Skola signalizē bāriņtiesai par zēna emocionālo stāvokli; bērna tēvs apsūdz skolu mobingā
Foto: Scanpix

Rīgas Doma kora skolas vadība vērsusies ar iesniegumu bāriņtiesā, lūdzot izpētīt situāciju kāda 13 gadus veca zēna ģimenē. Šādu soli skolas vadība spērusi, pamatojoties uz skolas psihologa atzinumu, jo zēns pastāvīgi atrodoties emocionāli uzbudinātā stāvoklī (satraukts), bieži nespējot sekot līdzi stundā notiekošajam, nereti ir agresīvs un vairākkārt pat izteicis suicīda draudus. Turpretim zēna tēvs, kura aprūpē ikdienā puika atrodas, met akmeņus skolas virzienā, jo tur esot spēcīgi izteikts mobings, tādēļ arī bērnam esot šāda uzvedība.

Zēna tēvs vērsās pie portāla "Cālis.lv", taču, lai iegūtu maksimāli objektīvu situācijas izklāstu, vērsāmies gan skolā, gan pie zēna mātes, pie kāda zēna skolas biedra vecākiem, gan pie psihologa, kurš sniedza atzinumu.

Lielākā daļa no aptaujātajiem atzīst, ka patiesībā šī konkrētā situācija atspoguļo visai ierastu praksi daudzās šķirtajās ģimenēs, kas nav spējušas atrast normālu komunikāciju, un par upuri, pašiem negribot, kļuvis pašu bērns. Lai zēns neciestu vēl vairāk, nedz viņa, nedz viņa vecāku vārdus neatklāsim.

Skola un mobings?

Pusaudzis, par kuru ir mūsu stāsts, kopš 1.klases dzīvo ar tēvu divatā, jo abi vecāki šķīrušies. Tiesa gan lēmusi, ka zēnam jādzīvo pie mātes, bet, pēc tēva vārdiem, zēns kopā ar māti nevarējis dzīvot, jo mamma ar puiku nereti nakšņojuši dažādās vietās – te pie omītes, te citviet, bet skolēnam šāda dzīve neesot piemērota. Tā nu zēns sācis dzīvi divatā ar tēvu. Viss sākumā bijis labi, līdz tēvs pamanījis, ka kora vadītāju attieksme pret viņu vairs neesot bijusi tik labvēlīga. Vīrietis pieļauj, ka daudziem nepaticis, ka viņš bieži zēnu pavadījis uz koncertiem, palīdzēdams apģērbties, savākt mantas. Jau pirms kāda laika tēvam pārmests, ka viņš neļaujot bērnam būt patstāvīgam, taču tēvs uzskata, ka ir lieliski, ja vecāki var atbalstīt savu bērnu.

(Šīs skolas zēnu koris bieži koncertē ārpus skolas telpām, tostarp zēni dzied Latvijas Nacionālajā operā, koncertē baznīcās un citos pasākumos, arī ārpus Rīgas un valsts. Red. piebilde.)

Tēvs stāsta par kora drastiskajiem noteikumiem, par kora vecāko biedru lamāšanos, ja šķībi nodziedāts – lielie mazākos bērnus tādos gadījumos mēdzot saukt par kretīniem, stulbeņiem, idiotiem. Savukārt kora vadība uz šādu vecāko zēnu attieksmi pret jaunākajiem nereaģējot, ļaujot darīt pāri gan emocionāli, gan dažkārt arī fiziski. Un puika arī dažreiz neesot izturējis – vienu reizi pat kādam iesitis. Reiz, kad zēns nebija pildījis vecāko skolas biedru pavēles, un skolā pēc mēģinājuma baznīcā atgriezies ātrāk, nekā no kora vadības puses viņam piesaistītie pavadoņi, no kora ticis noņemts, bet tad iesaistījies tēvs un kādu laiku zēns korī turpinājis dziedāt. Toreiz viņam bija 10 gadu, bet pavadoņiem 11 vai 12 gadu. Tiesību akti mūsu valstī nosaka, ka līdz 12 gadiem bērnu pat mājās nedrīkst atstāt vienu bez uzraudzības, kur nu vēl palaist vienu pilsētas ielās, norāda tēvs.

(Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka "vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes." - Red.piebilde)

 Korī puika dziedājis līdz pērnajam gadam, kad kārtējā kora mēģinājuma laikā izskrējis gaitenī, histērijā kliedzis, ka to vairs nevarot izturēt un draudējis izdarīt pašnāvību. Pēc šī gadījuma zēns korī vairs nedzied.

(Skolas vadības piebilde. Pēc problēmu apzināšanas un tikšanās ar tēvu tika izlemts dēlu atbrīvot no mūzikas, arī no kora, kas ir bezprecedenta gadījums. Puikam tika radīti individuāli apstākļi. Acīmredzot, tas neko nav devis un problēmas ir daudz dziļākas un nopietnākas, uzskata skola.)

Nomainoties klases audzinātājai, situācija tieši klasē gan esot uzlabojusies, taču tēvs uzskata, ka skolas vadība nedara visu, lai ikviens skolēns justos labi. Liels bijis viņa pārsteigums, kad saņēmis ziņu no sociālā dienesta, ka darbinieki, pamatojoties uz skolas iesniegumu, ieradīšoties apsekot dzīvesvietu. Arī zēns ir uzaicināts uz sarunu gan bāriņtiesā, gan sociālajā dienestā, kur tēvam jau izteikts piedāvājums par psihologa piesaistīšanu.

"Man individuālā sarunā, pagājušā gada aprīlī, Sarmīte Andžāne bez jebkādas uzvedināšanas pati atzina, ka korī valda, kā viņa to apzīmēja, "ģedovšķina", kas mūsdienu valodā ir tas pats mobings. Tātad, skolas un kora vadība par to ļoti labi zina un, kā pedagogi, apzinās iespējamo mobinga izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz atsevišķiem skolniekiem," norāda tēvs.

Taču tad, kad kāds no vecākiem uz šādas situācijas nepieļaujamību norāda, pret viņu tiek vērsta skolas agresija - sākumā pārmetumi par bērna hiperaprūpi, tad visai skarba izturēšanās pret bērnu, bet, ja tas nelīdz, sūdzība bāriņtiesai ar visām no tā izrietošajām sekām, secina tēvs.

"Vai pašlaik bērns no skolas puses tiek saudzēts, vai man viņam ir viegli izskaidrot, neradot pret skolu nepatiku, kāpēc jātiekas ar sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, bāriņtiesas pārstāvjiem? Viņa laika sadalījums ir ļoti saspringts, kam pievienojas vēl viņam nesaprotamas un grūti izskaidrojamas tikšanās, kurās principā atkārtojas vieni un tie paši jautājumi. Bāriņtiesa - bērna izpratnē, tātad, tiesa, kas tiesās viņa tēti! Par ko? Nemitīga trauksme, kas notiks, kāpēc, ko sliktu esmu izdarījis es, ko sliktu ir izdarījis mans tētis?"

Kopš 2. - 3.klases mēģināju pasargāt dēlu no agresīvas vides, aizstāvēt viņu, vērst skolas vadības uzmanību uz to, ka, manuprāt, skolā ir akūts sociālā pedagoga trūkums, un nu, saņemu visu iespējamo skolas rīcībā esošo "ieroču uguni" par savām aktivitātēm, kuras pamatā ir bijušas ar mērķi veidot labestīgu vidi ne tikai savam dēlam, bet visiem skolas audzēkņiem, sašutis ir zēna tēvs.

Viņš arī atzīmē, ka līdz 3.klasei skolā kā obligātā stunda ir kristīgā mācība, no 4. klases tās vairs nav. "Esmu skolas vadībai izteicis domu, ka tieši pēc 3.klases šāda mācību stunda pamatskolas klasēm būtu ļoti aktuāla. Skolas vadība tam piekrīt, taču rīcības nav! Tā vietā par skolas psihologu tiek pieņemts darbā cilvēks, kuram nav nekādas pieredzes darbā ar sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem, kurš pat nemēģina izprast bērna izjūtas stresa situācijās. Vai tiešām tik aktuālai problēmai skolai pareizais un vienīgais risinājums ir vēršanās pret vecāku, kas mēģina iejaukties skolai ierastajā un, piedodiet, bet, manuprāt, pašas skolas vadības izveidotā situācijā?" tā pusaudža tētis.

