Trīnīšu tētis Ēriks Bauers: bērni ir jāradina pie darba un disciplīnas
Foto: Privātais arhīvs

"Panikas nebija... Tikai pārsteigums," tā par ziņu, kas saņemta no sievas par to, ka gaidāmi trīnīši, saka Ēriks Bauers, florbolists, sieviešu florbola komandas "Lekrings" Cēsīs treneris un Amatas novada sporta pasākumu organizators. Šī ziņa no ginekologa kabineta, kurā sieva bija viena pati, jau tāda pasena, nu jau trīņiem – Emīlam, Artūram un Kristapam – ir trīsarpus gadi, nu jau puikas lieli – bērndārznieki!

Cik ātri vai lēnām, cik viegli vai grūtāk paskrējuši gadi, kopš abi ar Maiju gaidīja it kā vienu mazulīti, Tēva dienai veltītā sarunā stāsta Ēriks. Viņam ir gana daudz secinājumu gan par bērnu audzināšanu, gan sabiedrībā pārspīlēto viedokli – lai nolemtu par labu bērna ienākšanai ģimenē, nepieciešams tik un tik daudz naudas... Neesot tik traki, turklāt pēdējos gados arī valsts nākusi pretim daudzbērnu ģimenēm, piedāvājot dažādas atlaides. Tiesa, tiesa, Latvijai vēl esot tāls ceļš ejams līdz citās valstīs pieejamām atbalsta formām, taču bērnu, tostarp trīnīšu, laišana pasaulē nav nekāda neiespējamā misija finansiālā aspektā.

Kā viens otrā "saskatījās" florbola tiesnesis un sporta menedžere

Ēriks ar sievu Maiju Zēmeli-Baueri apprecējās 2015. gada rudenī, bet trīnīšu puikas pasaulē nāca 2016. gada februārī. Lai gan abi bijuši pazīstami jau augstskolas laikā, kad studēja Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā, toreiz līdz mīlas stāstam nenonāca. Viens otru pamanīja laikā, kad Ēriks tiesāja florbola spēles, bet Maija darbojās kā Latvijas sieviešu izlases florbolā menedžere. Arī Maija aktīvi sportoja, spēlējot sieviešu florbola komandā "Lekrings", bet Ēriks bija viņas treneris. Toreiz daudz sanācis braukāt kopā pa sacensībām, kur abi arī satuvinājās. To laiku Ēriks atminas kā ļoti patīkamu – romantika, abiem daudz laika, ko veltīt tikai otram... Nē, nē, tas gan nav jāuztver tā, ka abi skumst pēc tā laika, jo tagad mazie traucē divvientulības idillei. Gluži pretēji – abi ļoti vēlējās bērniņu, ja reiz trīs vienā reizē – lieliski. Tomēr Ēriks vairākkārt uzsver, cik svarīgi ir atrast laiku pabūšanai tikai divatā. Viņi ļoti cenšoties nodalīt, kad ir tētis un mamma, bet kad vīrs un sieva. "Ir ļoti svarīgi atrast laiku, ko simtprocentīgi veltām tikai sev, viens otram. Pie bērniem tad paliek mana vai sievas mamma. Turpretim, kad ir kādi ģimenes vai bērnu pasākumi, dodamies visi kopā. Tad esam tētis un mamma," stāsta Ēriks.

Trīnīšu tētis Ēriks Bauers: bērni ir jāradina pie darba un disciplīnas
Foto: Privātais arhīvs

Bieži dzirdēti stāsti par to, cik apjukuši mēdz būt vīrieši, uzzinot, ka pēc deviņiem mēnešiem būs tēva lomā. Ēriks vēsti, ka būs tētis, jau gaidījis. Abi gaidījuši. "Mēs jau zinājām, ka pieteicies mazulis. Taču tai reizē, kad ārsts paziņoja par gaidāmajiem trīnīšiem, es nebiju klāt. Maija viena bija devusies pie ārsta. Panikas pēc šādas ziņas saņemšanas nebija, taču pārsteigums gan. Tad jau bija jāsāk domāt... Mums jau tie bija pirmdzimtie, tu jau nezini, ko gaidīt... Pēc ziņas par trīnīšiem ik pēc divām nedēļām braucām uz Rīgu, lai kontrolētu, kā klājas mūsu mazuļiem," atminas Ēriks.

Viņi ir ieradušies – režīms un disciplīna jau no pirmajām dienām

Sievai grūtniecība noritējusi normāli, pat puncis, gaidot trīnīšus, nav bijis nemaz tik liels. Kā smej Ēriks, citām ar dvīņiem redzēts daudz lielāks. Maija ar trīnīšiem puncī nostaigājusi visu atļauto maksimālo laiku, kas pieļaujams trīņu grūtniecībā, – līdz astotajam mēnesim, kad arī ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību visi trīs puikas ieraudzīja lielo pasauli un savus vecākus. 2100, 1800 un 1900 gramus smagie brašuļi bija ieradušies jaunajā ģimenē. Tiesa, kā jau tas parasti notiek ar jaundzimušajiem, arī trīnīši pēc piedzimšanas nedaudz zaudēja svaru, bet tad visai aši to atkal "pieaudzēja", un jau pēc slimnīcā pavadītām 10 dienām daudzbērnu ģimene devās uz mājām. "Mums jau nemaz nebija daudz laika gulēt slimnīcā, bija visādi pasākumi paredzēti, florbols," smejas Ēriks, atzīstot, ka nekādu baiļu par to, vai tiks galā ar trim mazuļiem, nav bijis. Tiesa, sākumā bijis bail dēliņus ņemt rokās, jo šādas pieredzes jau nebija. Tomēr viss noritējis pavisam dabiski.

Trīnīšu tētis Ēriks Bauers: bērni ir jāradina pie darba un disciplīnas
Foto: Privātais arhīvs
Sabiedrībā ir tāds pārspīlēts skatījums par to, cik tev jāpelna, lai varētu atļauties bērnu. Nu nav tik traki Ēriks Bauers

"Mums jau pateica, ka bez režīma būs grūti, tāpēc uzreiz to ieviesām, lai visi reizē mostos, reizē ēstu. Disciplīna bija jāuztur kopš viņu dzimšanas, jo, ja sāksies piekāpšanās, izdabāšana, galā netiksim. Tāpat jau viņi trīs reizes naktī modās, lai ēstu. Ja vēl visi autiņbiksītes piestrādā tā, ka viss apģērbs un gultas veļa jāmaina... Es tajā laikā arī paralēli strādāju... Viegli nebija, īpaši periodā, kad nāca zobi," atminas Ēriks. Visgrūtākais periods mazuļu aprūpē bijis, tuvojoties gada vecumam, kad jau sākotnējās enerģijas rezerves bija diezgan patukšotas. Taču Ēriks centies iespēju robežās strādāt no mājām, bet sporta pasākumi brīvdienās netika atcelti, tāpēc iespēju robežās ģimenei palīdzējusi gan Ērika mamma, kas dzīvojot netālu, gan Maijas mamma braukusi no Valmieras. Tomēr ikdienā tikuši galā pašu spēkiem. "Bija laiks, kad paēst siltu ēdienu bija ekstra. Bet, ja mums ar sievu bija jāizvēlas – doties ciemos vai pagulēt, izvēlējāmies miegu."

Source

Cālis.lv

Tags

Cilvēkstāsti Daudzbērnu ģimene Florbols Lasāmgabali Tēva diena Tēvs Trīnīši Grūtniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form