Vai bērns drīkst gavēt: dietoloģes viedoklis
Foto: Shutterstock

Kādam jau sācies, kādam tas sāksies 1. martā – Lielais gavēnis. Daudzās ģimenēs gavēs ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Ko par to saka dietoloģe, vai ierobežojumi ēšanā bērna organismam nevar nodarīt kaitējumu?

Ārste-dietoloģe Elēna Tihomirova "Detimail" atzīst, ka pēdējā laikā bieži no jaunajām mammām dzirdot: "Pamēģināšu gavēt. Varbūt notievēšu." Ārste nevēlas kritizēt šo tēžu divējādās puses, tikai vēlas izteikt savas domas kā profesionāle. "Gavēnis – tā nav diēta un nepavisam ne veids, kā nomest liekos kilogramus. Tas neder kā pastāvīgas ēšanas sistēmas elements, un manā skatījumā, neder augoša bērna organismam," tā uzskata dietoloģe. Savukārt par to, kā pieaugušajiem sagatavot organismu gavēnim, lasi šeit.

Dzelzs un olbaltumvielu trūkums

Olbaltumvielas bērna organismam ir galēji nepieciešamas. Gaļu, zivis, olas un piena produktus ir neiespējami aizstāt ar augu valsts pārtikas produktiem. Pat tās 40 dienas, kamēr ilgst gavēnis, bērnam var rasties anēmija un vielmaiņas traucējumi. Turklāt no dzīvnieku izcelsmes produktu taukiem organisms izstrādā hormonus. Dzīvnieku tauku trūkums vai atteikšanās no tiem pusaudža vecuma bērniem var radīt hormonālus traucējumus un pat amenoreju (menstruāciju trūkums). Arī dzelzs organismā nokļūst galvenokārt no gaļas produktiem.

Pārēšanās un atkarība no ogļhidrātiem

Olbaltumvielas, kas organismā nokļūst ar dzīvnieku valsts produktiem, uz ilgu laiku rada sāta sajūtu. Ja tos no ēdienkartes izslēdz, bērns nemitīgi var gribēt ēst, un tas, savukārt, nozīmē, ka viņš var censties bada sajūtu likvidēt ar "ātrajiem" ogļhidrātiem. Cepti kartupeļi un makaroni – it kā normāls ēdiens, tomēr tas ir visai tālu no tā, kas bērnam būtu nepieciešams. Mēneša laikā pilnīgi mierīgi bērnam var izveidoties vēlme pastāvīgi kaut ko ēst, un no šī ieraduma būs visai grūti atteikties. Un tieši tas pats ir ieradumu badu kliedēt ar "ātrajiem" ogļhidrātiem.

Liekas kalorijas un ķīmiskas vielas

"Bieži redzu, ka lielveikalos vecāki parastu produktu vietā izvēlas tā dēvētos liesos. To sastāvā nav dzīvnieku valsts tauku, toties ir augu tauki – visbiežāk palmu vai rapšu eļļa. Turklāt tā ir gandrīz divas reizes kalorijām bagātāka nekā sviests, un šo produktu vērtība ir visai apšaubāma. Lai saglabātu garšu liesajiem jeb diētiskajiem produktiem, daudzi ražotāji papildus tiem pievieno ķīmiskas vielas, proti, garšas pastiprinātājus. Kas tavā skatījumā ir labāks veselībai – olas vai ķīmiskie aizstājēji?" retoriski vaicā un rosina aizdomāties dietoloģe.

Speciāliste mudina: "Ja tomēr tu uzskati, ka bērnu šajā laikā vajadzētu ierobežot ēšanas lietās, tad labāk uz to laiku pārstāj viņam pirkt konfektes un saldinātos gāzētos dzērienus."

Par to, kādēļ bērniem nevajadzētu atturēties no gaļas un piena produktu ēšanas, lasi arī šeit, kur uztura speciāliste Liene Sondore uzskaita visus plusus un mīnusus dažādām populārām diētām.

Source

Cālis.lv

Tags

Diēta Gavēnis Pilnvērtīgs uzturs Dzelzs organismā
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form