Par to, ko somi dara citādāk nekā pārējā daļa Eiropas, vēsta portāls "The Guardian".
Somijas izglītības sistēma jau aptuveni 16 gadus ir viena no veiksmīgākajām visā Eiropā. Viņi atzīst, ka cilvēki no dažādām pasaules vietām ir izrādījuši interesi uzzināt, kā viņiem izdodas sasniegt tik lieliskus rezultātus. Viņi atklāj, ka pamats veiksmīgajai izglītības sistēmai ir meklējams bērnudārzos, kur mazie apgūst pirmās iemaņas darbā ar skolotājiem un vienaudžiem.
Somijas bērnudārzos uzsvars tiek likts nevis uz bērnu izglītošanu lasīšanā, matemātikā vai rakstīšanā, bet gan viņu spēju būt radošiem. Lielākoties tā tiek apgūta ar rotaļu palīdzību. To mēdz saukt arī par "creative playing", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē radošā spēlēšanās. Šī somu pieeja pārsteidz vecākus visā pasaulē. Jo ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā, ir pieņemts, ka bērnudārzs ir vieta, kur bērns tiek sagatavots skolai – viņam tiek iemācīts lasīt, skaitīt, rakstīt un atpazīt burtus.
Tomēr somi neuztraucas, par to, ka dodoties uz pirmo klasi, viņu bērnam šīs iemaņas nebūs. "Mēs uzskatām, ka bērni, kuri nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, nav gatavi skolai un saspringtam mācību procesam," atzīst bērnudārza vadītāja Tīna Marjonēma. "Tā vietā, lai iespringtu uz mācībām, viņi var veltīt laiku rotaļām un fiziskām aktivitātēm. Šis dzīves periods ir domāts, lai uzlabotu viņu radošumu," viņa turpina.
Un tik tiešām, pirmie bērna dzīves gadi netiek veltīti, lai attīstītu viņa intelektu, bet gan bērnu veselības un labklājības vecināšanai. Ik dienas bērni mācās viņu nākotnei tik nozīmīgas prasmes, kā iegūt draugus, respektēt vienam otru, vai šķietami tik vienkāršu lietu – kā pašiem apģērbties. Tāpat uzsvars tiek likts uz valodas apguvi un komunikācijas prasmes uzlabošanu.
Arī fiziskajām aktivitātēm bērnudārzos Somijā ir liela nozīme. Bērniem katru dienu ir jāpavada vismaz 90 minūtes rotaļājoties un spēlējoties ārā.
"Bērnudārzu audzinātājas Somijā nekoncentrējas uz bērnu sagatavošanu skolai, kā tas ir citviet Eiropā. Tā vietā viņas dara visu, lai bērni būtu priecīgi un atbildīgi indivīdi," vēsta izglītības eksperts Somijā Pasi Šalbergs.
Tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, ka arī rotaļājoties bērns apgūst dažādas nozīmīgas iemaņas. Laiks, ko bērni var pavadīt spēlējoties, tiek uzmanīgi plānots – atsevišķi tiek izdalīts laiks, kad mazie var spēlēties paši savā nodabā, un tas laiks, kad rotaļas vada bērnudārza audzinātājas. Liela uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā bērni rotaļas. "Veids, kādā bērni spēlējas bērnudārzā, ir pārdomāts un stratēģisks. Tās nav vienkārši spēles jautra laika pavadīšanai, bet gan veids, kādā bērni nemitīgi apgūst aizvien jaunas iemaņas," skaidro bērnudārza vadītāja.
"Šajā vecumā bērnam daudz vairāk var iemācīt tieši ar rotaļu palīdzību. Tas ir labs veids, kā apvienot labu laika pavadīšanu ar mācību procesu," stāsta Dāvids Vitebreds, Kembridžas universitātes "Center for Reasearch on Play in Education, Development & Learning " vadītājs. Izmantojot rotaļas kā mācību līdzekli, mazajiem bērnudārzā iemāca to, ka apgūt jaunas lietas ir aizraujoši un interesanti. Ja mācību process bērniem rada pozitīvas emocijas, viņi nemitīgi vēlas papildināt savas zināšanas. Ar rotaļu palīdzību bērnu var motivēt sevi izaicināt, pagrūtinot uzdevumu, tādā veidā apgūstot vairāk.
