Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) ilggadējā vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa nekad nav saņēmusi sūdzības, ka bērni skolā tiek audzināti netikumīgi, un viņa ir pārliecināta, ka daudz lielāka problēma ir informatīvā vide ārpus skolas.
Uzskatīt, ka skolas programma apdraud bērnu tikumisko audzināšanu, nav bijis pamata, Rieksta-Riekstiņa uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
"Es tiešām ļoti ilgi strādāju šajā jomā, bet mums nav bijušas sūdzības, ka bērni tiktu netikumiski audzināti vai viņus mudinātu darīt kaut ko netikumisku. Man būtu grūti iedomāties, ka kaut kas tāds notiktu skolas programmas ietvaros. (..) Manā skatījumā tās bažas ne visai balstījās uz reāliem faktiem. Man šķiet, ka ir aplami cerēt, ka kaut kādas vadlīnijas var novērst visas problēmas, tā dzīvē nenotiek nevienā jomā," uz deputātu jautājumiem trešdien, 27. janvārī, atbildēja VBTAI vadītāja.
Viņa ir pārliecināta, ka daudz lielāka problēma ir nevis tas, kas notiek skolā, bet seksualizētā reklāma un informatīvā vide visapkārt, kas ir ārpus skolas.
"Varbūt daudz svarīgāk ir mācīt bērniem kritiski vērtēt informāciju, nekļūt par reklāmas upuriem, saprast, kas ir kas. Domāju, ka visi piekritīs, ka publiskā vide ir ārkārtīgi seksualizēta, jo tiešā vai netiešā veidā reklāmas mudina cilvēku atraisīt instinktus, tur ir daudz lielāks drauds bērnu agrīnai seksualizācijai, par ko jau pirms septiņiem un astoņiem gadiem starptautiskās konferencēs ir runājuši pētnieki. Uzskatīt, ka skolas programma apdraud bērnu tikumisko audzināšanu, mums nav bijis tāda pamata," sacīja VBTAI vadītāja.
Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums atbalstīja normu Izglītības likumā iekļaut pantu "Izglītība un tikumība". Valsts izglītības satura centram uzdots līdz 1. jūnijam iesniegt valdībā noteikumus par tikumiskās audzināšanas vadlīnijām.
Likums paredz, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Pašlaik Valsts izglītības satura centrs ir izstrādājis vadlīniju satura stratēģisko ietvaru, formulējot saturisku jēgu vadlīniju tapšanai, definējot pamatprincipus un vērtību/tikumu ietvaru, kas balstīti Satversmē un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
Portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par "grūti definējamā tikumības jēdziena" izslēgšanu no likuma. "Grūti definējamā tikumības jēdziena iekļaušana izglītības likumā paver diskusiju platformu, kurā gandrīz jebkurš mācību saturs var tikt apšaubīts no tikumības pozīcijām, paralizējot pasniedzēju darbu. Izglītības saturs jāveido saskaņā ar pedagoģiskajiem mērķiem, un to ir jādefinē ekspertiem, nevis politiķiem," uzsver iniciatīvas autori.
