Artūram nekas nesāpēja; diagnozi atklāja pēc kritiena no tēta auto

Vēzis nav pasaules gals. 1:0 – piecus gadus vecā Artūra labā
Foto: Privātais arhīvs


2014. gada 13. augusts, Marina šo datumu atceras spilgti, Artūram bija trīs gadi un divi mēneši, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti paziņoja – puikam ir nieru audzējs, 3. stadija, bez metastāzēm. Var vien iedomāties, kas notika puisēna vecāku galvā. Tikai tagad, kad viss sliktais izdzīvots un pārdzīvots, Marina saprot tā brīža emocijas, trūkumus mūsu veselības sistēmā, kas vēl vairāk pasliktina vecāku sajūtas, uzzinot, ka tavam bērnam ir vēzis.

Artūrs bija veselīgs puisēns, viņš nesūdzējās par kādām sāpēm, nebija nekā tāda, kas liecinātu par šo briesmīgo slimību. Tagad, kad Marina zina tik daudz par šo tēmu, viņa saprot, ka vienīgais simptoms, kas varēja liecināt, ka Artūram ir kādas veselības problēmas, – dēliņš, tiklīdz bija nolikts gulēt, ļoti svīda. Gultiņā burtiski bijis slapjums, bet piere vēsa, bet šādas problēmas novērotas vasarā, un Marinai pat prātā nav ienācis, ka kaut kas varētu būt ne tā. Un tad – Artūrs atmuguriski izkrita no tēta automašīnas brīdī, kad aiz sevis aizvēra durvis. Kas tur liels!? Puika nokritis! Bet naktī zēnam parādījušās lielas sāpes, mamma sagaidījusi rītu un braukusi uz slimnīcu. Protams, ne uzreiz tapa skaidrs, ka patiesībā kritiens izprovocēja snaudošo audzēju, tika meklētas citas kaites, bet 2014. gada 13. augustā pulksten 16 – Marina saņēma šausminošo diagnozi. Tieši tā – viņa atceras pat pulksteņa laiku.

Foto: Artūrs, īsi pēc tam, kad viņa vecākiem paziņoja diagnozi.

Labā ziņa bija tāda, ka metastāžu nav. Tas jau ir pozitīvi. Sekoja trīs lielas operācijas, ķīmijterapija… 2015. gada 1. maijā Artūrs ar mammu atgriezās no slimnīcas mājās, bet pēc trim dienām jau atkal brauca atpakaļ – bija pirmais recidīvs, metastāzes plaušās.

No maija līdz pat oktobrim Artūram BKUS bija otrs ārstēšanās etaps. Atkal tika nozīmēts jauns ķīmijterapijas kurss, operācija, bet novembrī Artūram bija otrs recidīvs, pēc kura viņš kopā ar mammu devās uz Vāciju.

Mūsu ārsti jeb konsīlijs 2015. gada 9. decembrī atzina: "Pacientam nepieciešama intensitātes modulēta staru terapija plaušu metastāzēm, ķīmijterapija, augstu devu ķīmijterapija ar autologu cilmes šūnu transplantāciju".

Tāpat konsīlijs atzinis, ka Latvijā nav sertificētas pediatriskas medicīnas iestādes ar profesionāli apmācītu personālu un ar pieredzi cilmes šūnu transplantācijās bērniem, kas var nodrošināt šo pakalpojumu.

Tags

Cilvēkstāsti Lasāmgabali Sarakstu karuselis

Comment Form