Pārdomātas rotaļas var attīstīt koncentrēšanās spējas, neatlaidību, mērķtiecību un iemācīt atrisināt sarežģītākas problēmas. Vitebreds uzsver – ja bērns četru gadu vecumā šīs prasmes ir apguvis, tad ir lielāka iespēja, ka viņam tālākajā mācību procesā būs augstāki sasniegumi, nekā tad, ja viņš šajā vecumā jau ir iemācījies lasīt.
Arī paši skolotāji atzīst, ka šī sistēma ļoti labi strādā. "Bērni tik daudz iemācās ar rotaļu palīdzību" portālam "Theatlantic" stāsta bērnudārza audzinātāja, "Labākais ir, ka viņi pat nenojauš to, ka tas ir mācību process, jo spēles ir aizraujošas un interesantas."
"Tas nav dabisks mācīšanās process, kādu izmanto lielākajā daļā Eiropas. Bērnam ir grūti vienkārši apsēsties, paņemt pildspalvu un pildīt skolotāju norādījumus. Sevišķi jau bērnudārza vecumā," skaidro bērnudārza audzinātāja. Šī iemesla dēļ bērni Somijas bērnudārzos reti kad sēžas pie galda un pilda skolas tipa uzdevumus.
Lai pievērstu pietiekami daudz uzmanības katram mazajam ķiparam, grupiņā ir vairākas audzinātājas. Marjonēmas vadītajā pirmsskolas izglītības iestādē audzinātāju un bērnu attiecība ir viens pret četri, bērniem līdz trīs gadu vecumam, bet vecākiem bērniem šī attiecība ir viens pret septiņi. Šāds sadalījums pasniedzējam palīdz pievērst pietiekami lielu uzmanību katram bērnam, neatstājot nevienu novārtā. Vitebreds uzsver: "Jo kvalitatīvāka ir pirmskolas izglītība, jo labāki ir bērnu akadēmiskie sasniegumi, emocionālā stabilitāte un socializēšanās spējas."
Jako Salo, Somijas skolotāju apvienības padomdevējs vēsta, ka laiks, ko bērni pavada bērnudārzā, rotaļājoties un socializējoties, ir viens no svarīgākajiem posmiem viņu attīstībā.
Vienlīdzība – veiksmīgas izglītības stūrakmens
Labi izstrādātā bērnudārzu sistēma nav vienīgais iemesls Somijas lielajiem sasniegumiem izglītībā. Liela nozīme viņu izglītības sistēmā ir idejai par vienlīdzību gan ekonomiskajos, gan sabiedrības labklājības jautājumos. Tāpat viņi uzskata, ka, lai sacenstos globālajā ekonomikā, maza nācija nevar atļauties nevienlīdzību vai segregāciju skolās un veselības sistēmā. Lieliskas izglītības pamatā ir visaptverošs sociālais nodrošinājums un labi izstrādāta sabiedrības veselības sistēma. Ar šo divu nozīmīgo struktūru palīdzību Somija ir nodrošinājusi vienu no zemākajiem bērnu nabadzības rādītājiem Eiropā un vienu no augstākajiem labklājības līmeņiem pasaulē. Gunila Homla, Helsinku unversitātes pasniedzēja skaidro: "Mērķis ir progresēt visiem kopā kā nācijai, nevis indivīdiem."
Zemās bērnu nabadzības dēļ kvalitatīvu izglītību Somijā var atļauties jebkurš. Tādā veidā tiek veicināta arī to bērnu attīstība un sasniegumui, kuri ir auguši nelabvēlīgā vidē.
