"Es šodien ar neviltotu prieku un lepnumu pasniedzu pagodināšanas rakstu 11. klases skolēnam Danielam Loginovam par viņa vakardienas cēlo rīcību!" tā uzrunā Līvānu 1. vidusskolas sociālā tīkla "Facebook" kontā raksta skolas direktors Gatis Pastars. Jaunietis neapjucis un sniedzis palīdzīgu roku netālu no skolas pakritušam cilvēkam. Viņš, nebaidoties no sala, novilka savu jaku, uz kuras seniors varēja apsēsties, lai nav jāsēž aukstā sniegā. Tā viņš plānā kreklā sagaidīja neatliekamo palīdzību. Portāls "Cālis.lv" iepazīstina – puisis, kurš nav vienaldzīgs pret līdzcilvēkiem – Daniels Loginovs.
Fotogrāfijā: no kreisās Daniels Loginovs jaunsardzē, pa labi – saņemot pagodināšanas rakstu no Līvānu 1. vidusskolas direktora Gata Pastara.
Direktors turpina: "Šis ir stāsts par to, ka starp mums ir cilvēki, kuriem nav vienalga. Šis ir stāsts par to, ka starp mums ir cilvēki, kuri nejautās "Kas man par to būs?"... Jo tieši rūpes, kā cilvēcības stūrakmens, par saviem apkārtējiem cilvēkiem un arī svešiniekiem neļauj vienaldzīgi paiet garām...
Daniel, Tu esi Līvānu 1. vidusskolas lepnums!" jaunieti uzteic skolas direktors, sakot lielu pateicību viņa vecākiem par dēla audzināšanu.
Lūk, arī paša Daniela Loginova versija par notikušo: "Man bija starpbrīdis, un bija jāaiziet uz mājām, sakārtot dažas lietas. Gāju no kalniņa lejā un ieraudzīju sievieti, kur pamatīgi pakrita uz krūtīm. Pieskrēju klāt un jautāju, kā viņa jūtas. Viņa nevarēja atelpoties, nebija arī spēka piecelties. Es viņu knapi dabūju četrrāpus. Novilku savu virsjaku, lai viņai vismaz būtu, kur nolikt ceļus. Tad piesteidzās peldbaseina darbinieks un palīdzēja sievieti nosēdināt. Izsaucu neatliekamo palīdzību, kura brauca no Jēkabpils. Palīdzēju arī aizgādāt uz nestuvēm," atceras Daniels.
Viņš pats vērtē, ka neapjucis un rīkojies, jo ir trenēts jaunsardzē: "Tur mums māca, kā sniegt pirmo palīdzību, novērtēt, cik pašam bīstami to veikt, u.tml. Esmu jaunsardzē jau astoņus gadus," teic puisis, atzīstot, ka tā piesaista ar savu dažādību: "Mums ir gan jāmācās sazināties ar rāciju palīdzību, apgūt topogrāfiju, prast šaut un mācīties lauku kauju iemaņas," jaunietis novērtē.
Taču patiesībā viņš uzskata, ka tā būtu jārīkojas ikvienam tādā situācijā: "Iespējams, tas izsauca sava veida ažiotāžu, jo tā ir neierasta rīcība. Taču tā tam nevajadzētu būt! Ikvienam būtu jārīkojas līdzīgi šādā situācijā. Priecājos, ka varēju cilvēkam palīdzēt. Jo līdzās biju vienīgais. Biju vajadzīgajā laikā un vietā," pašam puisim ir gandarījums.
Daniels Loginovs mācās 11. klasē un šobrīd vēl domā – nākotnē apgūs jūrniecību vai aktiermākslu: "Vairāk tomēr mani saista māksla. Esmu jau uzņēmies īsfilmā par bijušo Jēkabpils novadu – "Novadu šūnas apzinot", atklāj jaunietis. Lūk, var ielūkoties šajā īsfilmā.
