Viņas tagad ir mammas, sievas, uzņēmējas, taču toreiz, kad bija pavisam jaunas un gaidīja savus pirmdzimtos, izgājušas caur elli. Ja vien nebūtu atradušies cilvēki, kas sniedza palīdzīgu roku… Tas bija sen, bet sāp joprojām. Pateicībā par saņemto atbalstu, viņas tagad pašas palīdz sievietēm, kas nonākušas līdzīgā situācijā – kad gaidību laikā tevi kā vecu tupeli izmet no mājas.

Stāsts būs par sievietēm, kuras pievīla tuvākie cilvēki – vecāki, draugi. Viņas atradās neapskaužamā situācijā, līdz sastapa cilvēkus, kuri netiesājot pieņēma – toreiz misijas "Pakāpieni" mājā Raunā (tā pastāv joprojām Tukumā un kalpo daudzbērnu ģimenēm), bet tagad drīzumā arī  biedrības ''Ģimenes Šūpulis" Patvēruma mājā. Tā būs paredzēta topošajām un jaunajām mammām kā atspēriena punkts turpmākajai dzīvei. Tām sievietēm, kuru tuvākie ir atteikušies no viņām, pielietojuši vardarbību, vai kurām citādi pašām nācies dzīvē paklupt. 

Stāsti ir patiesi, taču, ņemot vērā to, ka nu jau pieaugušās sievietes izcīnījušas savu vietu dzīvē, vārdi ir mainīti. Dzīves stāstus ar pašu sieviešu atļauju portālam "Cālis.lv" atklāj bijusī "Pakāpienu" darbiniece un viena no biedrības "Ģimenes Šūpulis" dibinātājām - Irēna Bindemane.

Sabīnei mamma lika zagt

Viņa kopš zīdaiņa vecuma dzīvoja bērnu namā. Kad jaunietei palika 18 gadu, pēkšņi uzradās mamma, kura meitu aizveda dzīvot pie sevis – dziļos, dziļos laukos. Mamma meitai lika gādāt uzturu, to zogot. Kādudienu, kārtējo reizi dodoties zagt, meiteni pieķēra saimnieks un lika nozagtās mantas vērtību atstrādāt, veicot saimniecības darbus. Sabīne kādu laiku strādāja saimniekmājā, līdz "darbi" bija jāveic arī saimnieka gultā. Pēc tam, kad nozagtās mantas vērtība bija atpelnīta, meitene atgriezās mājās, taču tur viņa "šāda" – ar bērniņu zem sirds – nebija vairs vajadzīga. Tā Sabīne nonāca "Pakāpienos". Toreiz Latvijā šāda iniciatīva bija jaunums, bija daudz rakstu presē. Kad Sabīnei jau bija piedzimusi meitiņa, vienu rakstu ar meitenes fotogrāfiju un bērnu uz rokām ieraudzīja tas pats saimnieks, kuru Sabīne bija apzagusi un ar kuru viņai bija intīmas attiecības. Vīrietis nekavējoties devās pie Sabīnes un abas ar meitu veda mājās. Pāris joprojām dzīvo kopā, lai gan trūcīgi, bet pietiekami saskanīgi.

Stāsts par Indru un drauga "dalīšanu" ar māti

Dzīvoja reiz bērnu namā meitene Indra, un 16 gadu vecumā meitene palika stāvoklī. Trakākais, ka meitenes draugs, no kura tika gaidīts mazulis, vienlaikus gulēja ne tikai ar Indru, bet arī viņas mammu. Mammu, kura sveika un vesela dzīvoja turpat netālu. Arī Indra nonāca "Pakāpienos", taču ar topošo māmiņu socioālajiem darbiniekiem sadzīvot bija ļoti grūti. Meitene burtiski rāvusies prom no patvēruma vietas, jo lielākās bažas bija – kaut draugs viņas prombūtnē neguļ ar mammu. Arī puisis meiteni slikti ietekmējis, pamācījis, lai viņa pašvaldībai rakstot sūdzību par "Pakāpienu" darbiniekiem, ka meiteni sitot, liekot smagi strādāt. Meitene daudz meloja, tad pati sadraudzējusies ar kādu ģimeni, pie kuras arī aizgājusi pavisam. 

