Septiņas ļoti veiksmīgu vecāku pazīmes
Foto: PantherMedia/Scanpix

Bērna motivācija, attieksme un uzvedība ir atkarīga no tā, par ko viņš sevi uzskata; tas ietekmē bērna iekšējo emocionālo sakārtotību. Savukārt ieriekšminētos apstākļus ietekmē vecāku attieksme pret bērnu, cik gudri un mīloši tie spēj būt, audzinot bērnu. Lūk, septiņas pazīmes, kas liecina par veiksmīgu bērna auzdināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


1. Vecāki domā, ko teikt. Bērni ļoti jūtīgi uztver vecāku teikto. Neaizmirstiet paslavēt bērnu ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par mēģinājumu to izdarīt. Piemēram, ja bērnam nav izdevies izveidot futbola komandu, tad nesakiet: "Nekas, nākamreiz tu centīsies vēl vairāk un tad tas tev izdosies." Labāk pasakiet: "Tas nekas, ka tev šoreiz neizdevās, bet es esmu patiesi lepns, ka tu to mēģināji paveikt." Izceliet centienus un pūles, nevis rezultātus.

2. Vecāki ir pozitīvas attieksmes paraugs. Ja būsiet pret sevi pārāk bargi, pesimistiski vai pārlieku nodosieties sapņošanai par savām spējām un traucēkļiem, bērns, visticamāk, būs jūsu atspulgs. Auzdiniet savu pašcieņu, un bērns pārņems šo attieksmi.

3. Vecāki pamana nepareizu bērna pārliecību un maina to. Ir svarīgi, lai vecāki pamanītu kļūdainu bērna pārliecību par sevi. Viņam var būt kļūdains uzskats par kāda darba rezultātu, savu pievilcību, spējām vai kaut ko citu. Palīdzot bērnam noteikt precīzākus standartus un patiesāk novērtēt sevi, jūs palīdzēsiet viņam izveidot veselīgu pašnovērtējumu. Kļūdaini priekšstati par sevi var iesakņoties bērnā un jau ļoti agri veidot viņa likteni. Piemēram, ja bērns, kam skolā visos priekšmetos veicas ļoti labi, bet ir grūtības matemātikā, var iedomāties: "Es nespēju iemācīties matemātiku. Es esmu ļoti slikts skolnieks." Tas ir ne tikai nepareizs vispārinājums. Tā jau ir pārliecība, kas paredz bērna neveiksmi. Rosiniet bērnu skatīties uz dzīvi pareizā gaismā. Laba atbilde varētu būt šāda: "Tu esi ļoti laba skolniece. Tev lieliski veicas skolā. Matemātikā tomēr tev vajadzēs pamācīties mazliet vairāk. Mēs pie tā pastrādāsim kopā."

4. Vecāki ir spontāni un sirsnīgi. Jūsu mīlestība veiks dižus darbus bērna pašapziņas stiprināšanā. Apskaujiet bērnus un sakiet, ka lepojaties ar viņiem. Ielīmējiet bērna pusdienu kastītē zīmīti: "Tu esi lielisks!" Slavējiet viņu bieži un no sirds.

5. Vecāku novērtējums ir pozitīvs un korekts. Ja teiksiet: "Manai meitai ir slikts garastāvoklis," vai "Viņa ir viegli aizkaitināma," – tas radīs bērnā sajūtu, ka viņš ir pazaudējis kontroli pār savām jūtu izpausmēm. Labāk būtu teikt: "Es zinu, ka tavas attiecības ar brāli ir sliktas. Bet es augstu vērtēju to, ka tu uz viņu nekliedz un nesit". Jūs atzīstat bērna jūtas, uzslavējiet viņu un rosināt nākamajā reizē atkal izdarīt pareizo izvēli.

6. Vecāki rūpējas par drošu vidi mājās un skolā. Bērns, kas mājās vai skolā nejūtas droši vai pat ir apdraudēts, ļoti cieš no zemas pašapziņas. Rūpīgi vērojiet pazīmes, kas liecinātu par cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu, problēmām skolā vai saskarsmē ar vienaudžiem un citiem faktoriem, kas var ietekmēt bērna pašapziņu. Risiniet šos jautājumus iejūtīgi, taču ātri. Un vienmēr pret savu bērnu izturieties ar cieņu.

7. Vecāki palīdz bērniem iegūt konstruktīvas rīcības pieredzi. Pašcieņas veicināšanai vairāk noder darbības, kas vērstas uz sadarbību, nevis konkurenci. Piemēram, mentoringa programmas, kurās vecākais bērns palīdz jaunākajam iemācīties lasīt, var radīt brīnišķīgas pārmaiņas abos bērnos.

Raksta sagatavošanā izmantota Amitabha Pandita un Minnijas Panditas grāmata "Superuzturs bērna prātam. Bērna prāta attīstība ir atkarīga no viņa uztura" (izd.Zvaigzne ABC).

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Attiecības Bērni Skola
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form