotnēji bāriņtiesa lemj par personas/laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, vērtējot gan ģimenes ārsta izziņas, gan psihiatra un narkologa atzinumus. Pēc tam ir vairākas psihologa konsultācijas, kura laikā psihologs raksta atzinumu par ģimenes piemērotību. Tāpat procesa gaitā notiek potenciālās audžuģimenes dzīvesvietas izvērtēšana – vai tā ir atbilstoša bērna dzīvošanai. Tikai vēlāk, pozitīva vērtējuma gadījumā seko pirmais bāriņtiesas apstiprinājums. Nākamais posms ir audžuģimeņu apmācības kursi – 50 akadēmiskās stundas teorija un praktiskās nodarbības un vēl 16 akadēmiskās stundas – prakse. Ja eksāmens nokārtots pozitīvi, bāriņtiesa vēlreiz apseko dzīvesvietu un lemj par audžuģimenes statusa piešķiršanu. Kad tas iegūts, bāriņtiesa sniedz informāciju par pieejamajiem bērniem un piedāvā kādu no tiem uzņemt savā ģimenē. Audžuģimenei jāiepazīstas ar bērnu un jāizsaka viedoklis – vēlas to uzņemt vai nē. Protams, ka audžuģimene tiek iepazīstināta arī ar bērna veselības stāvokli, pretējā gadījumā arvien biežāk būtu sastopami gadījumi, kad bērns tiek atgriezts atpakaļ aprūpes iestādē.

Ankipāne atgādina, ka Rīgas bāriņtiesa, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ne retāk kā reizi trīs vai sešos mēnešos (atkarībā no bērnu vecuma) aktualizē informāciju par katru ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietoto bērnu, tai skaitā pārskatot iespējas bērniem piemeklēt atbilstošas audžuģimenes.