Vairāk rotaļu, mazāk gramatikas un skaitļu – Eiropā veiksmīgākās izglītības sistēmas noslēpums
Foto: Shutterstock

Portāls "The Guardian" Somijā valdošo izglītības sistēmu ir nosaucis par "izglītības brīnumu". Tā ir viena no valstīm, kur bērni savas skolas gaitas uzsāk, tikai sasniedzot septiņu gadu vecumu. Laiku pirms skolas sākšanas viņi uzskata par periodu bērna dzīvē, kad viņam jāattīsta sava radošā puse un jāiemācās socializēties, nevis jāapgūst skaitļu un burtu bezgalīgā pasaule.

Par to, ko somi dara citādāk nekā pārējā daļa Eiropas, vēsta portāls "The Guardian".

Somijas izglītības sistēma jau aptuveni 16 gadus ir viena no veiksmīgākajām visā Eiropā. Viņi atzīst, ka cilvēki no dažādām pasaules vietām ir izrādījuši interesi uzzināt, kā viņiem izdodas sasniegt tik lieliskus rezultātus. Viņi atklāj, ka pamats veiksmīgajai izglītības sistēmai ir meklējams bērnudārzos, kur mazie apgūst pirmās iemaņas darbā ar skolotājiem un vienaudžiem.

Somijas bērnudārzos uzsvars tiek likts nevis uz bērnu izglītošanu lasīšanā, matemātikā vai rakstīšanā, bet gan viņu spēju būt radošiem. Lielākoties tā tiek apgūta ar rotaļu palīdzību. To mēdz saukt arī par "creative playing", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē radošā spēlēšanās. Šī somu pieeja pārsteidz vecākus visā pasaulē. Jo ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā, ir pieņemts, ka bērnudārzs ir vieta, kur bērns tiek sagatavots skolai – viņam tiek iemācīts lasīt, skaitīt, rakstīt un atpazīt burtus.

Tomēr somi neuztraucas, par to, ka dodoties uz pirmo klasi, viņu bērnam šīs iemaņas nebūs. "Mēs uzskatām, ka bērni, kuri nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, nav gatavi skolai un saspringtam mācību procesam," atzīst bērnudārza vadītāja Tīna Marjonēma. "Tā vietā, lai iespringtu uz mācībām, viņi var veltīt laiku rotaļām un fiziskām aktivitātēm. Šis dzīves periods ir domāts, lai uzlabotu viņu radošumu," viņa turpina.

Un tik tiešām, pirmie bērna dzīves gadi netiek veltīti, lai attīstītu viņa intelektu, bet gan bērnu veselības un labklājības vecināšanai. Ik dienas bērni mācās viņu nākotnei tik nozīmīgas prasmes, kā iegūt draugus, respektēt vienam otru, vai šķietami tik vienkāršu lietu – kā pašiem apģērbties. Tāpat uzsvars tiek likts uz valodas apguvi un komunikācijas prasmes uzlabošanu.

Arī fiziskajām aktivitātēm bērnudārzos Somijā ir liela nozīme. Bērniem katru dienu ir jāpavada vismaz 90 minūtes rotaļājoties un spēlējoties ārā.

"Bērnudārzu audzinātājas Somijā nekoncentrējas uz bērnu sagatavošanu skolai, kā tas ir citviet Eiropā. Tā vietā viņas dara visu, lai bērni būtu priecīgi un atbildīgi indivīdi," vēsta izglītības eksperts Somijā Pasi Šalbergs.

Vairāk rotaļu, mazāk gramatikas un skaitļu – Eiropā veiksmīgākās izglītības sistēmas noslēpums
Foto: Shutterstock

Tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, ka arī rotaļājoties bērns apgūst dažādas nozīmīgas iemaņas. Laiks, ko bērni var pavadīt spēlējoties, tiek uzmanīgi plānots – atsevišķi tiek izdalīts laiks, kad mazie var spēlēties paši savā nodabā, un tas laiks, kad rotaļas vada bērnudārza audzinātājas. Liela uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā bērni rotaļas. "Veids, kādā bērni spēlējas bērnudārzā, ir pārdomāts un stratēģisks. Tās nav vienkārši spēles jautra laika pavadīšanai, bet gan veids, kādā bērni nemitīgi apgūst aizvien jaunas iemaņas," skaidro bērnudārza vadītāja.

"Šajā vecumā bērnam daudz vairāk var iemācīt tieši ar rotaļu palīdzību. Tas ir labs veids, kā apvienot labu laika pavadīšanu ar mācību procesu," stāsta Dāvids Vitebreds, Kembridžas universitātes "Center for Reasearch on Play in Education, Development & Learning " vadītājs. Izmantojot rotaļas kā mācību līdzekli, mazajiem bērnudārzā iemāca to, ka apgūt jaunas lietas ir aizraujoši un interesanti. Ja mācību process bērniem rada pozitīvas emocijas, viņi nemitīgi vēlas papildināt savas zināšanas. Ar rotaļu palīdzību bērnu var motivēt sevi izaicināt, pagrūtinot uzdevumu, tādā veidā apgūstot vairāk.

Pārdomātas rotaļas var attīstīt koncentrēšanās spējas, neatlaidību, mērķtiecību un iemācīt atrisināt sarežģītākas problēmas. Vitebreds uzsver – ja bērns četru gadu vecumā šīs prasmes ir apguvis, tad ir lielāka iespēja, ka viņam tālākajā mācību procesā būs augstāki sasniegumi, nekā tad, ja viņš šajā vecumā jau ir iemācījies lasīt.

Arī paši skolotāji atzīst, ka šī sistēma ļoti labi strādā. "Bērni tik daudz iemācās ar rotaļu palīdzību" portālam "Theatlantic" stāsta bērnudārza audzinātāja, "Labākais ir, ka viņi pat nenojauš to, ka tas ir mācību process, jo spēles ir aizraujošas un interesantas."

"Tas nav dabisks mācīšanās process, kādu izmanto lielākajā daļā Eiropas. Bērnam ir grūti vienkārši apsēsties, paņemt pildspalvu un pildīt skolotāju norādījumus. Sevišķi jau bērnudārza vecumā," skaidro bērnudārza audzinātāja. Šī iemesla dēļ bērni Somijas bērnudārzos reti kad sēžas pie galda un pilda skolas tipa uzdevumus.

Lai pievērstu pietiekami daudz uzmanības katram mazajam ķiparam, grupiņā ir vairākas audzinātājas. Marjonēmas vadītajā pirmsskolas izglītības iestādē audzinātāju un bērnu attiecība ir viens pret četri, bērniem līdz trīs gadu vecumam, bet vecākiem bērniem šī attiecība ir viens pret septiņi. Šāds sadalījums pasniedzējam palīdz pievērst pietiekami lielu uzmanību katram bērnam, neatstājot nevienu novārtā. Vitebreds uzsver: "Jo kvalitatīvāka ir pirmskolas izglītība, jo labāki ir bērnu akadēmiskie sasniegumi, emocionālā stabilitāte un socializēšanās spējas."

Jako Salo, Somijas skolotāju apvienības padomdevējs vēsta, ka laiks, ko bērni pavada bērnudārzā, rotaļājoties un socializējoties, ir viens no svarīgākajiem posmiem viņu attīstībā.

Source

Cālis.lv

Tags

Izglītība Somija Bērndārznieks Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form