Foto: Shutterstock

"Mamma mani ir nomocījusi. Pa 30 zvaniem un jautājumiem dienas laikā! Tu paēdi? Bet ko tu ēdi? Tev cepure ir? Ārā taču ir auksti! Neaizsēdies pārāk vēlu pie datora," satraukti žēlojas Natālija.

Neraugoties uz to, ka sievietei jau pie 30, viņa bieži nervozē, kad sarunājas ar māti, mēdz demonstratīvi pārtraukt sarunu pa tālruni. Mamma pēc tam pārzvana 10 reizes, un viss beidzas ar skandālu. Šāda situācija no pacietības izved abas puses.

"Par kādu cepuri var runāt, ja man frizūra izmaksājusi dārgu naudu!? Un ko vispār viņa var man diktēt, ja pat īsziņas neprot uzrakstīt? Viņai nav saprašanas par šo dzīvi, jo agrāk taču viss bija pavisam citādāk!," emocionāli turpina sieviete.

Varbūt tava mamma uzdod citus jautājumus? Bet tu vienalga satraucies, jo jūties kā pusaudzis? Dusmojies, mēģini paskaidrot, nolikt robežas. Bet uz taviem nožēlojamiem mēģinājumiem atkarot pieauguša cilvēka statusu un piespiest mammu ievērot tavu "personīgo telpu", viņa reaģē ar patiesu aizvainojumu un neizpratni.

Ko darīt, ja mamma pastāvīgi aptekalē jau pieaugušu bērnu? Par to portālam "Letidor" stāsta psiholoģe, vairāku grāmatu autore Olga Jurkovskaja.

Tātad, mums ir uzdevums, kurā:

  • Mamma ir aizvainota un jūtas nenovērtēta;
  • Pieaugušais bērns uzskata, ka viņu neciena un viņam neuzticas;
  • Abas puses tā visa rezultātā saskaras ar izskaidrošanos, kurš ko ir pelnījis.

Kurš patiesībā ir vainojams? Kur ir problēmas iemesls? Un kā pāriet citā līmenī attiecībās ar vecākiem?

Kā tiek galā citi: mācāmies no bagātajiem un veiksmīgajiem

Foto: Shutterstock

Psiholoģe pieļauj, ka daudzi ir skatījušies populāro seriālu "Laba sieva" ("The Good Wife"). Tajā ilustrēta principiāli cita vecāku padomu uztvere.

Viens no galvenajiem ainiņas varoņiem – veiksmīgs uzņēmējs, turīgs cilvēks un vispār pa dzīvi veiksminieks – regulāri sarunājas ar mammu pa tālruni. Viņa, starp citu, uzdod viņam tos pašus "stulbos" jautājumus par šallīti, cepuri, pusdienām un daudz ko citu. Kā viņš reaģē?

Seriāls nav komēdija, tādēļ vīrietis nedauza kājas, nebola acis un neizšķaida mobilo tālruni pret sienu. Viņš mierīgi noklausās mātes padomus. Runā ar viņu maigi un ar cieņu .Nestrīdas. Un viņam absolūti ir nospļauties, ko par viņu padomās kolēģi, partneri vai padotie. Viņš mīl savu māti.

Varētu šķist, viņš taču varētu "atkratīties". Jo Pīters Floriks nepavisam nav lupata un nesēdēs zem tupeles. Turklāt veiksmīgam politiķim neko nemaksā mierīgi atbildēt mammai, ka viņš ir silti apģērbies, ka viņš šorīt ir pabrokastojis un ka viņam viss ir labi. Virtuālais kronis no viņa galvas nenokritīs. Tāpēc, ka tā vienkārši nav attiecībā pret māti!

Pavēro, kā ar vecākiem komunicē citas veiksmīgas personas. Visticamāk, tu ieraudzīsi sarežģītu ainiņu. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi ātri skries mājās pēc šallītes, tāpēc, ka tā teikusi mamma. Vai visu dienu staipīs līdzi lietussargu, ja māte televīzijā būs dzirdējusi, ka gaidāms lietus. Un neliksies gulēt pēc pārraides "Arlabunakti, mazulīt!".

Nē, viņi dzīvo savu dzīvi. Vienkārši atzīst mātes tiesības rūpēties par viņiem un šādā dīvainā veidā izrādīt savu uzmanību.

Kāpēc uz mammas piesiešanos viņi reaģē citādāk

Foto: Shutterstock

Šādi cilvēki tāpēc arī ir tik labi sabiedrības acīs, ka pieņem ģimenes hierarhiju. Viņi neuzskata par pazemojumu nokāpt no Olimpa, lai pateiktu: "Jā, mammu, paēdu, šallīti uzliku, visu izdarīju". Un ar pašcieņu nekas nenotiks. Pateici: "Jā, jā, jā".

Piekriti – un visu izdarīji pa savam. Tā arī ir pazīstamā hierarhija. Cieņas izrādīšana tam, kurš tevi laidis pasaulē, norāda psiholoģe.

Piemēram, Pīters no seriāla "Laba sieva" vienkārši zina, ko nozīmē šāda hierarhija attiecībās. Lūk, arī viss! Un šo hierarhiju uzskata par neapšaubāmu un pamatotu. Tādu, kas neprasa nekādus argumentus.

