Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti uzskata, ka jebkāda radioloģiskajos izmeklējumos lietota jonizējošā starojuma deva palielina onkoloģiskas slimības attīstības risku, kas gan ir atkarīgs no izmeklējuma veida un saņemtā starojuma. Piemēram, tiek lēsts, ka vienā plaušu rentgena izmeklējumā saņemtā jonizējošā starojuma deva var izraisīt letālu audzēju vienā no diviem miljoniem gadījumu, turpretī, veicot galvas datortomogrāfijas izmeklējumu bērnam, šis risks ir vienam no 1000 pacientiem.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālisti sadarbībā ar Somijas un Baltijas valstu kolēģiem, kā arī lektoriem no Austrijas un Slovēnijas 17. 18. un 19. februārī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā organizē starptautiskus izglītības kursus bērnu radioloģijā "Tips, Tricks and Pearls in Pediatric Radiology".
Attīstoties diagnostiskās radioloģijas iekārtu iespējām, izmantotā jonizējošā starojuma ietekmei tiek pakļauti arvien vairāk pacientu, tostarp arī bērni. Pediatriskajiem radioloģijas izmeklējumiem jau vairāku gadu garumā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pēdējo gadu dati apliecina, ka ir vērojama saikne starp radioloģiskajos izmeklējumos saņemto starojumu devu un ļaundabīgu audzēju attīstības risku gados jauniem pacientiem un, jo īpaši, bērniem, portālu Cālis.lv informēja BKUS pārstāve Dace Preisa.
Kā norāda BKUS Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine, veicot radioloģisko izmeklējumu ar pieaugušajiem atbilstošiem izmeklējuma parametriem, mazais pacients faktiski saņem līdz pat piecām reizēm lielāku starojuma efektīvo devu, kas palielina onkoloģisko saslimšanu attīstības risku. Jo lielāka ir saņemtā starojuma deva, jo augstāks ir risks nākotnē saslimt ar radiācijas izraisītu vēzi. Diemžēl zināšanu trūkuma dēļ arī attīstītākajās valstīs šim aspektam netiek pievērsta pienācīga uzmanība un daudzviet izmeklējumi bērniem tiek veikti ar tādu pašu starojuma devu kā pieaugušajiem, lai gan izmeklējuma rezultāts būtu kvalitatīvs un derīgs diagnozes noteikšanai arī ar ievērojami samazinātu starojuma devu.
Ikdienā ģimenes ārstu praksē bērni uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, jo īpaši datortomogrāfiju, tiek nozīmēti neapdomīgi, neapzinoties sekas, ko mazajiem pacientiem var izraisīt jonizējošais starojums. Ja, piemēram, Helsinku Bērnu slimnīcā bērniem dienā tiek veikti divi datortomogrāfijas izmeklējumi, tad Baltijas valstīs šis skaits ir vidēji desmit reizes lielāks, atzīmē Apine.
Speciālistu tikšanās mērķis ir iepazīties ar pasaules praksi un dalīties pieredzē, lai padziļinātu savas zināšanas bērnu radioloģijā un vienotos par bērniem drošu izmeklējumu praksi, kā arī gūt zināšanas par starojuma devu samazināšanu, nezaudējot radioloģisko attēlu kvalitāti un diagnostisko informāciju. Piedalīties aicināti ne tikai bērnu radioloģijā strādājošie, bet visi nozares speciālisti.
