Rīgas Austrumu slimnīcā operēts karā Ukrainā ievainots 15 gadus vecs pusaudzis
Foto: Publicitātes foto

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā maija sākumā operēts pirmais Ukrainas civiliedzīvotājs – pusaudzis, kas guvis dzīvībai bīstamus un kropļojošus kara ievainojumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis stāsta: "Ukrainas karā ievainotajam pusaudzim vēl paredzams ilgs ārstēšanās un rehabilitācijas posms. Tās ir vairākas sarežģītas operācijas un iespējams – vairāku gadu garumā. Taču esmu pārliecināts – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas multidisciplinārā mediķu komanda darīs visu iespējamo, lai palīdzētu šim jaunietim dzīvot bez kara seku sāpēm."

Turpina Austrumu slimnīcas valdes loceklis un ķirurģijas galvenais speciālists profesors Haralds Plaudis: "Nevienam pieaugušajam vai bērnam mūsdienu pasaulē nebūtu jāpiedzīvo kara šausmas, tomēr karš un tā radītās sekas ir šī brīža realitāte ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā. Kara laikā gūtie ievainojumi vienmēr ir ļoti komplicēti, turklāt primārā ārstēšana parasti ir vērsta uz dzīvības glābšanu, nevis dzīves kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu. Varam vien iedomāties to Ukrainas civiliedzīvotāju un militārpersonu skaitu, kuri ir guvuši dažādus ievainojumus, bet situācija valstī neļauj saņemt adekvātu palīdzību. Tamdēļ esam priecīgi, ka spējam iesaistīties un palīdzēt atgriezties dzīvē šim pusaudzim."

Latvijā 15 gadīgais pusaudzis ieradās kopā ar mammu. Viņi bija mērojuši garu ceļu – pilsētas Ukrainā, nonākot Krievijas bēgļu koridorā un visbeidzot – Latvijā. Pusaudzis 2. martā bija guvis ļoti nopietnu kara savainojumu. Slimnīcas ārsti pieņem, ka ievainojums, visticamāk, gūts, sprāgstot kasešu bumbai. Jaunietim šķembas bija sadragājušas augšējo ribu, tāpat bija gūti nervu pleca pinuma bojājumi, bet mugurkaulā iestrēgusi šķemba. Pusaudža roka un pleca daļa faktiski bija paralizēta. Jau pirmajā pacienta vizītē Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļā ārsti konstatēja, ka rokas funkcionalitāte bija saglabājusies vien par 20 procentiem.

Vadošais Mikroķirurģijas Centra speciālists perifēro nervu ķirurģijā, ārsts, medicīnas zinātņu doktors – Mārtiņš Kapickis: "Uzsākot ārstēšanu, pirmajā operāciju posmā pusaudzim bija jānovērš ievainojuma radītās sāpes, kas ikdienā nav novēršamas ar parastiem pretsāpju medikamentiem. Savukārt ilgtermiņa mērķis ir atjaunot rokas funkcionalitāti. 10. maijā veicām pirmo operāciju, kuras pirmajā posmā – pārstādījām nervu zarus no kājas un uzšuvām nervu transplantātus bojātajos pleca pinuma nervu posmos, savukārt, otrajā posmā – pārslēdzām dublējošos nervus pleca un kakla daļā, lai pakāpeniski atjaunotu funkcionalitāti. Operācija ilga gandrīz septiņas stundas. Šobrīd jaunieša veselības stāvoklis ir apmierinošs.

Viņš saņēma rekomendācijas un ārstu konsultācijas un ir jau izrakstīts – turpināt ārstēšanu ģimenes ārsta un fizioterapeita uzraudzībā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti turpinās uzraudzīt pacienta veselības stāvokli, lai secīgi plānotu un veiktu dzīves kvalitāti uzlabojošās un rokas funkcijas atjaunojošās operācijas.

Pacientam nākotnē ir jārēķinās ar ilgstošu ārstēšanās un rehabilitācijas posmu, kurā būs jāpanāk sāpju samazināšana, kustību izstrāde, muskuļu stimulācija ar elektroimpulsu u.c. medicīniskās manipulācijas."

Pacienta ārstēšanu īstenoja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu un mediķu komanda:

  • Vadošais Mikroķirurģijas Centra speciālists perifēro nervu ķirurģijā, plastikas ķirurgs – Mārtiņš Kapickis,
  • stacionāra "Gaiļezers" Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārste rezidente, asistējošā ķirurģe – Iveta Beinaroviča;
  • Anestezioloģijas klīnikas stacionāra "Gaiļezers" vadītāja vietnieks anesteziologs, reanimatologs – Jevgēņijs Stepanovs un ārste rezidente anesteziologa, reanimatologa specialitātē – Anastasija Belinceva;
  • stacionāra "Gaiļezers" Anestezioloģijas klīnikas vispārējās aprūpes māsa anestēzijā un intensīvajā aprūpē – Irina Oļehnoviča.
  • stacionāra "Gaiļezers" vispārējās aprūpes māsas – Jūlija Mirošņičenko un Klinta Kļaviņa.

Kopš 24. februāra Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir sniegta medicīniskā palīdzība 371 Ukrainas iedzīvotājam. Slimnīcas stacionāros ārstējušies 94 pacienti. Savukārt Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā medicīnisko palīdzību saņēmuši un sniegtas ārstu konsultācijas ambulatori – kopskaitā 277 pacientiem no Ukrainas (18.05.2022. datu apkopojums).

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Bērna veselība Medicīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form