Zaķa lielais sapnis

Slinkais dēls, restorāns 'Chin-Chin' un biznesmenis Zaķis – skolēnu biznesa pasaku izlase
Foto: DELFI Aculiecinieks

Pasakas autors – Jaunmārupes pamatskolas 6. klases skolēns Kārlis Jurkāns. Skolotāji – Solvita Lauzēja, Dace Putāne.

"Kādu dienu Zaķis apsēdās savā darinātajā klubkrēslā un gribēja lasīt avīzi, tomēr piecu mazo Zaķēnu skaļā rotaļāšanās un Zaķenes hiperaktīvā darbošanās virtuvē neļāva Zaķim koncentrēties. Zaķis steidzīgi devās pie Zaķenes uz virtuvi un sacīja: "Sieva, mums jāņem hipotekārais kredīts!" Zaķene iepleta acis: "Tu traks esi? Mums pieci mazi Zaķēni jābaro, jāapģērbj un jāskolo. Tām bankām nevar uzticēties! Kas būs, ja tu darbu zaudēsi? Kas būs, ja banka bankrotēs?" Zaķis dziļdomīgi ievilka gaisu un klusi novilka: "Tu pati taču sacīji, ka mājas mums par mazu, cits citam pa galvu staigājam!"

Zaķene sparīgi atbildēja: "Zaķi, viegli paņemt kredītu, līdz pensijai mums nāksies sūri, grūti to atmaksāt. Lieki tu par kurjeru ikdienā strādā! Tu man esi varen labs galdnieks. Labāk uzsākam biznesu! Vecākais Zaķēns mums precīzi rasē, jaunākā Zaķenīte visu internetā saprot, reklāmas uztaisīs. Tu taču zini, ka man pilna galva ar mēbeļu idejām!" Zaķis pārbijās ne pa jokam: "Tu traka esi? Biznesu? Ne dienu, ne nakti gulēt nevarēsim!" Zaķene viņu pārtrauca: "Zaķi, neesi bailīgs. Mana vecmamma vienmēr teica, ka bailēm lielas acis. "Ej, apskati bērnus un padomā par mūsu jaunās Zaķu mēbeļu firmas ideju!" Zaķene nosacīja, turpinot gatavot vakariņas kuplajai ģimenei.

Zaķis staigāja šurpu turpu, turpu šurpu, šurpu turpu pa istabu. Domāja vienu dienu, otro, trešo un ceturto. Naktīs Zaķim miegs ne acī. Zaķenes ideja sāka šķist aizvien pievilcīgāka. Apnicis, nu galīgi apnicis Zaķim tas kurjera darbs, vēstules un paciņas piegādājot! Viņa galvā šaudījās pirmo mēbeļu idejas, smagi uzmācās bailes no dokumentiem un satraukums par nodokļiem. Vai, vai un vēl tās elektrības cenas! Domas Zaķa galvā radīja pilnīgu haosu. Zaķis patiesi nezināja, ko domāt, ko darīt.

Kādu dienu uz ielas Zaķis satika savu labu bērnības draugu Pūci. Jau skolas gados matemātika bija Pūces stiprā puse, visi skaitļi un formulas no viņa baidījās. Pērn Zaķis bija lasījis avīzē, ka Pūce kļuvis par investīciju baņķieri! Abi draugi sirsnīgi aprunājās par skolas atmiņām un dzīves gaitām. Zaķis pastāstīja Pūcem par savām uzmācīgajām domām, kas viņu nomoka dienu un nakti – par apnicīgo kurjera darbu, par galdnieka sapni, par šauro mājvietu un Zaķenes trakulīgo ideju.

Pūce nokrekšķējās un sacīja: "Es gribu uzmest savu skarbo aci tavām izgatavotajām mēbelēm!" "Tā mēbeļu izgatavošana jau tāds hobijs vien ir, tik pašam sev un radiem šad tad šo to uzmeistaroju!" kautrīgi novilka Zaķis. Pūce spraigi noteica: "Labs ir! Uztaisi man ērtu dārza krēslu trijās dienās! Kā investīciju baņķierim man ir biznesa garša!"

Zaķis atsteidzās mājās, devās uz savu pagrabiņu un sāka izgatavot krēslu. Strādāja visu vakaru un nakti. Pēc trīs dienām dārza krēsls bija gatavs. Zaķis steidza zvanīt draugam. Pūce atbrauca pie Zaķa, apskatīja krēslu un sacīja: "Zaķi, tev ir talants. Šis ir labākais krēsls, ko esmu redzējis. Cik prasi par šo krēslu?" Zaķis saprata, ka pat nebija domājis par cenu, tāpēc ilgi klusēja. Pūce turpināja: "Ja tevi, draugs, ir atradusi ideja, kas tev neliek mieru ne dienu, ne nakti, tad to ir vērts attīstīt. Es tev palīdzēšu ar padomu, veidojot uzņēmumu un rakstot biznesa plānu."

Vakarā Zaķis un Zaķene pārrunāja sarunu ar Pūci. Zaķene sacīja: "Mana vecmamma vienmēr sacīja, ka tas, kas nemēģina, vakariņās netiek pie gardiem burkāniem. Liksim lietā mūsu uzkrājumus, tavas prasmīgās galdnieka rokas un manas mēbeļu idejas! Pūce mums palīdzēs aprēķināt mūsu galdniecības pakalpojumu izdevumus un produktu cenas. Tiksim galā, lai cik grūti tas nebūtu!"

Tā pagāja vairākas nedēļas un mēneši, kamēr Zaķis kopā ar Zaķeni un Pūci sagatvoja biznesa plānu, izstrādāja pirmās mēbeļu idejas un atrada pirmos klientus. Zaķenes mēbeļu idejas bija elegantas, tās Zaķis ik vakaru izgatavoja. Te tapa krēsls, te skapis, te virtuves galds. No Zaķa galvas lēnām atkāpās bailes no papīriem un nodokļiem.

Ar Pūces padomu un atbalstu melnais dokumentu un nodokļu velns vairs nebija tik draudīgs un pazuda. Zaķis strādāja dienu un nakti, jo klienti augstu novērtēja Zaķa talantu un darba kvalitāti. Zaķa bērni izveidoja reklāmu, Zaķa darbi ceļoja ne tikai uz Kurzemi, Vidzemi un Latgali, bet arī uz Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Norvēģiju un Islandi. Zaķa un Zaķenes vecākais dēls kļuva par galdnieku, vidējie dvīņi par dizaineriem, meita par grāmatvedi, un jaunākā meita par reklāmas speciālisti. Visi kopā stiprināja vecāku radīto uzņēmumu.

Tā pagāja daudzi gadi. Kādu dienu Zaķis apsēdās savā darinātajā klubkrēslā un gribēja lasīt avīzi, tomēr piepeši samulsa, jo pēkšņi galvā atausa diena pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad viņš trokšņa pēc nevarēja palasīt ne rindiņu. Mājās bija klusums, jo bērni jau izauguši un paši savā dzīvē. Zaķene gan joprojām pa virtuvi šiverējās. Zaķis atcerējās savu sarunu ar Zaķeni un nejaušo ideju par savu biznesu. Šobrīd viņu ģimenes uzņēmums "Zaķa Sapnis" ir viņu ikdiena un viņu dzīve. Tikai šobrīd Zaķis saprata, ko Pūce sacīja toreiz pirms daudziem, daudziem gadiem, ka mazas, nejaušas iespējas bieži ir sākums lieliem sasniegumiem!"

Tags

Bizness Pasakas Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form