Skola norāda uz pāraprūpētu bērnu un ceļ trauksmi

Pavisam cits viedoklis par situāciju ir skolas vadībai. Portāls "Cālis.lv" tikās ar Rīgas Doma Kora skolas direktora pienākumu izpildītāju Sarmīti Andžāni un direktora vietnieci Vitu Virzu, kā arī zēna klases audzinātāju, kas ir "Iespējamās misijas" pedagogs. Andžāne norāda, ka, rūpējoties par zēna dzīvību un drošību, kā arī pamatojoties uz psihologa atzinumu, vērsusies ar iesniegumu bāriņtiesā. Bērns skolā nepārtraukti esot uzbudināts, iebiedēts, lieto stresa atreaģēšanai destruktīvas metodes (piemēram, sit galvu pret galdu vai pret klavierēm), vairākas reizes draudējis izdarīt pašnāvību, zēna uzvedībā ir bijušas dažas agresijas izpausmes (piemēram, žņaudzis savu skolas biedru ģērbtuvē), norādīts psiholoģes atzinumā. Skola uzskata, ka šādu zēna uzvedību nevar atstāt bez uzmanības, tādēļ lūdz speciālistu iejaukšanos audzināšanas metodēs, kādas piekopj tēvs. Skolas vadība uzskata, ka zēns tiek audzināts pārāk pareizi, tiek pāraprūpēts, emocionāli ietekmēts un konfrontēts starp diviem vecākiem – māti un tēvu. Zēns ar mammu regulāri skolā tiekoties slepus, jo tēvs nepieļaujot kontaktu ar mammu, kas pusaudzim esot tik ļoti nepieciešams.

Tēvs zēnu audzinot kā pieaugušo, viņam neesot savu domu un spriedumu, kā vien galvā iekaltas tēva frāzes, kas nav atbilstošas attiecīga vecuma bērniem. Nereti tādēļ arī citi skolas zēni par to pasmej. Tāpat tēvs mazākajās klasēs ik dienas sēdējis skolā un, piemēram, pēc sporta stundām ķemmējis zēna matus, sējis kurpju šņores, sēdējis blakus pie pusdienu galda. To visu, protams, vērojuši un vērtējuši citi skolas biedri.

To, ka ar zēnu emocionāli nav kaut kas kārtībā, apliecina gan viņa zīmējumi vizuālās mākslas stundās, ko apskatot, skolotāja bijuši šokēta, jo nezinājusi par bērna ģimenisko stāvokli. Bieži bērns esot agresīvs, no viņa fiziski cietuši arī citi skolas biedri. Zēns ir ļoti talantīgs gan muzikālā ziņā, gan mācībās, tādēļ skolas vadība uzskata par pienākumu iejaukties, lai mēģinātu uzlabot pusaudža turpmāko attīstību. Ir bijuši mēģinājumi tēvam norādīt, ka pusaugu puiku vajadzētu audzināt nedaudz citādi, taču viņš tajā neieklausoties, uzskatot, ka skolai vienkārši nepatīk, ka bērnu var audzināt tikai tēvs.

Soda veids – liegums tikties ar māti

Marina Dango ir psiholoģe, kas uzrakstījusi atzinumu par zēna psiholoģisko stāvokli. Viņa gan aptuveni pirms mēneša darbu skolā ir pametusi, taču cer, ka ziņojums bāriņtiesai nāks par labu zēnam. Zēns ir emocionāli uzvilkts, tēvs stundām ilgi ar bērnu runā pieaugušo valodā par dzīvi, tādējādi viņam "skalojot smadzenes". Par sodu tēvs neļauj zēnam tikties ar māti. Zēns kādā tikšanās laikā ar psiholoģi atzinies, ka viņam ir bail no tēva dusmām. Tā kā puika pastāvīgi ir emocionāli uzvilkts, viņš nespēj tikt līdzi mācībās. Psiholoģe uzskata, ka pusaudzim palīdzētu konsultācijas pie psihologa (viņam paliktu vieglāk), jo patlaban zēns atrodas vidē, kur nemitīgi tiek ietekmēts.

