Nodibinājums "Centrs Dardedze" uzsāk sociālu kampaņu ar mērķi izskaust miesas sodu praksi bērnu audzināšanā. Lai pasargātu bērnus no fiziska soda piemērošanas, jomas speciālisti vēlas iedrošināt vecākus meklēt palīdzību un informāciju, un uzsvērt, ka bērna audzināšanā nav vietas vardarbībai.
Kampaņā "Sitiens sāp. Abiem" aicina bērnu aprūpētājus, pirms pacelt roku pret bērnu, aizskaitīt līdz desmit un meklēt citu risinājumu.
"Mudinām ikvienu pieaugušo atcerēties, ka pat stresa pilnās situācijās vecāks var tikt galā, saglabājot mīlestību un cieņu pret bērnu," norāda kampaņas organizatori.
Lielākā daļa vecāku piekrīt, ka bērna fiziska sodīšana ir slikta. Tomēr pat tie, kuri cenšas audzināt bērnu, neizmantojot fizisku sodu, reizēm zaudē savaldīšanos un disciplinē ar pērienu. Visbiežāk fizisko sodu pielietošanas iemesli ir vecāku izvešana no līdzsvara un bezpalīdzības sajūta.
Fizisks sods iebiedē bērnu, bet nemāca saprast, kāpēc vajadzētu uzvesties vēlamā veidā. Tas bērnu pazemo. Ir situācijas, kad bērni fiziskas sodīšanas laikā tiek ievainoti un pat nogalināti.
Bērni, kurus fiziski soda, ir agresīvāki nekā citi bērni, viņiem ir grūtāk saprast, kas ir labs, kas slikts. Bērnā veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma, jo vistuvākie cilvēki tīši un mērķtiecīgi rada vājākajam sāpes. Bērns turpina vardarbības ķēdi – pret citiem bērniem. Vēlāk var turpināt arī citās attiecībās, ar saviem bērniem.
"Centrs Dardedze" psiholoģe Līga Redliha atgādina: "Ikviens saskarsmē ar maziem bērniem ir piedzīvojis spēcīgas emocijas. Disciplinēšana gan bērniem, gan vecākiem palīdz ikdienu padarīt paredzamu, palīdz to strukturēt. Taču jāpatur prātā, ka laba disciplinēšana ir tāda, kas palīdz bērnam uzvesties labi pat tad, kad vecāki nav blakus. Tāda, kas nekaitē ne bērnam, ne citiem. Iemācīt bērnam domāt – tas ir labākais, ko vecāks var iedot."
Bērnu fiziska sodīšana Latvijā ir aizliegta ar likumu, tomēr reālajā dzīvē šāda prakse joprojām pastāv. Viens no veidiem, kā celt sabiedrības izpratni par dažādām disciplinēšanas metodēm, ir bērnudārzu lomas stiprināšana – gan izglītojot pašus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, gan ar viņu starpniecību uzrunājot vecākus un bērnus.
Būt vecākam ne vienmēr ir viegli, tomēr izturies pret bērnu ar mīlestību un cieņu ikvienā situācijā.
Kampaņas laikā notiks arī diskusija, lai aktualizētu jautājumu par būtisko izglītības iestāžu darbinieku lomu, sniedzot atbalstu un zināšanas vecākiem, vairojot pozitīvas disciplinēšanas metožu pielietošanu bērnu audzināšanā.
Pētījums, ko veicis "Centrs Dardedze", atklāj, ka būtiska daļa Latvijas sabiedrības (32 procenti) savu bērnu audzināšanā izmanto fizisku sodu. Lai gan 49 ptrocenti respondentu uzskata, ka bērna sišana kā audzināšanas metode nav pieļaujama, gandrīz tikpat liels aptaujas dalībnieku skaits (47 procenti) tomēr pieļauj, ka dažās situācijās bērns var tikt disciplinēts ar sišanu. Atbildot uz jautājumu, vai sava bērna fiziska sodīšana būtu jāaizliedz ar likumu, 39 procenti norādīja, ka aizliegt nevajadzētu. Vienlaikus pret bērna fizisku sodīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs cilvēki ir daudz neiecietīgāki nekā pret fizisku sodu ģimenē – 89 procenti aptaujāto norādīja, ka šajās iestādēs fizisks sods ir aizliedzams ar likumu. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse (54 procenti) aptaujāto nezina, ka bērna fiziska sodīšana Latvijā jau ir aizliegta ar likumu.
Lūk, zemāk atradīsi "Cālis" arhīva rakstus par to, kā bērnu disciplinēt! Un bez fisikiem sodiem!
Zvaigžņu kalendārs, humors un virkne citu pozitīvās bērnu disciplinēšanas metožu
Gandrīz ikviens pieaugušais kādreiz jūt, ka netiek galā ar bērna audzināšanu, jūtas dusmīgs un vienlaikus bezspēcīgs, jo bērns neievēro noteikumus, ignorē aizrādījumus, nepilda mūsu prasības. Vecāki cenšas panākt paklausību, satraucas paši, un arī bērns kļūst vēl vairāk satraukts.
Kad trīsgadnieks vienmēr gatavs izvicināt dūres: mammas bažas un speciālista ieteikumi
Kad bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecākiem jāapzinās, kā mēdz sacīt, aug buciņš, aug radziņi. Protams, ne jau visiem bērniem, bet ne velti bērnu attīstības kalendārā pat veltīts savs termins – trīsgadnieka krīze. Kādam tā norit mierīgāk, kādam – visai vētraini.
