Internetam un modernajām tehnoloģijām vajadzētu kalpot par palīgiem mūsu ikdienā, nevis jārada arvien jauni iemesli pārdzīvojumiem vai jāgrauj cilvēka pašapziņa. Realitāte gan mēdz būt cita, tāpēc "Tele2" rīko sociālo kampaņu #sekosev, kuras mērķis kopā ar dažādiem viedokļu līderiem ir iedrošināt jauniešus sekot saviem mērķiem un nepadoties par spīti negatīvajiem komentāriem digitālajā vidē.
Kā liecina kampaņas #sekosev ietvaros veiktais pētījums, teju puse aptaujāto visās vecuma grupās no 18 līdz 55 gadiem (47%) ir saņēmuši negatīvus komentārus, savukārt jauniešu vidū (no 18 līdz 25 gadiem) šis īpatsvars ir vēl lielāks, jo negatīvos komentārus ir saņēmuši vairāk nekā puse – 54%.
"Jau de facto jaunietis ir gana nepārliecināts, viņa personība un psihe turpina vēl tikai attīstīties, tādēļ viņš ir pakļauts daudz asākai kritikas ietekmei. Ja fonā jau ir citi stresori – veselības problēmas, problēmas ģimenē, vardarbība, tad komentāri digitālā vidē viņu var sasvārstīt vēl vairāk. Esot aktīviem sociālajos tīklos, risks saņemt negatīvos komentārus, kas ir papildu stresors, ir milzīgs. Problēma ir tā, ka jaunieši tam nav mentāli gatavi. Ideālā gadījumā viņi atrod veidu, kā no negatīvajiem komentāriem distancēties, bet tie, kas pakļaujas spiedienam, arī var atteikties no savas pārliecības, hobija, nākotnes izglītības izvēles tikai tāpēc, ka kāds teica, ka tā nevajag," norāda Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs.
To apstiprina arī aptaujas dati. Proti, vairāk nekā puse jauniešu (54%) arī uzskata, ka negatīvajiem komentāriem ir ietekme uz lēmumiem un tālāko rīcību, bet gandrīz puse no jauniešiem (44%) ir pārtraukuši darīt to, par ko ir saņēmuši negatīvus komentārus. Kā biežākās sajūtas, ko rada negatīvi komentāri, jaunieši min sliktu garastāvokli (61%), mazvērtības sajūtu (39%) un stresu (29%).
Kopumā aptaujātie visās vecuma grupās uzskata, ka biežākās tēmas, par ko tiek saņemti negatīvie komentāri, ir politiskā pārliecība (49%), izskats (47%) un seksuālā orientācija (40%). Savukārt jaunieši uzskata, ka visvairāk negatīvos komentārus izpelnās par izskatu (61%), kam seko seksuālā orientācija (52%), politiskā pārliecība (51%) un reliģiskā pārliecība (30%). Visbiežāk šī kritika tiek saņemta tādās platformās kā "Facebook", "YouTube" un "Instagram".
Kā atzīst sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, mūsdienu digitālā vide fundamentāli neko nav mainījusi, jo arī iepriekš vēsturiski ir notikusi aprunāšana un kritizēšana: "Manuprāt, lielākā problēma, kas valda šodien, ir aprunāšana un kritizēšana ārpus konteksta. Iepriekš – pirms interneta ērā – faktiski neaprunāja nepazīstamus cilvēkus. Vai arī, ja aprunāja, tad svešiniekiem bija vienalga, jo viņi nekad par to neuzzināja. Taču šobrīd daudzi kritizētāji var ērti uzbrukt ikvienam un darīt to anonīmi, vispār neko vairāk par konkrēto cilvēku nezinot. Turklāt cilvēkiem patīk sodīt citus – šajā gadījumā asi komentējot par kaut kādu normu pārkāpšanu. Jautājums, protams, cik šis sods jeb komentārs ir relevants."
Ir novērojama tendence, ka sievietes un jauniešus negatīvie komentāri ietekmē vairāk – tie rada stresu un mazvērtības sajūtu, kā arī ietekmē tālāko lēmumu pieņemšanu un rīcību.
Sociālās kampaņas #sekosev ietvaros "Tele2" arīdzan sadarbojas ar sabiedrībā plaši zināmiem viedokļu līderiem, kuri paši uz savas ādas "izbaudījuši" anonīmo interneta komentētāju zākāšanos par viņu izskatu, aktivitātēm u.c. Iedvesmojošos un atklātos video savā pieredzē dalās Jānis Krīvēns jeb @Krivenchy, Beāte Bērziņa jeb @betabeidz, Samanta Tīna, Indra Salceviča un Arstarulsmirus.
"Cilvēkiem, kas raksta negatīvus komentārus, ir pārāk daudz brīvā laika, un viņiem kaut kas sirsniņā sāp. Es neesmu satikusi nevienu cilvēku, kurš būtu tik stiprs un tik drosmīgs, un varētu turpināt darīt savu lietu, ja viņam tikai d****u virsū. Šādu komentāru dēļ man ir bijis jāšaubās par to, ko es daru. Es esmu nepašpārliecināts cilvēks, es nevaru to slēpt! Man sāp visi tie negatīvie komentāri! Man vienkārši ir jāiemācās viņus nelasīt."
Kā pauž Artūrs Miksons,, tad komentētāja izteiktā kritika bieži vien nav par šo cilvēku, kuru viņš kritizē. "Tā ir varas pozīcijas demonstrēšana, pašapliecināšanās, jo bieži vien šie kritizētāji ir nesaprasti un neatbalstīti savā tuvinieku pulkā, ģimenēs. Tas nozīmē, ka trigeris jeb kairinātājs, kādēļ šis cilvēks izsaka vai raksta negatīvu komentāru, slēpjas kaut kur citur un negatīvais komentārs ir tikai tā ārējā izpausme."
Tas, ka dzīvo citā pilsētā vai valstī, ne tevi pazīst un ne tevi zina. Ir jābūt kontaktam ar realitāti, lai neuztvertu šos interneta komentārus personīgi. (..) Tiem bieži vien var nebūt saistība ar cilvēku, par kuru tie tiek rakstīti."