Emocionālu vardarbību no zēna tēva piedzīvojusi arī viņa bijusī sieva

Sazinājāmies arī ar zēna māti, kura atzinās, ka visai bieži ar dēlu tiekas skolā, jo citas iespējas abiem neesot. Sieviete sava bijušā vīra paziņojumus, ka viņš esot vientuļais tēvs, sauc par muļķībām. Nē, puikam ir arī mamma, kurai liegtas jebkādas normālas saskarsmes iespējas ar pusaudzi, lai gan zēns pēc mātes pats tiecas un bieži zvana viņai stundu starpbrīžos. Pēc sievietes teiktā, tēvs bērnu ir izolējis no jebkādas sabiedrības, viņš tiek turēts kā dzīvnieks krātiņā.

Jau tad, kad ģimene šķīrusies, tēvs nereti nozadzis bērnu no bērnudārza – nepasakot izņēmis un aizvedis. Mazpamazām, tēvs bērnu vienkārši "pievācis", un sievietei vairs nebijis spēka pret to cīnīties. Kad vēl visi dzīvojuši kopā, sieviete regulāri jutusi emocionālu vardarbību no vīra puses.

Pēc viņas domām, skola ir veikusi fenomenālu darbu, un teksti par pašnāvību ir bērna kliedziens pēc palīdzības, ko skola ir sadzirdējusi.

Šī skola esot iespējami labākā vide, kur šādam bērnam mācīties. Sieviete atzīst, ka dēlu tēvs audzina pārgudri, bērna vecumam neatbilstoši. Piemēram, jau četru gadu vecumā tēvs sācis stāstīt, kas ir dzīves jēga. "Viņš ir monstrs, turklāt mācējis panākt to, ka bērns domā, ka lēmumu viņš pieņēmis pats, lai gan viss ir tēva ieprogrammēts," tā par dēla tēvu stāsta sieviete. Viņa atklāj, ka tēvs visu laiku moralizē, pazemo dēlu. Mamma domā, - pat ja zēnam tagad vaicātu, kur viņš vēlas dzīvot – pie tēva vai mātes, viņš izvēlētos tēvu. Pirmkārt, tādēļ, ka iebiedēts, bet, otrkārt, viņš dzīvo kā krātiņā, zinot noteikumus, kādos var izdzīvot. "Jā, es priecātos, ka bērnam būtu iespēja dzīvot citos apstākļos. Satraucos par to, kas notiek viņa galvā," atzīst sieviete, cerot, ka bāriņtiesas iejaukšanās palīdzēs risināt esošo situāciju.

Skats uz skolu no citu vecāku pieredzes

Lai gūtu iespējami objektīvāku skatījumu par iespējamo mobingu skolā, vērsāmies pie vēl kāda zēna vecākiem, kuru dēls it kā arī nereti tiekot skolā apcelts. Šī zēna vecāki atzīst, ka par skolu ir sajūsmā, neraugoties pat uz dažiem gadījumiem, kad viņu bērns bijis cietēja vai pāridarītāja lomā. Bez tā neiztikt nekur. Par disciplīnu korī – jā, stingrība esot, bet kā gan citādi lai savalda mazu zēnu bariņu, kurā visi skaļi kliedz. Šajā skolā vienā klasē mācās padsmit skolēnu, un tas jau vien ir labs rādītājs, ka katram bērnam pedagogs var pievērst pietiekami lielu uzmanību, kas nav citās skolās. "Kaut kad tas bērns ir jāpalaiž vaļā," tā uzskata šīs skolas pusaudža mamma.

Source

Cālis.lv

Tags

Bāriņtiesa Emocionāla vardarbība Psiholoģe Rīgas Doma kora skola
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form