Foto: Pexels
Pēdējā laikā viena no daudz apspriestām tēmām labklājības jomā – izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA) likumā, kas stāsies spēkā jau šā gada augustā. Podkāsta "Stāvi pie ratiem" speciālizlaidumā autores Lauma Vītola un Elza Lāma tiekas ar "Instagram" projekta "My First Year Too" veidotājām Agru Lieģi-Doležko un Elīnu Brasliņu, lai iezīmētu nianses šajā tēmā.

Sarunā izklāstīts gaidāmo pārmaiņu saturs – otram vecākam nenododamās bērna kopšanas atvaļinājuma daļas ieviešana divu mēnešu apmērā, kā arī plānotā praktiskā realizācija un motivācija. Izmaiņu mērķis ir ne tikai nodrošināt sieviešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, kur grūtnieces un mātes nereti saskaras ar diskrimināciju, bet arī sniegt iespēju vīriešiem pilnvērtīgi piedalīties ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā.

Biežākie dzirdētie pretargumenti iespējai tēviem izmantot nenododamo atvaļinājumu, par kuriem diskutē podkāstā:

  • Krūts barošana. Tomēr zīdīšanas rādītāji Latvijā nekādā veidā neliecina par to, ka sievietes, ja izņems par diviem vai vairāk mēnešiem īsāku BKA, nevarēs barot tik ilgi, cik vēlas – jo šobrīd nebaro ilgi!
  • Sievietei ir tiesības izlemt, kā tiks sadalīts BKA, sieviete var izņemt visu BKA, ja vēlas.
  • Finansiāli neizdevīgi. Vīrs pelna vairāk – ja vīrs dodas BKA, tad ģimenes kopējais budžets cieš vairāk. Pretarguments: kāpēc vīrieši pelna vairāk? Viens no BKA likuma izmaiņu iemesliem ir padarīt tirgu un darba vidi iekļaujošāku, mazināt diskrimināciju pret sievietēm.
  • "Vecis sēdēs mājās divus mēnešus un neko nedarīs, sievietei tāpat būs jāaprūpē bērns, vīrs, māja un vēl jāstrādā..."


Dalībnieces pēta BKA izņemšanas šībrīža tendences Latvijā, kā arī vērš klausītāju uzmanību uz citu valstu pieredzi, kur šādas izmaiņas ieviestas jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, Zviedrijā BKA otram vecākam nenododamā daļa jeb "tēvu kvota" pirmoreiz ieviesta 1995. gadā viena mēneša apmērā, bet jau 2016. gadā palielināta uz trīs mēnešiem. Šobrīd vairāk nekā 90 procenti zviedru tēvu izmanto bērnu kopšanas atvaļinājumu un vidēji izņem četrarpus līdz piecus mēnešus, kas ievērojami pārsniedz obligātos trīs.

Tiek pārrunāti arī pašu dalībnieču ģimenes situācijas, bērnu aprūpes modeļi un personīgie uzskati par gaidāmajām pārmaiņām, kā arī uzskaitīti un atspēkoti visbiežāk dzirdētie pretargumenti. Dalībnieces runā par to, kā sabiedrības diskusijas izgaismojusi problēmas, kuras ar minētā likuma palīdzību plānots risināt, tostarp, izskaust joprojām būtiskās sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības.

Lauma Vītola ir mamma pusotru gadu vecai meitiņai un jauno vecāku podkāstam "Stāvi pie ratiem", kā arī tūliņ atgriezīsies no sava bērnu kopšanas atvaļinājuma darbā satura redaktora amatā izklaides portālā.

Elza Lāma doktorantūras ietvaros pēta mūsdienu mātišķību un tās komunikāciju, un ir mamma diviem bērndārzniekiem.

Agra Lieģe-Doležko ir publiciste, žurnāliste, feministe un gadu un četrus mēnešus vecā Jana mamma. Agra interneta žurnālā "Satori" publicē sleju "9 mēneši" un ir viena no "Instagram" projekta "My First Year Too" radītājām, kurā tiek apkopoti mammu un nu jau nereti arī tētu stāsti par viņu neizskaistinātām pieredzēm bērna dzīves pirmajā gadā.

Elīna Brasliņa ir ilustratore, bērnu grāmatu māksliniece, un divarpus gadus vecās Grētas mamma, kā arī viena no "Instagram" projekta "My First Year Too" radītājām. "My First Year Too" Elīna zīmē mammu – stāstu autoru portretus. "My First Year Too" publicēti arī vairāki stāsti, kurus rakstījuši tēti, kas devušies bērna kopšanas atvaļinājumā.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!