Šoziem smagākās traumas bērni guvuši, vizinoties no kalna ar pūšļiem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Smagākās traumas šogad gūtas, vizinoties no kalna ar dažādiem piepūšamiem objektiem, stāsta mediķi. Uzziniet, kā visbiežāk gūtas traumas un kas ir ārkārtīgi riskants izklaides veids, kas turklāt aizliegts ar likumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas ir mīts, ka bērniem viss sadzīst viegli

Bērnu slimnīcā pēc šļūkšanas ar pūšļiem šoziem nonāca bērni ar smagām galvas traumām, augšstilbu un apakšstilbu lūzumiem, izmežģītām gūžu locītavām, iekšējo orgānu bojājumiem. Bērnu, kas būtu traumas guvuši, slidojot vai slēpojot, bija salīdzinoši maz, stāsta Uldis Bergmanis, BKUS traumatologs ortopēds.

Daudziem pieaugušajiem maldīgi šķiet, ka nekas jau traks nebūs, ja bērns salauzīs roku vai kāju. Taču tas ir mīts, ka bērniem pēc traumām viss sadzīst tik viegli un ātri kā kaķēniem, norāda Roberts Fūrmanis, anesteziologs, reanimatalogs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts, Latvijas dzīvības glābšanas asociācijas prezidents.

"Pēc jebkuras traumas ir vajadzīgs ilgs atlabšanas periods, kas nevienam nav viegls. Ja, piemēram, pusotru vai divus gadus vecs bērns salauž kāju, viņam pēc tam jāmācās staigāt no jauna," uzsver Fūrmanis.

Smagas sekas uz mūžu

"Uzskatu, ka bērnu traumatismu neizdosies mazināt, kamēr vecākiem nebūs noteikta atbildība un sodi par to, ka viņu bērni neievēro drošības pasākumus. Ir divas konkrētas lietas, kas var mazināt smago traumu daudzumu: ierobežot iespējas bērniem ziemā šļūkt no kalna ar dažādiem piepūšamiem objektiem, ar kuriem tiek attīstīts ļoti liels ātrums un šādi braucamie nav regulējami, vasarā – lēkāt uz batuta. Šīs ir situācijas, kad ne bērns, ne vecāki neko nevar kontrolēt," saka Uldis Bergmanis.

"Trakākais, ko šoziem redzēju – man garām pabrauca mašīna, aiz kuras aptuveni pusotru metru garā virvē piesietās ragaviņās sēdēja bērns. Diemžēl ir pieaugušie, kuri spēj mācīties tikai no savām kļūdām. Viņiem var stāstīt, ka bērns šādi var gūt smagas traumas, ka pēc galvas traumām sekas var būt uz mūžu: kustību traucējumi, paralīze, redzes bojājumi, krampji, bet vai viņi ieklausīsies?" skarbs ir Roberts Fūrmanis. Ārsti atgādina – vizināties aiz braucoša transporta līdzekļa ir likumpārkāpums, kas nopietni apdraud cilvēka drošību un dzīvību.

Pirmajā sniegotajā šī gada nedēļas nogalē 9. un 10. janvārī vien ar dažādām traumām Bērnu slimnīcā tika uzņemti 110 bērni, kas ir divreiz vairāk nekā nedēļas nogalēs pirms ziemai raksturīgu laikapstākļu iestāšanās. Savukārt no 11. līdz 17. janvārim, kad turpinājās brīvlaiks 1. - 4. klašu skolēniem, slimnīcā vērsās kopumā 233 bērni un 38 no visām traumām tika gūtas, vizinoties ar ragaviņām, liecina BKUS apkopotie dati.

Labākais skaidrošanas veids – pašu piemērs

Jāatceras, ka bērnu drošībai ārpus telpām visvairāk jāpievērš uzmanība brīdī, kad, iestājoties siltākam laikam, viņi sāk izmantot dažādus pārvietošanās līdzekļus: velosipēdus, skrejriteņus, žiroskūterus un citus, atgādina mediķi.

"Par drošību ziemas, pavasara, vasaras prieku laikā ir jādomā un jārunā, bet nevajag arī krist otrā galējībā – ja vecāki bērnam pārspīlēti stāstīs par traumu risku, viņam radīsies pretreakcija. Labākais skaidrošanas veids ir pašu piemērs. Ja ir līdzekļi, lai iegādātos sev un bērnam slēpes, velosipēdu, skrituļdēli, tad jābūt naudai, par ko piepirkt atbilstošu ķiveri un citus drošības līdzekļus. Un - tos lietot!" saka Fūrmanis.

Jāatgādina, ka 2020. gada trīs vasaras mēnešos Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tika sasniegts antirekords – vasaras laikā pēc gūtām traumām medicīnisko palīdzību meklēja turpat 6000 bērni, kas bija par 700 vairāk nekā 2019. gadā. No visām bērnu traumām absolūti lielākā daļa jeb 96% ir kritieni, sasitumi u.c.

Tags

Bērnu slimnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam