Valentīndienas pasts darba kolektīvā - vai tas var ietekmēt kādas 'ģimenes ligzdiņas" laimi
Foto: stock.xchng

Tuvojoties Valentīndienai, veikalu plauktos manāmas daudz un dažādas sirsniņlietiņas. Viena šīs mīlētāju dienas izpausme ir Valentīndienas anonīmais pasts, kas visai plaši izplatīts skolās, bet ir arī darba kolektīvi, kuri labprāt iesaistās šādā nodarbē. Vai tā ir tik nevainīga? Vai anonīmas vēstulītes saņemšana no kāda darba kolēģa nevar ietekmēt attiecības ģimenē? Atbildi meklējām pie psihologa Valda Meldera.

"Es strādāju starptautiskā uzņēmumā, un mūsu kolektīvā ir ap 30 darbinieku, pārsvarā vecumā no 22 līdz 35, bet ir divas kundzītes pēc 50. Mēs jau trešo gadu pēc kārtas aptuveni nedēļu pirms Valentīndienas atveram anonīmo pastkastīti. Jā, jā, viedokļi jau par šiem svētkiem ir dažādi, bet patiesībā, ja vien jūs zinātu, cik satraukti visi ir, kad pie ārdurvīm mūsu pastkastīti izrotā sirsniņas, kas ir signāls - var sākt sūtīt vēstuļu bučiņas kādam labam kolēģim. Mūsu vecākās kolēģes gan burkšķ un saka, ka tā ir māžošanās. Bet lai... neviens viņām šajā jautājumā uzmanību nepievērš.

Kolektīvā ir arī ģimenes cilvēki ar bērniem, bet vairumā gan "brīvie putni". Galvenais, ka vēstulīti kastē var iesviest tā, ka neviens neredz. To atver īsi pirms 14.februāra. Ir riktīgi interesanti. Mazas, pat iesmaržinātas vēstulītes ar mīļiem vārdiem... nu forši, nekā slikta tajā neredzu. Un bučiņsūtījumus jau nesūta tikai pretējam dzimumam, arī savai blakus sēdošajai kolēģei drīkst pateikt ko jauku. Tieši par viņu gribēju ieminēties, jo viņai gan nedaudz galvu sagrozīja pērn saņemta vēstule no kāda kolēģa. Viņai patīk viens džeks, bet viņa nezina, kāda ir viņa attieksme. Tā viņa slepeni viņu pielūdz...Un tad viņa saņēma TĀDU vēstulīti, bet nezina, vai tas no viņa vai kāda cita. Un joprojām nezina..

Manuprāt, šī ir pavisam nevainīga nodarbe, kas kaut nedaudz atsvaidzina ikdienas darba rutīnu. Un nav īpaši jāņem par pilnu kāda piesātināti sarkanas sirsniņas saņemšana, jo šajā dienā taču var atļauties nedaudz vairāk, pat, ja tā nav patiesība," tādu pieredzi portālam "Cālis.lv' uzticēja kāda 25 gadus veca sieviete.

Psihologs Valdis Melderis uzskata, ka jāskatās esošā realitāte, jo no vienas zīmītes nekas nemainīsies. Viņš pieminēja kādas aģentūras pirms diviem gadiem veikto aptauju par latviešu seksualitāti, tostarp jautājumiem, kas attiecas uz seksu ar darba kolēģiem. Aptaujas dati liecināja, ka 40% vīriešu sapņo par seksu ar kādu no darba kolēģēm, 22% sieviešu to jau ir izdarījušas, bet 23% sieviešu to labprāt izdarītu. Kā redzams, vīriešu un sieviešu attieksme pret šo lietu ir visai līdzīga.

Kārtīgam ģimenes cilvēkam šāds Valentīndienas pasts darbā neko nekaitēs, uzskata Melderis, pieļaujot, ka varbūt vēstulītes saņemšana kādam varētu kalpot par atbalstu pašapziņai. Turklāt ģimenes ir tik dažādas, nav ne jausmas, kas kurā ģimenē ir norma. Pieņemt, ka Valentīndienas pasts automātiski ir kaut kas slikts, nevajadzētu.

Kā atzīmē Melderis, intīmās attiecībās nav nekas slikts, ja vien to vēlas visas tajā iesaistītās puses. Viņš gan norāda, ka realitātē ir ļoti sarežģīti uzturēt darba attiecības ar kolēģi, ar kuru esi intīmās attiecībās. Pēc psihologa domām, mūsdienās viss notiek īssziņās, nevajag nemaz nekādu Valetīndienu, jo īpaši, ja tiek runāts par bērniem, kuri necieš no morāles žņaugiem un gadījumā, ja kaut ko jūt, otram to uzreiz arī dara zināmu. "Ja aizliedz izpaust jūtas, tad tā šļura kaut kad tāpat nāk ārā," tā Melderis. Viņš arī norāda, ka parasti šajās lietās daudz sarežģītāk ir pieaugušajiem, bet mūsdienu bērni ir daudz atklātāki, viņiem ir daudz vieglāk pateikt to, ko jūt un domā, turklāt jau sākumklašu vecumā.

Tags

Attiecības Attiecības ģimenē Seksualitāte Valentīndiena

Comment Form