Bērns un šķirti vecāki – tas, protams, nav labākais ģimenes modelis, bet diemžēl dzīvē tā mēdz notikt. Ja pieaugušie nespēj mierīgā ceļā vienoties par to, pie kā bērns dzīvos, cik bieži varēs tikties ar otru no vecākiem, talkā nāk atbildīgās institūcijas, taču nereti ar to pieņemtie lēmumi netiek pildīti. Šāda situācija radusies kādai mammai, kuras dēls dzīvo pie tēva, bet par to plašāk lasi šajā rakstā.
Portāla "Cālis" forumā patlaban ir iespēja uzdot jautājumus par ģimenes tiesībām juristei Ievai Dinsbergai, bet – tā kā šādu strīdu situāciju ir gana daudzās ģimenēs, piedāvājam ar šiem jautājumiem un atbildēt iepazīties arī plašākam cilvēku lokam.
"Labdien. Man ir situācija šāda: bērna tēvs paņēma bērnu ar varu un neļauj ar viņu satikties. Viņš caur tiesu pieprasīja uzturlīdzekļus bērnam. Un tiesa viņa prasību apmierināja, turklāt vēl pieprasīja atmaksāt viņa advokāta izdevumus. Kopā 1006 eiro. Es savukārt caur tiesu pieprasīju saskarsmes tiesības. Un arī šo prasību tiesa apmierināja, bet dzīvē saskarsmi realizēt nav iespējams.
Bērna tēvs ar bērnu dzīvo bāriņtiesas vietnieces dzīvoklī. Bāriņtiesa nav ņēmusi vērā nekādus manus iebildumus. Esmu rakstījusi viņiem gan par vardarbību pret bērnu, gan par citiem pārkāpumiem bērna audzināšanā.
Bērna tēvs divas reizes ir bijis cietumā, lietojis narkotikas, ir parādā valstij 50 000 eiro par uzturlīdzekļu nemaksāšanu savas bijušās sievas bērniem, uz vienu gadu viņam bija atņemtas tēva tiesības par vardarbību pret bērniem. Ne bāriņtiesa, ne tiesa nav pieprasījusi veikt šī cilvēka psiholoģisko ekspertīzi. Cīnos jau vairākus gadus, bet nekādu rezultātu.
Strādāju par minimālo algu, visu, ko var pārdot, esmu pārdevusi. Pati ar 12 gadus veco meitu dzīvojam pusbadā.
Mūsu pilsēta ir maza, un visi atbildīgie darbinieki ir pazīstami savā starpā. Lai samaksātu uzturlīdzekļus, devos strādāt uz Rīgu. Sākumā maksāju labprātīgi visu savu algu. Rezultātā – nevarēju samaksāt visus pārējos komunālos maksājumus. Strādāju par minimālo algu, visu, ko var pārdot, esmu pārdevusi. Pati ar 12 gadus veco meitu dzīvojam pusbadā. Meita vairs nevar apmeklēt pulciņus, jo nevaru samaksāt, bankas karte ir nobloķēta, no darba algas tagad ieturēs parādu, un vēl – tiesu izpildītāji grib atņemt dzīvokli. Ko man darīt?
Es godīgi gribu strādāt Latvijā. Man patīk mans darbs, kas nav viegls, bet ir vajadzīgs cilvēkiem. Es negribu braukt projām, jo mīlu šo zemi. Mans vectēvs atdeva dzīvību par brīvu Latviju. Es gribu audzināt savus bērnus pati.
Lai noalgotu labu advokātu, man nav naudas. Vai tiešām neko nevar darīt? Manam dēlam šobrīd ir astoņi gadi, viņš ir pilnīgi noskaņots pret mani. Jo ilgāk viņš atradīsies pie tēva, jo mazākas iespējas, ka viņš būs normāls cilvēks un Latvijas pilsonis. Ļoti lūdzu palīdzēt!"
Situāciju skaidro juriste Ieva Dinsberga:
"Labdien. Izlasot jūsu rakstīto, jāsecina , ka uz doto brīdi ir spēkā stājušies tiesu nolēmumi par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu un uzturlīdzekļiem bērna uzturēšanai. Vienlaikus jāpiebilst, ka uzturlīdzekļus jums jāmaksā, jo ar bērnu kopā nedzīvojat, lai cik skarbi tas arī neizklausītos. Savukārt savas pretenzijas, tajā skaitā savu viedokli par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, jums bija iespējams izteikt gan bāriņtiesas sēdēs, tiesā, gan bija iespējams izmantot savas procesuālās tiesības tiesas nolēmumus pārsūdzēt.
Varbūt izklausos ne pārāk iejūtīga, bet uz šāda veida jautājumiem nevēlos raudzīties no emocionālās puses. Diemžēl emocionālā puse ir jānošķir un uz apstākļiem man jāraugās no likumiskās puses. Emocionāli, protams, jūs saprotu. Taču, raugoties no likumiskās puses, jūs savas tiesības, cīnīties par šiem jautājumiem, pieļauju, neesat izmantojusi pilnībā.
Nav skaidrs, ar kādiem apstākļiem tiesa pamatojusi savu nolēmumu par saskarsmes tiesību izmantošanu, ja nevarat to realizēt. Tāpat jūsu rīcībā noteikti ir virkne procesuālo dokumentu (iesniegumi, pieteikumi, atzinumi, sarunu protokoli, dzīvesvietas apsekošanas akti, lūgumi, papildinājumi u.c.), kurus redzot, būtu iespējams vairāk izprast un komentēt jūsu situāciju. Vēršu jūsu uzmanību, ka katram šim dokumentam ir nozīme lietas izskatīšanā un objektīva lēmuma pieņemšanā. Nevaru komentēt jūsu teikto: "Bāriņtiesa nav ņēmusi vērā nekādus manus iebildumus. Esmu rakstījusi viņiem gan par vardarbību pret bērnu, gan par citiem pārkāpumiem bērna audzināšanā. Bērna tēvs divas reizes ir bijis cietumā, lietojis narkotikas, ir parādā valstij 50 000 eiro par uzturlīdzekļu nemaksāšanu savas bijušās sievas bērniem, uz vienu gadu viņam bija atņemtas tēva tiesības par vardarbību pret bērniem", jo uzskatu, ka šādu informāciju bāriņtiesa nevarēja atstāt bez ievērības.
Bāriņtiesa, visticamāk, izvērtēja apstākļu kopumu un jūs par to informēja. No pieredzes varu teikt, ka bāriņtiesa, saņemot informāciju par iespējamu vardarbību pret bērnu, tūlīt veic apstākļu pārbaudi ģimenē. Diemžēl manā rīcībā nav neviena dokumenta, lai izdarītu secinājumus par to, vai bāriņtiesas darbības ir bijušas pretlikumīgas un pretējas bērna interesēm.
Šobrīd jūs varat nekavējoties vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu par to, ka nav iespēju savu dēlu satikt, un dēls tiek noskaņots pret jums. Bāriņtiesa bez ievērības nevar un nedrīkst atstāt jūsu iesniegumu."
