mācības
Foto: PantherMedia/Scanpix

Dzīves periodu, kurā parādās septiņgadnieka krīze, pazīstamais psihologs un psihoanalītiķis, termina "identitātes krīze" autors, nosaucis par "prasmju un mazvērtības" stadiju. Kā bērnam palīdzēt parvarēt šo nepavisam ne vieglo dzīves posmu?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Neraugoties uz nopietnām pārmaiņām septiņgadnieka dzīvē (vides maiņa, skolas gaitu sākšana, jauni draugi), septiņgadnieka krīze skaitās viens no mierīgākajiem posmiem no visiem citiem bērna pieaugšanas momentiem, lai gan tas nenozīmē, ka šai krīzei nevejadzētu pievērst pietiekamu lielu uzmanību.

Septiņos gados, kad parasti bērns sāk skolas gaitas, viņš sevi apzinās jau kā patstāvīgu, pieaugušu cilvēku. Un ne velti, jo tieši šajā laikā viņam tiek izvirzītas jaunas prasības: pirmkārt, viņam labi jāmācās, otrkārt, vecākiem jāpalīdz mājas solī. Tādas pārmaiņas dzīvesveidā nav iespējamas bez psiholoģiska diskomforta sajūtas un pat stresa – pie jaunās dzīves pierast nav tik viegli. Un ja runā par septiņgadnieka krīzes iemesliem – tā ir tiekšanās un nepieciešamība pieaugt.

Šajā periodā bērns sevi apzinās kā daļiņu no sabiedrības. Viņam nākas rēķināties ar citiem un mācīties dzīvot, savas darbības samērojot ar apkārtējo reakciju. Bērns savus emocionālos pārdzīvojumus vairs nevar izpaust tā, kā iepriekš – tieši un nedomājot par sekām.

Par ko liecina krīzes sākšanās:

- bērns nepilda vecāku prasības vai kavējas ar to izpildi;

- bieži novēro nepaklausību;

- parādās kaprīzes;

- bērns uzreiz nereaģē, kad pieaugušais vēršas pie viņa, it kā vispār to nedzirdētu;

- demonstrē pārtapšanu par pieaugušo;

- bieži krāpjas;

- sāk pastiprināti pievērst uzmanību savai ārienei – apģērbam un galvenais – neizksatīties kā "maziņajam";

- gaida uzslavas;

- kļūst ietiepīgs;

- kļūst prasīgāks;

- parādās ļoti saasināta uztvere pret kritiku.

Bērns sāk saprast, ko nozīmē "esmu dusmīgs", "esmu labs", "esmu skumjš". Proti, viņā parādās jēgpilna orientācija savos pārdzīvojumos. Taču bērns vēl neprot valdīt pār savām jūtām.

Kā bērnam palīdzēt šajā krīzes situācijā?

Sāciet ar bērna gatavošanu skolai. No vecāku sniegtās palīdzības ir atkarīgs, cik veiksmīgi bērns adaptēsies jaunajā vidē. Pieradiniet bērnu pie nākotnes režīma jau agrāk, vēl līdz tam, kā viņš dosies uz pirmo klasi. Attīstiet viņā garīgās spējas. Tad, kad viņš sāks mācīties skolā, jūs palīdzēsiet tikt galā ar mājasdarbiem. Pagaidām, kamēr mājasdarbu nav – lasiet kopā grāmatas, spēlējiet spēles, kas attīsta bērna intelektu. Un sekojiet līdzi tam, lai bērns ar vecākiem nepavada vairāk laika nekā ar saviem vienaudžiem, jo tieši ar viņiem nāksies visvairāk sadarboties un komunicēt.

Otra puse šīm pārmaiņām, ar kurām nāksies sadzīvot tieši vecākiem, ir tā – skolā bērns iepazīsies ar skolotājiem, kuri kļūs bērnam par autoritātēm. No tā neizbēgt. Un loģiski, bērns sāks kritiski pieņemt to, ko saka vecāki, viņu autoritāte samazināsies, jo vecāki vairs nebūs vienīgie bērna skolotāji. Arī tas ir jāsaista un jāņem vērā saistībā ar šo septiņgadnieka krīzi, kad bērns pamazām kļūst pieaudzis.

Galvenā bērna vēlme šajā vecuma posmā ir cieņa. Jebkurš jaunāko klašu skolēns pieprasa cienīt viņu jau kā pieaugušu cilvēku. Ja tas netiks ievērots, tad būs grūti veidot labas attiecības starp bērnu un vecākiem.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem woman.ru un psychologos.ru.

Tags

Septiņgadnieka krīze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form