Atsākt dzīvot pilnu krūti

Vēzis nav pasaules gals. 1:0 – piecus gadus vecā Artūra labā
Foto: Privātais arhīvs


Kā jau iepriekš minēju, Artūrs ar mammu no Vācijas atgriezās šā gada aprīlī, un ģimene uzreiz atsāka dzīvot ar pilnu krūti. Artūrs, tāpat kā viņa vecākais brālis, gribēja uzreiz sākt sportot, tomēr ar to vēl jāpagaida. Vēl organisms ir salīdzinoši vājš sportam, tomēr visādi citādi puika uzrāda lieliskus rezultātus – labi ēd un pieņemas miesās, iet bērnudārzā, kur dzied, dejo. Mamma uzsver, cik lielu darbu ir paveikusi arī logopēde. Ar viņu Artūrs tiekas pāris reižu nedēļā, un jā, puika jau lasa.


Vaicāju Artūram, kas viņam vislabāk garšo un saņemu nekavējošu atbildi: "Biezpiens", tad seko turpinājums – "ar cukuru". Marina atklāj, ka cukurs cilvēkiem, kuri slimo ar onkoloģiskām slimībām, ir kaitīgs, tādēļ patiesībā tas vairs Artūram tīrā veidā netiek dots. Cukura vietā tiek piedāvāts medus. "Agrāk, pirms slimošanas, viņš varēja karotēm ēst tīru cukuru, un es arī neko neteicu, bet tagad viss ir citādi. Pie pankūkām nedaudz pielieku, bet ierobežojam… Protams, ja kādreiz kaut kur ciemos aizejam, es neliedzu apēst arī kaut ko tādu, bet ikdienā nelietojam. Un vispār, mēs jau ēdam veselīgi, piemēram, mani dēli, protams, zina, ka ir tāds makdonalds, bet viņi ir vienaldzīgi. Kad aiziet uz bērnu ballīti šādā ēstuvē, vienmēr prasa, vai būs arī normāls ēdiens," smej Marina.

Taujāju Artūram, kādas grāmatas viņam patīk. Atbilde: "Pasakas un grāmatas par kaķiem, un kosmosu". Tāpat puisēns man izstāsta, ka ļoti patīk bērnudārzā dejot, dziedāt, ka viņam esot arī draudzene Daša. Mamma piebilst – pirmā mīlestība.

"Patiesībā mēs sevi neierobežojām arī tad, kad Artūrs slimoja – skrējām, braucām ar velosipēdiem, dzīvojām uz pilnu klapi. Mums ļoti patīk ceļot pa Latviju. Lai gan ar bērniem, kuru ir trīs un ar mazu gadu starpību, dažreiz tā ir īsta ellīte. Mums no Rīgas, aptuveni 30 minūšu braucienā, ir vasarnīca, pat līdz tai brīžam ir tik grūti aizbraukt," par saviem delveriem smej Marina.

Vēl visa ģimene paviesojusies pie Marinas radiem Lietuvā, bet tālāki ceļojumi gan vēl nav plānoti. Kā uzsver Marina, pagaidām arī vairāk bērnu negriboties, jo beidzot esot sajūta, ka varēs padzīvot arī sev. To viņa jau dara – patlaban apgūst frizieres profesiju. Marina jau par to sapņojusi 2014. gada vasarā, kad plānus mainīja Artūra diagnoze. Nu gan viņa esot ne pa jokam un no sirds aizrāvusies ar mācībām. Arī Artūram patlaban speciāli tiekot audzēti garāki mati, lai mamma varētu nogriezt stilīgu frizūru.

Tags

Cilvēkstāsti Lasāmgabali Sarakstu karuselis

Comment Form