"Labdien! Bērna tēva dzīvesbiedre izvietoja mūsu bērna fotoattēlu feisbukā. Uz lūgumiem izņemt foto atbild noliedzoši. Bērna tēvs uzskata, ka pietiek tikai ar viena vecāka piekrišanu. Kā man rīkoties šajā situācijā?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša"(LV) portāla "E konsultāciju" sadaļā vaicā mamma Viktorija.
Atbildi LV portālā sniedz juriste Inga Rjabčikova: "Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā ir noteikti bērna tiesību aizsardzības principi, tādi kā:
- tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras;
- darbība vai bezdarbība, kuras dēļ netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimālajiem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Tāpat šī likuma 9. pantā ir noteikts: "Bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību."
Likuma 13. pantā ir noteiktas bērna brīvības:
- bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērna reliģisko piederību nosaka vecāki;
- bērnam ir tiesības uz biedrošanās brīvību tiktāl, ciktāl tas neapdraud viņa veselību un dzīvību;
- bērnam ir tiesības piedalīties pašpārvaldē izglītības, kultūras un sporta jomā. Jebkurās citās jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.
Valsts datu inspekcija LV portālam skaidro: "Publicējot bērna fotogrāfiju sociālajos tīklos, ir jāņem vērā, ka nepilngadīgu bērnu piekrišanu nevar uzskatīt par likumisku pamatojumu, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
Tātad vecāki arī pārstāv savus nepilngadīgos bērnus datu aizsardzības jomā, un bērna personas dati atrodas vecāku "kontrolē". Vienkāršoti runājot, ja pajautāsi radu vai draugu bērnam, vai drīksti publicēt viņa attēlu, ar to nepietiks pat pozitīvas atbildes gadījumā. Bez bērna vecāku atļaujas to nedrīkst darīt." Pilns skaidrojums ir pieejams šeit.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija arī ir publicējusi informāciju par bērna vecāku tiesībām un pienākumiem, ja tie dzīvo šķirti: "Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tādējādi Civillikumā īpaši uzsvērta vecāku kopīgā atbildība bērna aprūpes un aizgādības īstenošanā un tās ciešā sasaiste ar konkrētiem bērnu tiesību aizsardzības principiem – atrasties abu vecāku aizgādībā. Bērna tiesības atrasties abu vecāku aizgādībā izriet arī no 1989. gada 20. novembra ANO Konvencijas par bērna tiesībām 7. panta, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 110. panta jēgas. Šajā sakarā jāatzīmē, ka gan valsts un pašvaldību institūcijām, kas darbojas bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan primāri pašiem vecākiem, kuru pamatpienākums ir sava bērna vislabāko interešu nodrošināšana, maksimāli jānodrošina šīs bērna tiesības."
Ar savu jautājumu jūs varat vērsties un saņemt bezmaksas konsultāciju Latvijas Drošāka interneta centrā, kas darbojas kopš 2006. gada, izglītojot un informējot sabiedrību par bērnu drošību internetā un nodrošinot iespēju ziņot par atklātajiem pārkāpumiem internetā. Ja jums ar bērna tēvu tomēr neizdodas vienoties par šo jautājumu, tad varat vērsties bāriņtiesā pēc savas vai bērna dzīvesvietas. Šeit ir pieejami bāriņtiesu kontakti attiecīgajā reģionā."