Vita – apaļa bārene

"Pakāpienos" kādu laiku uzturējās meitene Vita – abi vecāki miruši, tādēļ viņa dzīvojusi bērnu namā. Meitene jau agros gados kļuva par narkomāni, iepazinās ar kaimiņos dzīvojošu puisi. Abiem bijušas simpātijas, līdz meitene piedzirdīta un "ievilkta gultā", rezultāts – grūtniecība. Bērnu nama audzinātājas visai nepareizi mēģinājušas situāciju atrisināt, meitene zvērēja, ka nekad ar ne vienu nav bijusi intīmās attiecībās. Un tikai vēlāk, kad puisis atzinies, meitene pēc datumiem sapratusi, kas ar viņu noticis. Vita nokļuva "Pakāpienos", piedzima mazulis, bet gājis ļoti smagi. Līdz ar mācītāja emocionālu atbalstu spējusi visam tikt pāri.  Pēc gada ieradies bērna tēvs, meiteni apprecējis, un abi joprojām ir kopā.

Pie kapiem gulošā Ināra

Vēl palīdzēts meitenei Inārai, kura palikusi stāvoklī, bet puisis neparko nav piekritis bērnam. Ināra bija drausmīgi sista, viņu atrada guļam pie kapiem, vietā, kur glabā grābekļus. Viņas un mazuļa veselība bija apdraudēta, bet ar speciālistu palīdzību grūtniecība noslēdzās ar pozitīvu rezultātu.

Darba devējs "piesmej" 40 gadus veco Dzintru

"Pakāpienos" nokļuva 40 gadus vecā Dzintra, kuru seksuāli izmantojis darba devējs. Sievietes vecāki, uzzinot par grūtniecību, meitu sāka terorizēt. Sievietei citu iespēju atrast dzīvesvietu nebija, un viņa vērsās patvēruma mājā. Ļoti strādīga sieviete, strādājusi teju līdz pašām dzemdībām.

Unu mamma izmeta no mājas

Una strādāja veikalā - slodze liela, algu saņēmusi aploksnē. Sāka lietot amfetamīnu, ar puišiem vizinājās, līdz palika stāvoklī. Māte, uzzinot radušos situāciju, meitu no mājas izmeta. "Pakāpienos" viņa ieradās labi ģērbta, zināja angļu valodu. Ar atbalstu grūtniecība beidzās labi, bērniņu nokristot baznīcā. Arī tagad sieviete "iet ticības ceļu", stāsta Irēna. 

Saimniekošanas iemaņu nekādu

Skolotāja Irēna stāsta, ka gandrīz visas, kuras nokļūst patvēruma mājās, neprot neko. Viņām nav nekādu iemaņu nedz mājas uzkopšanā, nedz ēst gatavošanā, nerunājot jau nemaz par bērnu aprūpi. Nokļūstot patvēruma mājā, meitenes tiek apmācītas elementāros darbos. Šeit viņas uzturas noteiktu laiku, taču meitenēm ir jābūt pretīmnākošām, jābūt gatavām mainīties, mācīties, attīstīties. Ne vienmēr tas izdodas. Tomēr lielākā daļa no meitenēm, kuras savulaik saņēmušas patvērumu, pašas nostājušās uz savām kājām. Daudzas no viņām šobrīd dzīvojot ārzemēs, lielākajai daļai ir izveidotas savas ģimenes, ir dzimuši vēl citi bērni.

"Svarīgi, lai meitenēm iedotu makšķeri un parādītu, kā makšķerēt, nevis galdā pasniegtu gatavu zivi," uzsver Irēna.  Liela daļa meiteņu pievērsušās Dievam. Bet ir arī atsevišķi gadījumi, kad meitenes tomēr atgriežas vecajā dzīvē un vecajos ieradumos, piemēram, viena no bijušajām patvēruma mājas iemītniecēm strādā, apkalpojot klientus pa tālruni (sekss pa tālruni). 

"Ģimenes šūpulis" – vieta, kur saņemt atbalstu

"Cik daudzi no mums ir informēti par reālajām, mūsu valstī pieejamajām alternatīvām abortam, dzīvošanas iespējām – patvēruma mājām, audžu ģimenēm? Ar informēšanu par aborta patieso būtību, tā norisi un sekām mēs, iespējams, pat panākam to, ka jaunā sieviete atsakās no aborta. Bieži viņa vēl ir tikai meitene, viņai nav atbalstošas ģimenes, pati augusi bez mātes gādības, kurp lai viņa iet ar savu bērnu zem sirds? Kur lai viņa dzīvo un no kā?

