Vai Latvijā pastāv analfabētisma problēma
Foto: LETA

Lai bērns varētu veiksmīgi iekļauties ikdienas dzīvē, tam nepieciešamas pamatzināšanas, ko viņš parasti iegūst skolā. Tomēr arī Latvijā ir bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ izglītības iestādi neapmeklē, tā palielinot sev iespēju kļūt par analfabētiem.

Ik gadus reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu, kas neapmeklē skolu

Informāciju par Latvijā deklarētiem obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti Latvijas izglītības iestāžu sarakstos, katru gadu apkopo Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Jānis Mihailovs informē, ka 2012.gada decembra apkopojuma rezultāti liecina, ka izglītības iestāžu sarakstos nebija 12 618 Latvijā deklarēto obligātā izglītības vecumā esošo bērnu (salīdzinājumam 2011.gadā – 12 422 bērnu), no tiem pašvaldībām nebija informācijas par 2648 bērniem (2011.gadā – 3327).

Tiesa, IKVD apkopo informāciju tikai par tiem bērniem, kas nav reģistrēti izglītības iestāžu sarakstos, bet par tādiem, kas ir reģistrēti izglītības iestāžu sarakstos, bet patiesībā izglītības iestādi neapmeklē, dienests informāciju neapkopo. Līdz ar to īsti patiesu datu par bērnu skaitu, kas patiešām skolu neapmeklē un, iespējams, ka pretendē uz analfabētu statusu nākotnē, valsts rīcībā nav.

Komentējot ikgadējā bērnu skaita apkopojuma rezultātā iegūtos datus, IKVD pārstāvis atzīst, ka kopumā to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām (tātad arī valstij) nav informācijas, ir samazinājies. Savukārt par daļu no bērniem, kuri no valsts ir izbraukuši, ir informācija, ka tie izglītību iegūst ārvalstīs: lielākā daļa no 462 bērniem, par kuriem informācija noskaidrota, ir izrādījušies izbraukuši no valsts.

Vecākiem ir jāinformē pašvaldība, ja izbrauc no valsts

Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne arī apstiprina, ka lielais skaits, ko uzrāda IKVD pētījumi, visticamāk ir saistīts ar to, ka daudzi bērni nevis klaiņo un skolu neapmeklē savā pašvaldībā, bet mācās ārzemēs. Tās ģimenes, kas dzīvo Latvijā, tiek apzinātas ar sociālā dienesta un bāriņtiesu palīdzību.
Šis jautājums būtu jārisina valstiskā līmenī, jo, ja bērns ir Latvijas pilsonis un kopā ar ģimeni aizbrauc uz ārvalstīm, tad vecāku pienākums ir darīt zināmu, kas ar bērnu notiek. Patlaban šāda noteikta paziņošanas sistēma nepastāv.

Interesanti, ka analfabētisma kontekstā minama arī cita problēma. Bērni iet skolā, burtus un lasīt iemācās, tomēr aizvien lielāku laiku viņu ikdienā aizņem jaunās tehnoloģijas. Līdz ar to bērni mazāk lasa un raksta, netiek pietiekami nodarbināta plaukstu sīkā muskulatūra, kas vienlīdz nozīmē, ka mazāk tiek attīstītas arī prāta spējas. Rezultātā, lai gan bērns orientējas jauno tehnoloģiju pasaulē, tomēr reālajā dzīvē, kur viņam jāizpaužas ikdienā, parādās ļoti vājš zināšanu līmenis, kas rodas no minimālas saskarsmes ar ikdienu.

Izglītības un zinātnes ministrija pēdējo gadu laikā nav veikusi pētījumu par analfabētiem Latvijā. Šobrīd, pēc CSP 2011.gada datiem, Latvijā ir 1849 analfabēti, kas ir 0,1% no visa kopējā iedzīvotāju skaita. 

Visu rakstu lasiet Latvijas Vēstneša portālā "Par likumu un valsti"

Tags

Problēmas skolā

Comment Form