Foto: Shutterstock
Starptautiskā bērnu aizsardzības diena – ik gadu to atzīmē 1. jūnijā. Arī Rīgā un citās Latvijas pilsētas notiek virkne pasākumu, lai sagādātu prieku lielākiem un mazākiem bērniem. Atsevišķas nevalstiskās organizācijas rīko seminārus par bērnu tiesību jautājumiem likumdošanas izpratnē, tomēr mums Latvijā tās problēmas, ar kurām saskaras bērni daudzās, daudzās citās valstīs, šķiet tālas.

Kā portālam "Cālis" atzina organizācijas "Glābiet bērnus!" vadītāja Inguna Ebela, Latvija starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vairākos parametros ir sliktākajā situācijā, piemēram, attiecībā par bērnu mirstības rādītājiem, nabadzību, jaunu HIV/AIDS gadījumu izplatību, bērnu vardarbību skolā.

Bet palūkosim, ar kādām problēmām saskaras paši neaizsargātākie uz pasaules – bērni citās valstīs, kā arī apskatīsim pēdējās ANO sniegtās rekomendācijas Latvijas valstij bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Par situāciju pasaulē ielūkojāmies kādā no daudzajiem starptautiskās organizācijas UNICEF ziņojumiem. Šie piemēri par konkrētajām valstīm ir atlasīti tikai izlases kārtībā, jo ir visai grūti definēt, kurā no valstīm visvairāk bērnu cieš no bada, no slimībām, vardarbības vai izglītības pieejamības, jo bieži vienā valstī bērnu tiesību aizstāvji identificējuši virkni problēmu.

Slimības – Ebolas vīruss, HIV

Foto: AP/Scanpix

Karš, vardarbība un bēgšana

Foto: Reuters/Scanpix
Vairākus gadus ilgušais konflikts Sīrijā sagrāvis daudzu, jo daudzu ģimeņu dzīves. Līdz 2014. gada vidum vien vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku tika pārvietoti no savām mājām uz bēgļu nometnēm, vairāk nekā miljonam ļaužu bija nepieciešama humānā palīdzība, tostarp sešiem miljoniem bērnu. Vairāki miljoni cilvēku no Sīrijas bija spiesti bēgt un apmesties nometnēs Ēģiptē, Irākā, Jordānijā, Libānā, Turcijā.

Lai gan konflikts joprojām nav rimies, UNICEF galvenās rūpes bija organizēt sistemātiskas vakcinācijas kampaņas, lai apturētu poliomielīta izplatību, kā arī mazinātu nepietiekama uztura problēmas. Ar UNICEF atbalstu tika nodrošināta dzeramā ūdens piegāde. Gandrīz trīs miljoniem bērnu tika radīta iespēja saņemt mācību materiālus un psihosociālo atbalstu.

Kad 2013. gada nogalē konflikts izcēlās Dienvidsudānā, cilvēki saskārās ar piespiedu pārcelšanos, badu, slimībām un plašiem likumpārkāpumiem. Aptuveni 1,9 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas mājas, no viņiem aptuveni 750 000 bērnu. Ap pusmiljons Dienvidsudānas iedzīvotāju aizbēga uz kaimiņvalstīm, galvenokārt Etiopiju, Keniju, Sudānu un Ugandu, kur arīdzan situācija nav no labākajām, ja runā par nabadzības, slimību riskiem. Dubultojās to bērnu skaits, kuri cieta no bada, tika slēgtas skolas. Tikmēr tūkstošiem bērnu, jo īpaši meitenes, kļuva neaizsargātas pret vardarbību dzimuma dēļ.

Par cietušiem bērniem karadarbības dēļ UNICEF vēsta arī Ukrainā, Irākā un vēl virknē valstu. Savukārt daudzās valstīs joprojām valda senas tradīcijas – par karavīriem audzināt jau no mazotnes. UNICEF norāda, ka bērni nav karavīri, viņiem nav vietas armijas rindās un bruņotos grupējumos. Starptautiskās organizācijas cīnās, lai izbeigtu bērnu uzņemšanu valsts drošības spēkos. Runa ir par tādām valstīm kā Afganistāna, Čada, Kongo Demokrātiskā Republika, Mjanma, Somālija, Dienvidsudāna, Sudāna un Jemena.

Izvarošana, pat nogalināšana

Foto: AP/Scanpix

Bads

Foto: stock.xchng

Izglītības nepieejamība

Foto: Shutterstock

Kas jādara Latvijai savu bērnu aizsardzībai

Foto: Shutterstock
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!