Jautājums piņķerīgs, atbildes vienkāršas: kāpēc bērni neklausa
Gandrīz ikviens pieaugušais kādreiz jūt, ka netiek galā ar bērna audzināšanu, jūtas dusmīgs un vienlaikus bezspēcīgs, jo bērns neievēro noteikumus, ignorē aizrādījumus, nepilda vecāku prasības.
47% sabiedrības pieļauj bērna disciplinēšanu ar sišanu, liecina aptauja
Nekas nemainās – joprojām pietiekami liela sabiedrības daļa uzskata, ka bērna disciplinēšana, izmantojot fizisku spēku, ir normāla. 47 procenti sabiedrības uzskata, ka dažkārt bērna disciplinēšana ar sišanu ir pieļaujama, bet 32 procenti vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus.
Par nepaklausību bērnudārza audzinātāja liek ēst, stāvot kājās; vai tas ir normāli
Bērnudārzs daudziem mazuļiem ir vieta, kur tiek pavadīts diezgan daudz laika. Un, protams, tā ir vieta, kur bērns sāk socializēties ar vienaudžiem, mācās apgūt dažādas prasmes. No bērnudārza audzinātājām tiek gaidīta iejūtība, mīļums, spēja mazos savaldīt un vienlaikus ļaut radoši attīstīties, taču ne vienmēr tas izdodas.
Bērna uzvedības dienasgrāmata: plusi un mīnusi
Ja tu jau tādu lieto vai tikai esi iecerējis ieviest savās mājās bērna uzvedības dienasgrāmatu, ir vērts uzklausīt speciālista viedokli par šādas disciplinēšanas metodes plusiem un mīnusiem. Daudzi vecāki, netiekot citādi galā ar bērna uzvedības problēmām, izveido savu sistēmu, kā bērns krāj plusiņus vai mīnusiņus, bet nedēļas vai mēneša beigās tiek gatavota uzvedības bilance.
Vecākiem trūkst zināšanu, kā pareizi audzināt bērnu
Kā veidot un vēlāk nezaudēt kontaktu ar bērnu, kādas ir pozitīvas disciplinēšanas metodes un ko vispār nozīmē būt labiem vecākiem - visbiežākie jautājumi, kādus ik dienu saņem nodibinājuma "Centrs Dardedze" psihologi. Sociālās kampaņas "Esmu mazs – saudzē mani!" ietvaros izveidoto mājas lapu www.paligsvecakiem.lv dienas laikā apmeklē vidēji 500 iedzīvotāju un pirmā mēneša darbības laikā kopējais apmeklējums jau sniedzas pāri 10 tūkstošiem, portālu "Delfi" informē "Centrs Dardedze" pārstāvji.
Kāpēc Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā nav vietas žagariem
"Kurš bērns pelnījis dāvanu, bet kuram te vajadzētu žagarus?" – šādu un līdzīgus teikumus gan jau būs dzirdējuši daudzi – bērnudārzā, skolā, varbūt darba vietā vai mājās… Līdz svētkiem, kad dāvanu maisi tiks vērti vaļā, vēl nedaudz jāpagaida, tomēr Ziemassvētku gaidību laiks rit pilnā sparā – to redzam veikalos, ielās, televīzijā un dažādos forumos, kur vecāki diskutē, kur iegādāties labākās un lētākās dāvanas, vai kādam palaidnim tomēr nevajadzētu pie dāvanas pielikt arī kādu žagariņu…
Kāpēc vecāki soda bērnus un kā to pareizi darīt
Sodīšana ir visai delikāta lieta. No tā, kā veidosies bērna un vecāku attiecības, ir atkarīgs ļoti daudz kas: mazuļa personības veidošanās, viņa attiecības ar apkārtējiem, psiholoģiskā veselība. Tādēļ, ja reiz ir gadījies, ka bērns ir jāsoda, tas jādara ar prātu, lai viņam nerastos neirozes, fobijas nākotnē, problēmas attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Bērna sišana liecina par pašdisciplīnas trūkumu: daudzbērnu tēvs dalās pieredzē par uzvedības regulēšanu
Konflikts ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa. Viens no labākajiem veidiem, kā no tiem izvairīties vai mazināt to izpausmes, ir ieviest stingras robežas un teicamu disciplīnu, ir pārliecināts trīs bērnu tēvs Neils Sinklērs. Viņš atklāj savu pieredzi, kā bērnus vislabāk disciplinēt un kādēļ tas ir nepieciešams, īpaši arī akcentējot to, ka bērna sišana nav pieaugušajam piemērota uzvedība.
Mazais pļāpa un delveris sabiedriskā vietā: kušināt vai ļaut emociju izpausmes
"Mana trīsgadniece ir liela pļāpa. Protams, ikdiena viņai paiet dārziņā, es darbā, arī mājās ikdienas darbi jāapdara, tādēļ darba dienās laika nepaliek, lai kopīgi paspēlētos. Un tad nu sabiedriskais transports mums ir vieta, kur vismaz parunāties, bet esmu novērojusi, ka citiem cilvēkiem tas nepatīk, man pat ir aizrādīts, kad meita dzied vai skaita kādu dzejolīti. Nē, nu skaidrs, tas nenotiek čukstus, bet, vai ir pareizi bērnu kušināt, apsaukt, jo viņa taču neko sliktu nedara?" tā pēc padoma portālam Cālis.lv taujā kāda mamma, kura nereti jūtas apmulsusi no līdzcilvēku reakcijas, kad meita kārtējo reizi vēlas papļāpāt publiskā vietā.
