Foto: Shutterstock
Tehnoloģiju pārzināšana, jauna darba kultūra un pastāvīgas pārmaiņas ir mūsdienu darba tirgus ikdiena. Aprēķini rāda, ka 2020. gadā jau 20 procentu darbaspēka veidos personas, kas pasaulē ienākušas trešā gadu tūkstoša sākumā. Tā dēvētā Z paaudze – jaunieši, kas dzimuši pēc 1996. gada – jau uzsāk darba gaitas un izceļas ar "primārais – tehnoloģijas" domāšanu, kas aizvien straujāk ieved uzņēmējdarbību digitālajā ērā un palielina plaisu starp tirgū joprojām aktīvajiem piecu paaudžu pārstāvjiem.

"Dell Technologies" veiktais globālais pētījums, kurā gan nav aptaujāti jaunieši no Latvijas, atklāja, ka jaunākā paaudze vēlas aktīvi dalīties ar savām zināšanām tehnoloģiju jomā un veidot jaunu darba kultūru, taču izjūt bažas, ka priekš tā viņiem var pietrūkt sociālo iemaņu.

Šie jaunieši darba devējiem un kolēģiem sūta divas galvenās ziņas:

Pirmā: pat 80 procentu no viņiem vēlas strādāt ar inovatīvajām tehnoloģijām un vairāk nekā trešdaļa – veidot karjeru informāciju tehnoloģiju (IT) jomā.

Otrā ziņa: viņi izjūt bažas par savām fleksiblajām prasmēm: spēju brīvi kontaktēties, raiti un skaidri izklāstīt domas, uzturēt koleģiālas attiecības un uzņemties atbildību. Turklāt viņi izjūt ievērojamu satraukumu arī pieredzes trūkuma dēļ.

"Jaunākās paaudzes darbinieki izceļas ar īpašām spējām tehnoloģiju jomā un digitālo briedumu, – stāsta "Dell" produktu izplatīšanas vadītājs Baltijas valstīs Karolis Navicks. "Taču viņi, par laimi, nav roboti: Z paaudze tehnoloģijās saskata ne tikai instrumentu cilvēka progresam, bet arī palīgu cilvēku savstarpējo attiecību stiprināšanai," tā speciālists.

Paaudze, kas augusi kopā ar tehnoloģijām

Navicks norāda: pētījumā atklāts, ka 80 procentu skolēnu, kuri vēl tikai gatavojas iekļauties darba tirgū, jau sapņo par darbu ar progresīvajām tehnoloģijām, 38 procenti vēlas kļūt par IT jomas, bet 39 procenti – par kiberdrošības ekspertiem. "Z paaudze no citām krasi atšķiras ar to, ka tās pārstāvjiem tehnoloģijas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Piemēram, 98 procenti respondentu apgalvo, ka tehnoloģijas ir bijušas arī daļa no viņu formālās izglītības, tāpēc arī, izvēloties darbavietu, viņi lielu uzmanību pievērš darba līdzekļu modernumam," – zina teikt "Dell" pārstāvis.
Foto: Shutterstock

Saikni ar tehnoloģijām atspoguļo arī jauniešu uzskati par tehnoloģiju noderīgumu. Pat 80 procenti nākamo darbinieku ir pārliecināti, ka tehnoloģijas un procesu automatizācija palīdzēs novērst neobjektivitāti un diskrimināciju, kā arī ienesīs darba vidē vairāk vienlīdzības.

Visbeidzot pētījums parādīja, ka 43 procenti Z paaudzes pārstāvju, neraugoties uz tehnoloģiju lielo nozīmi viņu dzīvē, strādājot priekšroku tomēr dotu tiešai komunikācijai ar darbabiedriem. Otrs nozīmīgākais saskarsmes kanāls būtu tālrunis, bet nepopulārākā izvēle – īsziņu programmas. Ja būtu iespēja izvēlēties, 58 procenti Z paaudzes darbinieku labprātāk strādātu birojā, nevis mājās un izvēlētos komandas, nevis individuālu darbu.

Paļaujas uz savām spējām

Pat 73 procenti aptaujāto skolēnu savas tehnoloģiju prasmes vērtē kā ļoti labas, bet 68 procenti uzskata, ka viņiem ir arī programmēšanas iemaņas, kas augstākas par vidējo līmeni. Tāpat viņi apgalvo, ka vēlas apmācīt vecākos kolēģus, kuriem varētu būt vājākas zināšanas tehnoloģiju jomā (77 procenti.).

Savukārt vecākie profesionāļi ir nobažījušies par to, ka jaunā paaudze viņus pārspēs un līdz ar to lielākā daļa vadošo pozīciju viņiem nākotnē nebūs pieejamas. Pamatojoties uz "Dell Technologies" iepriekš veiktajiem pētījumiem uzņēmējdarbības sektorā, 87 procenti uzņēmējdarbības līderu prognozē, ka viņu uzņēmumiem būs grūtības dažādu paaudžu darbiniekiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas.

"Ja darba kolektīvā strādā trīs vai četru dažādu paaudžu pārstāvji, ir jārod veids, kā saskaņot intereses, atrast vienojošos aspektus un ļaut veidot digitālās ēras darba kultūru. Tiek uzskatīts, ka tieši daudzfunkcionālas komandas veicina zināšanu apmaiņu un inovatīvu pieeju problēmu risināšanai. Prakses un rotācijas programmām, kā arī citām karjeras iespējām būtu jāpalīdz jaunajiem profesionāļiem gūt vajadzīgo pieredzi un darba iemaņas. Savukārt tehnisko mentoru programmas varētu kļūt par platformu, kur izpausties arī Z paaudzei, vienlaikus spēcinot uzņēmumu tehniskās kompetences," – ir pārliecināts Navicks.

Pētījums veikts 2018. gada augustā un septembrī. Globālajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 12 tūkstoši 16–23 gadu veci ģimnāziju un koledžu studenti no 17 valstīm (ASV, Kanādas, Brazīlijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas, Turcijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Ķīnas, Japānas, Indonēzijas, Singapūras, Malaizijas, Taizemes, Vjetnamas un Filipīnām). Šis pētījums ir viens no lielākajiem, vērtējot pēc datu apjoma, kas iegūts par Z paaudzi, kura jau tuvākajā laikā ienāks darba tirgū, tās uzskatiem par tehnoloģijām un darba vidi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!