Somijas panākumi ir balstīti uz sistēmu, kas apņēmīgi tika vērsta pret attīstīto valstu, tostarp Anglijas, 80. un 90. gados pieņemto dominējošo izglītības modeli. Somijas mērķis ir balstīties un vienlīdzību, kā morālu, tā ekonomisku. Šajā valstī tika panākts, lai visas skolas ir vienlīdz spēcīgas izglītības jautājumos, tāpat valsts pārbaudes darbus pildīja tikai tie skolēni, kuri bija sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī tika aizliegta skolēnu pārvešana no vienas klases uz otru, vadoties pēc viņu zināšanām un spējām. Īsāk sakot, nepastāv nekāda veida sāncensība. Tāds termins kā "mācīšanās kontroldarbiem" Somijas izglītības sistēmā nav atrodams.
Somijā vecākiem nav jāsatraucas par to, vai viņu bērns tiks pieņems kādā no labākajām valsts skolām. Izglītības kvalitāte visās Somijas skolās ir gandrīz vienāda, līdz ar to vecāki izvēlās bērnu sūtīt tajā skolā, kas atrodas tuvāk mājām. Skolas netiek izvēlētas pēc izglītības kvalitātes, jo tā gluži vienkārši visās skolās ir ļoti līdzīga.
Izglītības iestādes pasniedzēji uzsvaru liek uz kvalitāti nevis kvantitāti. Tas nozīmē, ka skolā pavadītais laiks ir īsāks un arī mājās bērniem netiek uzdots pildīt kaudzi ar darbiem. Tāpat arī pēcskolas apmācība ir sastopama ļoti reti. Līdz ar to, Somijā skolēni ir daudz priecīgāki un mazāk pakļauti stresam nekā, piemēram, skolēni Anglijā.
Galvenais uzsvars visās Somijas izglītības iestādēs tiek likts uz mācīšanās prieku. Un izskatās, ka šie ir Somijas panākumiem pilnās izglītības sistēmas atslēgas vārdi.
Skolotāji
Viens no galvenajiem veiksmīgas izglītības stūrakmeņiem Somijā visnotaļ ir skolotāji. Ne tikai skolēni, bet arī skolotāji ir apmierināti un nepārslogoti. Somijas izglītības sistēmā skolotājiem tiek dota lielāka brīvība pašiem nolemt to, kā norisināsies mācību process.
Šajā valstī skolotājiem nav noteikts, piemēram, ar kuras krāsas pildspalvu viņiem vajadzētu labot darbus, kā tas ir ierasts Latvijā. Tāpat viņiem nav jāsagatavo stundu plāns nedēļām vai pat mēnešiem uz priekšu.
Somijā skolotāji tiek cienīti un godāti. Viņu ieguldījumu sabiedrībā salīdzina ar ārstu veikumu. "Mēs uzskatām, ka apmācīt skolotājus ir tik pat svarīgi kā apmācīt ārstus," portālam stāsta Helsinku universitātes pasniedzēja Līna Krokforsa. Viņa atzīst, ka svarīgākā lieta, kas jaunajiem pasniedzējiem tiek mācīta, ir spēja pašiem izvērtēt savu darbu un pedagoģiskās prasmes.
Viņa uzsver, ka skolotāja profesija Somijā vienmēr ir bijusi augstu vērtēta. "Ja mēs paskatāmies uz Somijas vēsturi, skolotāji vienmēr ir uzskatīti par tiem cilvēkiem, kuri bija spējīgi ieviest civilizāciju pat mazākajos valsts ciematos," viņa stāsta.
Savu lielo cieņu pret skolotājiem somi izrāda viņus dāsni atalgojot. Skolotāju vidējā alga Somijā ir vismaz divas reizes lielāka nekā Latvijā. Pamatskolas skolotāja vidējā alga gadā šajā valstī ir 37,500 dolāru, kas ir aptuveni 33 tūktoši eiro. Tikmēr Latvijā skolotāja alga ir viena no zemākajām starp visām OECD valstīm, kas ir aptuveni 15 373 eiro gadā.
Taču, lai kļūtu par skolotāju Somijā, ir jāmācās vismaz pieci gadi. "Jaunajiem skolotājiem ir jābūt pieejamai kvalitatīvai augstākajai izglītībai. Skolotājiem ir jābūt gudriem, zinošiem un spējīgiem prast izmantot sev doto brīvību," skaidro skolotāju apmācības skolas Helsinkos direktors Kimo Koskinens.