Šīs jaunās sievietes – bez atbalsta palikušās grūtnieces, arī ir mūsu, biedrības "Ģimenes Šūpulis", rūpests un fokuss, aicinājums un iemesls, kādēļ 2003.gadā tā tika nodibināta. Katrs pastāvēšanas gads pagājis, pamazām augot mūsu atbalstītāju saimei un lēnām virzoties izbūves darbiem, kas pietuvojušies redzamam noslēgumam. Taču, lai patvēruma māja pastāvīgi darbotos, uzņemot gada laikā ap 12 grūtniecēm, ir nepieciešami 38 000 eiro - tie ir izdevumi par meiteņu ēdināšanu un pirmās nepieciešamības lietām, Patvēruma mājas vadītājas jeb mājas mātes algu un saimniecības uzturēšanu", saka vecmāte, deviņu bērnu mamma Rudīte Brūvere, kura pēc kalpošanas kopā ar Irēnu Bindemani "Pakāpienos" jutusi aicinājumu darbu turpināt, veidojot šādas mājas Kauguru pagasta "Jaunpalejās".

"Ģimene ir sabiedrības pamats, taču gadās, ka ģimene ir nepilnīga, un tad šajos pamatos trūkst svarīgu atbalsta punktu. Ir jāsaprot, ka tieši mēs – cilvēki, kuri nākuši no stiprām ģimenēm, no mīlestības vides, varam šo mīlestību dot tālāk, ziedojot savus līdzekļus un resursus tiem, kuri to nav saņēmuši – un ar savu mīlestību darbībā motivēt šīs sievietes ne tikai bērniņu dzemdēt, bet arī par to tālāk rūpēties", aicina sertificēta vecmāte.

"Kad Patvēruma māja kalpo jaunai dzīvībai kā vieta, kur pamestām, nepilngadīgām grūtniecēm un jaunām māmiņām brīdī, kad nepieciešams ģimenes šūpuļa siltums – rast emocionālu un praktisku atspērienu visai turpmākajai dzīvei. Jo aborts ir nelaimīgs solis un nav risinājums," uzskata vecmāte Brūvere, tādējādi skaidrojot, kāpēc šādas mājas atvēršana ir svarīga un, pēc vecmātes domām, Latvijā šāda veida mājām vajadzētu būt pat vairākām.

Līdzīgā projektā četru gadu laikā jau palīdzēts 38 ļoti jaunām meitenēm, "ielikot pamatu" kopīgai dzīvošanai ar bērnu. Sievietēm, kurām grūtniecība nebija plānota un kuras savā ģimenē atbalstu nesaņēma, dots atspēriens tālākajai dzīvei, kaut varbūt sākumā vienīgā izeja bijusi veikt abortu.

Biedrība "Ģimenes Šūpulis" iestājas par dzīvību trīs praktiskos veidos – veidojot patvērumu ne vien grūtībās nonākušajām grūtniecēm, bet sniedzot to ikvienai sievietei gaidībās, piedāvājot izglītojošus seminārus īpašajā laikā, kā arī radot drošu un atbalstošu vidi plānotu mājdzemdību piedzīvošanai. Tieši šo mērķu īstenošanai, pirms vairāk kā desmit gadiem tika uzdāvinātas "Jaunpalejas", tās pamazām atjaunojot un veidojot kā mājas dzīvībai.  

Viens ir māju uzcelt, iekārtot, bet otrs – uzturēt, sniedzot pastāvīgu atbalstu pamestajām un vientuļajām grūtniecēm, tādēļ biedrība aicina labas gribas cilvēkus, kuri vēlas finansiāli atbalstīt kādu no biedrības mērķiem, pievienoties "Ģimenes Šūpuļa" saimei.

Mājas otrajā stāvā izbūvētās sešas istabiņas un koplietošanas telpas krīzes situācijā nonākušajām sievietēm gaidībās iecerēts atvērt jau šā gada jūnijā. Patvēruma mājas mērķis ir ne tikai dot patvērumu, bet arī dāvāt iespēju "mācīties dzīves skolā", atbalsta personas vadībā un aprūpē, pusgadu apgūstot rūpes par zīdaini un pastāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, kuras mēs paši esam apguvuši, augot un redzot piemēru ģimenē. Jo visbiežāk tieši šādas meitenes – bez ģimenes vai normālu attiecību piemēra, ir šādu atbalsta vietu rūpests.

Brūvere uzskata, ka ir svarīgi cilvēkiem pasniegt palīdzīgu roku, netiesājot, lai vēlāk sabiedrība būtu par vienu cilvēkbērnu bagātāka, lai palīdzētu sievietei, kura visbiežāk pati augusi bez mīlestības, izrāpties no "bēdu ielejas".

Ja arī tu jūti aicinājumu un tev ir iespēja, ziedo:

Biedrība "Ģimenes Šūpulis"

Reģ. nr. 40008077466

Bankas konts: AS Swedbank

Konta nr. LV42HABA0551005675701

S.W.I.F.T. HABALV22