Parakstu vākšanas mērķis ir samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem nav vidējās izglītības, tādejādi sekmējot kopējo tautsaimniecības attīstību. Iniciatīvas autori norāda, ka šobrīd lielai daļai sabiedrības iespēja iegūt vidējo izglītību eksistē vien "uz papīra", nevis realitātē.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10 procenti sieviešu un gandrīz 20 procenti vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Ir ir skaidrs, ka cilvēki šajā vecumā nedosies atpakaļ uz skolu, lai katru dienu sēdētu skolas solā, tāpēc ir nepieciešami alternatīvi risinājumi. Lai gan ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības pieejamību.
Iniciatīvas autori vēlas vērst uzmanību tai sabiedrības daļai, kura dažādu iemeslu dēļ nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā – tie ir cilvēki ar veselības problēmām, sportisti un citi talantīgi jaunieši, kuri treniņu vai koncertu grafiku dēļ nevar regulāri apmeklēt skolu, tie ir pieauguši cilvēki, kuri savulaik pametuši skolu, bet vēlāk sapratuši, ka vēlas būt konkurētspējīgāki darba tirgū un iegūt vidējo izglītību, tie ir jaunieši, kuri dzīvo ārzemēs, vai kuriem līdz skolai jāmēro pārāk tāls ceļš un tamlīdzīgi. Iniciatīvas autori prognozē, ka, samazinoties skolu skaitam, attālākajos reģionos šī problēma nākotnē tikai saasināsies.
"Vidējo izglītību ieguvušajiem būs iespēja iegūt labāk atalgotus darbus, kā arī turpināt izglītoties. Tas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt mazkvalificētu darbu. Ja runājam par jauniešiem, kuri veselības problēmu dēļ nevar doties uz skolu, tad izglītības iegūšana sekmētu viņu konkurētspēju darba tirgū, jo mūsdienās vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī attālināti, tāpat arī augstāko izglītību, kā arī ir virkne darba vietu, kurās var strādāt, neizejot no mājas. Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmē papildus ienākumus, ne tikai no šo cilvēku nodokļiem, bet arī no tām finansēm, ko viņi "iepludinās" pašmāju ekonomikā," uzsver Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Iniciatīvas mērķis ir ar iedzīvotāju atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu apzināt iemeslus, kas kavē vidējās izglītības apguvi, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājam, kam vēl nav vidējās izglītības, sniegt informāciju par viņu iespējām, motivēt un arī atbalstīt strādājošos iedzīvotājus (25-34 gadu vecumā un vecākus), kuri atsāk mācības, apvienojot to ar darbu un ģimeni. Tāpat mērķis ir vērst uzmanību uz tālmācības iespējām, lai šīs izglītības ieguves veids nebūtu tikai definīcija Izglītības likumā.