Kādēļ cienījams, sabiedrībā sevi realizējis cilvēks tā reaģē? Par ko viņš šajā brīdī visvairāk rūpējas? Lūk, par ko: lai mamma nepārdzīvotu, neskalotu viņam smadzenes, neliktos slimnīcā un nesarīkotu viņam jautru dzīvi.

Viņš necenšas iespējami ātrāk pabeigt sarunu. Citādāk izdarītu tā, kā lielākā daļa. Izdomātu atrunas šādā stilā: "Telefons izlādējās", "Esmu sapulcē", "Mamma, signāls zūd, esmu tunelī", – tam fantāzijas nepietrūkst.

Mammai, tieši tāpēc, ka viņa ir mamma, ir tiesības uztraukties, pārdzīvot, rūpēties, kontrolēt, izteikt kādus lūgumus, uzsver psiholoģe.

Tas sit pa tavu pašcieņu? Un tu tagad vēlies paziņot: "Nav viņai šādu tiesību?"

Kādēļ pieaugušajiem hierarhijas pieņemšana nav izaicinājums

Foto: Shutterstock

Vārda vecāki izcelsme sevī nes vēstījumu – kopība, liela ģimene, kur vecākie rūpējas par jaunākajiem. Bet jaunākie – pieņem šīs rūpes. Pat ja viņi jau audzina paši savus bērnus, viņiem ir sirmi mati un izkrituši zobi. Ja abstrahējas no personīgām emocijām un nedomā par kaitinošo mammu, piekritīsi, ka tas ir loģiski.

Bet tagad apstājies uz sekundi un padomā:

Kā tu plāno audzināt savus bērnus, ja neatzīsti tiesības, ka tavi vecāki tev sniedz padomus?

Sekojot tavai loģikai, tavam bērnam ir tiesības sanervozēties, krist uz grīdas histērijā, kad tu centīsies par viņu rūpēties. Tev vēl joprojām šķiet taisnīga tava nicinošā attieksme mammas virzienā?

Kā tava hierarhijas pieņemšana ietekmēs vecākus

Kopumā – nekā. Jā, un vispār, tam arī nav jānotiek. Ģimenes hierarhijas pieņemšanai ir jāietekmē tevi, jāizmaina tava domāšana un attieksme pret šo jautājumu.

Vecāki var būt dažādi: muļķīgi, neizglītoti, sociāli, tavā skatījumā, nepiemēroti. Viņi nav ideāli. Bet hierarhija attiecībās – tā ir realitāte.

Fakts, kas ir jāpieņem. Kamēr tu to noliedz, tā tad mūžam arī paliks cīņa un pretrunas. Kam tu nodari sliktāk?

Kādēļ tev vajadzētu atzīt ģimenes hierarhiju

Foto: PantherMedia/Scanpix

Nokaitinājums, hierarhijas nepieņemšana un dusmas kā atbilde uz rūpēm – tipiska pusaudža pozīcija. Atceries sevi 13 gadu vecumā un stāstu par bēdīgi slaveno cepuri. Mamma piespieda to nēsāt. Tev tas krita uz nerviem un tu to rāvi nost no galvas jau tūliņ aiz mājas stūra.
Kas tev to lika darīt? Atceries? Bet kas piespieda mammu, neraugoties uz taviem iebildumiem, uzstāt uz cepures uzlikšanu? Tikai rūpes. Viņa par tevi rūpējās – kā vecākais dzimtā par jaunāko. Kā daudz pieredzējušās par mazāk pieredzējušu. Un nepavisam viņa nevēlējās, lai par tevi smietos tieši tādi paši neapmierinātie vienaudži.

Bet tagad padomā, vai Natālija (sieviete, ko pieminējām sākumā) tev neatgādina tādu karojošu pusaudzi?

Visi simptomi ir kā uz delnas:

  • Vēlas, lai kas arī nenotiktu, mātei pierādīt, ka viņa jau ir pieaugusi;
  • Pati nezina, kā labāk, un itin nemaz negaida rūpes un uzmanību;
  • Mātes rūpes uztver kā draudus savam "pieaugušā statusam" starp vienaudžiem.

Jā, pusaudzim 13 gadu vecumā tas ir piedodami – viņš nesaprot, ko mamma vēlas, kā labāk.

Bet mēs visi taču esam pieauguši un spējīgi pārstāt krist histērijā. Bet galvenais – novērtēt mammas rīcību no paša dzīves pieredzes pozīcijas, norāda psiholoģe.

Iespējams, tava mamma arī neuzvedas kā pieaudzis cilvēks. Un arī no malas atgādina karojošu pusaudzi, kurš uz sveša rēķina vēlas nodemonstrēt savu svarīgumu, eksperta zināšanas… Tikai mammu pārveidot gan tu nevari. Jā, un tev arī nav tādu tiesību. Viņa ir patstāvīgs cilvēks. Viņai, tāpat kā tev, ir tiesības izlemt, kādai būt un kā uzvesties.

Tomēr mēs varam savā galvā kaut ko pārlikt un mainīt attieksmi pret vecākiem – atzīt pilnībā acīmredzami hierarhiju.

Iekšējās pārmaiņas viennozīmīgi atsauksies uz jūsu sarunas toni un uzvedības manierēm. Pakāpeniski arī mamma pieņems jaunos spēles noteikumus un iemācīsies izrādīt savas rūpes tev daudz pieņemamākā veidā, ir pārliecināta psiholoģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!